, .
partlycloudy_night 0.5℃
Vārda dienu svin: Tekla, Violeta

Ziedošie telpaugi : Oktobrī, novembrī un decembrī.

Zane Purne , 26-04-2021
Ziedošie telpaugi : Oktobrī, novembrī un decembrī.

Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Lai arī rudens nāk ar tumšiem vakariem, mūžīgo līņāšanu un pirmajām sniegpārsliņām, dažādo mūžzaļo telpaugu ziedēšana priecina vēl vairāk, jo ārā ziedaugi palēnām grimst ziemas miegā, bet bezgala atšķirīgie siltzemju eksotiskie augi telpās raisa skaistus ziedus.

Baltā plumērija
Kapmiršu dzimtas (Apocynaceae) augs baltā plumērija (Plumeria alba) līdzinās milzu sukulentam ar pamatīgi resniem stumbriem, zariem, ādainām, cietām lapām. Dzinuma galos attīstās 4–6 smaržīgi, piendzelteni ar tumšāku viduci ziedi. Augs mazzarains, slikti padodas apgriešanai, slinki zarojas. Telpā izaug aptuveni divu metru augstumā un tikpat arī platumā. Baltajai plumērijai jānodrošina pastāvīgi mitrs gaiss, ļoti gaiša līdz saulaina vieta, bez karsējošiem saules stariem. Rūpīgi jāseko laistīšanas režīmam, kategoriski necieš lieku slapjumu saknēs, var pat nākamajā dienā pēc auga pārliešanas nobirdināt daļu lapu. Viegli vairojas ar galotnes spraudeņiem, ja vien tos nepārlej. Izpaliekot mitram gaisam, baltās plumērijas lapas bojā tīklērces un baltblusiņas.

Karaliskā strelīcija
Pakāpeniski savus ziedpumpurus sāk vērt banānu dzimtas (Musaceae) karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) – mūžzaļais lakstaugs, kurš telpā sasniedz cilvēka augumu. Laivveida seglapā izvietojušās spilgti oranžas un koši zilas ziedlapas. Auga zieds zied ilgāk par mēnesi. Jo vairāk dzinumu podā, jo vairāk ziedu. Karaliskajai strelīcijai jādod iespaidīga lieluma pods – gan trauslo, resno sakņu dēļ, gan tāpēc, ka nedrīkst to bieži pārstādīt. Augam vajadzīga pasmaga, neitrāla augsne, kas spēj noturēt smagos dzinumus. Lai karaliskā strelīcija katru gadu bagātīgi ziedētu, tai vasaras mēnešos jāatpūšas – jāmēģina augu nolikt vēsākā vietā, mazāk laistīt un nemēslot, tad karaliskā strelīcija ziedēs no oktobra līdz pat martam.

Rantoneti solānums
Nakteņu dzimtas (Solanaceae) debesszilo ziedu īpašnieks – Rantoneti solānums (Solanum rantonnetii) zied bagātīgi, izceļot ziedus uz gaišzaļā lapu fona. Augam vēlama silta līdz pavēsa telpa. Rantoneti solānums obligāti jāgriež, lai iegūtu vēlamo izskatu, lai būtu daudz dzinumu un ziedu. Var izaudzēt divmetrīgu koku, vidēja lieluma krūmu un nelielu bonsai augu. Rantoneti solānums jāsargā no caurvēja, karstas telpas un pārliešanas, visos gadījumos krīt lapas. Vienlīdz bagātīgi raisīs ziedus kā augststumbra koks, tā neliels krūmiņš – šajā ziņā augumam nav nozīmes. Vasaras mēnešos Rantoneti solānums labi jutīsies ārā, dārzā pakļauts lietum, vējam un saulei, tas neļaus kaitēkļiem savairoties uz augu lapām. Ļoti uzņēmīgs pret tīklērcēm, baltblusām, laputīm un tripšiem, tādēļ telpās nepieciešama laba vēdināšana.

Abutilons jeb istabas kļava
Dažādkrāsu malvu dzimtas (Malvaceae) abutiloni jeb istabas kļavas savus zvanveida ziedus veido uz jaunajiem dzinumiem. Auga ziedēšanas laikā katrā lapu žāklē attīstās ziedpumpurs. Abutilona dzinumi aug garumā un nepārtraukti zied. Lai nākamajā gadā ziedēšana būtu tikpat bagātīga, augu pēc noziedēšanas ziemas beigās apgriež. Abutiloni atkarībā no sugas, šķirnes var sasniegt divu metru augstumu un tādu pašu platumu. Augi noteikti ir griežami un veidojami. Piemērots diezgan liels pods ar trūdvielām bagātu substrātu, tam vienmēr jābūt pietiekami mitram.

Cimbīdija
Sāk ziedēt orhideju dzimtas (Orchidaceae) agrās augsnes orhidejas – cimbīdiju (Cymbidium) šķirnes. Pasakainie dažādu krāsu ziedi līdz 20 gabali stingrā, taisnā skarā spēj ziedēt vairākus mēnešus. Arī griezti tie ilgi stāv vāzē ar ūdeni. Noteikti cimbīdijām vajadzīgs mitrs gaiss, ja tas būs par sausu, lapas bojā tīklērces. Istabas temperatūrā cimbīdijas bagātīgi jālaista, ja temperatūra zemāka, tad mazāk, citādi var sākt pūt sīpolveida tuberīdiji, no kuriem attīstās lapas. Un, ja lapas tiek bojātas, tad ziedus var negaidīt. Pavairo ar cera dalīšanu. Katru gadu cimbīdijas nav jāpārstāda, tām nepatīk, ja traucē sakņu sistēmu. Pārstādīšanu var apvienot ar pavairošanu reizi 3–5 gados.

Vairogziedu kasija
Vairogziedu kasija (Cassia corymbosa), kas pieder pākšaugu dzimtai (Leguminosae), zied ar spilgti dzelteniem, labi pamanāmiem ziediem milzīgajā koka vainagā. Vairogziedu kasija var izaugt 3–4 m augsta, apgriezta veidojot kuplu, kompaktu lapotni. Pēc noziedēšanas zari, stumbri jāapgriež, jo ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Vairogziedu kasija jāaudzē gaišā un saulainā telpā, kur daudz svaiga gaisa. Sauss gaiss un nevēdināta telpa var izprovocēt kaitēkļu parādīšanos uz lapām, be tos telpā apkarot ir samērā grūti. Vairogziedu kasijai nedrīkst trūkt ūdens, tāpat tā nedrīkst būt par daudz, tad birst lapas. Augu var audzēt arī kā krūmu, kuram vajadzīgs diezgan liels pods ar trūdvielām bagātu, viegli skābu līdz neitrālu augsni.

Aloje
Plašais sukulento aloju (Aloe) sugu un arī šķirņu klāsts sāk savu fantastisko ziedēšanu, kas šiem liliju dzimtas (Liliaceae) notiek katru gadu (nejaukt ar agavēm, kuras zied tikai reizi mūžā). Ziedkāts ar ziediem, kas parasti oranži, dzelteni, attīstās tuvu alojes galotnei un nereti ir daudz garāks par pašu augu. Alojēm ziedi veras pakāpeniski – no apakšas uz augšu, līdz izzied pats pēdējais galotnes zieds. Alojes jāaudzē nabadzīgās augsnēs, lai augi nezaudētu dabas doto izskatu. Pārbarotas tās ir slimīgi resnām, pārmērīgi garām, nenoturīgām lapām. Alojes jālaista vienmērīgi un ļoti mēreni, izvēloties vairāk sausumu nekā slapjumu. Tās ir ar milzīgām pielāgošanās spējām – aug kā vēsā, tā siltā, pat karstā telpā, ideāli jūtas sausā gaisā, neprotestē pret ilgstošu iekaltēšanu. Viens faktors, kas negatīvi ietekmē alojes, ir gaismas trūkums – tās neaugs ēnā. Alojes ir izteikti saulmīļi. Viena no daudzajām aloju vērtīgākajām īpašībām ir to ārstnieciskā daba. Augstuma ziņā ir plaša izvēle – no kokveida alojēm, kas var sasniegt pat vairāku metru augstumu, līdz zemiem krūmiņiem, kas veido bagātīgas dzinumu audzes.

Spatifīla
Plašajā kallu dzimtā (Araceae) mūžzaļie augi – spatifīlas (Spathiphyllum) ar garkātainām, spīdīgi zaļām šķēpveida lapām ziedina augstu virs lapām vālīti ar bezgala daudziem, sīkiem ziediņiem, kurus apņem balta seglapa, kuru mēs saucam par ziedu. Baltā seglapa ir neīstais zieds, kurš mēģina izcelt īsto ziedu – ziediņiem klāto vālīti. Spatifīla ir lakstaugs, kuram reti veidojas stumbrs, parasti tas attīstās ļoti daudzgadīgiem augiem. Tādējādi spatifīlu apgriezt nevar, var nogriezt tikai nedekoratīvās lapas. Spatifīlas, saaudzējot ap vecākaugu jaunos dzinumus, var sasniegt aptuveni metra diametru. Ja saaug daudz jauno dzinumu, augu vajag dalīt, jo cieši saaugušie dzinumi neļauj kvalitatīvi izspraukties ziediem. Var izaudzēt kuplu augu, bet var audzēt mazā podā 2–3 dzinumu augu, kas ziedēs tāpat kā lielais. Spatifīlas spēj pielāgoties dažādiem telpas apstākļiem, tām vienīgi nepatīk tieša saule un iekaltēšana. Augi bezgala viegli vairojas ar atdalītiem dzinumiem.

Devosa dipterakante
Akantu dzimtas (Acanthaceae) augs – Devosa dipterakante (Dipteracanthus devosianus) jeb agrākā vārdā – ruēlija (Ruellia devosiana) ir kupls, zems ziedaugs ar samtainām lapām, ko rotā zīmējums, un baltvioletiem, nelieliem ziediem. Labi aug viegli noēnotā vietā, istabas temperatūrā un paaugstinātā gaisa mitrumā. Devosa dipterakante jāapgriež, lai tā sakuplotu. Augu nedrīkst iekaltēt. Devosa dipterakanti var audzēt ziemasdārza dobēs kā zemsedzēju, arī iekarināmos podos-traukos kā nedaudz nokarenu telpaugu. Viegli vairojas ar galotņu spraudeņiem siltumā, gaismā, mitrā kūdrā, zem seguma.

Peru tevētija
Kapmiršu dzimtas (Apocynaceae) Peru tevētija (Tevetia peruviana) ir viegli veidojams, griežams krūms vai koks, ātri ataudzē jaunus dzinumus. Augam ārkārtīgi daudz garu, tievu lapu un koši dzelteni trompetveida ziedi. Telpās Peru tevētija sasniedz 1,5 m un vairāk metru augstumu. Kuplais augs dzinuma galos veido ziedus. Pēc noziedēšanas dzinumus var apgriezt, bet var arī negriezt, ja vēlas lielu un kuplu lapotni. Peru tevētija jālaista maz, bet mitruma saknēs nedrīkst trūkt. Gaisa temperatūra nav pieļaujama zemāka par 15 °C. Peru tevētiju audzē trūdvielām bagātā, neitrālā substrātā. Pavairo ar galotnes spraudeņiem, obligāti zem seguma. Peru tevētiju audzē palielā podā, bet var izaudzēt mazu, ziedošu augu bonsai.

Vēl šajos mēnešos sāk ziedēt, turpina ziedēt – lielziedu tunbergijas (Thunbergia grandiflora), bilberģijas (Billbergia), puansetijas (Poinsettia), ciklamenes (Cyclamen), ehmejas (Aechmea), mandevillas (Mandevilla), aglonēmas (Aglaonema), kolokāzijas (Colocasia), aristolohijas (Aristolochia), peperomijas (Pepromia) un daudzi citi telpaugi.

Rožainā katarante
Rožainā katarante (Catharanthus roseus) jeb Madagaskaras katarante ir kapmiršu dzimtas (Apocynaceae) augs, kuram ziedēšana var ilgt gandrīz visu gadu. Skaistie rozā ziedi ir 3 cm diametrā, izvietoti dzinuma galotnēs. Augs viegli padodas apgriešanai, tādējādi var regulēt ziedu daudzumu – vairāk dzinumu, vairāk ziedu. Rožainā katarante ir 50–60 cm augsts, kupls krūms. Nav vēlama gaisa temperatūra, kas ir zemāka par 12 °C. Augam nepatīk pārāk sauss gaiss. Rožainajai katarantei tikpat kā nav kaitēkļu, jo augam ir indīga šūnsula. To nevajag iekaltēt, tad birst lapas. Vasarā labi jūtas ārā. Griezti dzinumi ar ziediem ilgi turas vāzē.

Mīlīgā līja
Līju dzimtas (Leeacae) neatkārtojamais milzu krūms – mīlīgā līja (Leea amabilis) izaug 3–4 m augsta un veido iespaidīgu ziedu čemuru ar sīciņiem dzelteniem ziediņiem, kur katram ir pa nektāra pilei. Augam vajadzīgs siltums un gaiša vieta, bez tiešiem saules stariem. Bezgala ātraudzīgs, labi padodas apgriešanai. Var apgriezt, atstājot 15–20 cm garus stumbrus, un pēc pāris mēnešiem būs metru gari dzinumi. Garie mīlīgās lījas zari, stumbri ir skraji lapoti ar dziļi dalītām, saliktām lapām. Augu pavairo, dalot ceru. Stāda pamatīga lieluma podā, jo jaunais vienstumbra augs rekordātrā laikā pie stumbra pamatnes izdzen daudz jaunu dzinumu. Mīlīgā līja uzzied 3–4 gadu vecumā. Jauks augs, kuram nemēdz būt kaitēkļi.

Āfrikas sparmānija
Daudzgadīgais, mūžzaļais krūms un koks no liepu dzimtas (Tiliaceae) – Āfrikas sparmānija (Sparmannia africana) ar 25 cm lielām, zaļām lapām, kuras klāj sīki, mīksti matiņi, uzzied ar baltiem vienkāršiem ziedu čemuriem, ar dzelteniem un brūniem putekšnīcu pušķiem. Āfrikas sparmānija izcili padodas apgriešanai, no tās var izaudzēt gan 2–3 m augstu koku, gan 40–60 cm bonsai kociņu. Vislabāk aug trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē, kas labi laiž cauri ūdeni un gaisu. Milzīgās lapas iztvaiko daudz ūdens, tādēļ siltā laikā ieteicams lapas miglot ar siltu un mīkstu ūdeni. Ja augu ziedēšanas laikā novieto vēsākā telpā, tad ziedēšanas procesu var par pāris nedēļām pastiept garāku. Āfrikas sparmānija necieš sev blakus cigarešu smēķētājus, no to dūmiem dzeltē auga lapas.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi

Kristīne Kristjansone. Nemiera gariņš – tā varētu raksturot Kristīni. Arī b...

Atpakal pie bitēm
Atpakal pie bitēm

Atceros no bērnības, kā vasarā vecāmāte šūnoja kāres un sildīja šūnotāju uz...

Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?
Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Ar Sandru Kļaviņu Maslen jeb Sandriņu (kā viņu sauc Māmuļa), iepazinos pirm...

Koki, meži un dīķi
Koki, meži un dīķi

Vērojot Latvijas mežaino ainavu ar upēm un ezeriem, nekritiskam skatītājam ...