, .
fair_day 10.2℃
Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs

Zemnieku zelts jaunā formā

Jānis Vigovskis , 07-04-2021
Zemnieku zelts jaunā formā

Saimnieks LV / 2019.gads (Februāris.)

Vāciešiem ir sakāmvārds: „Mēslu krātuve ir zemnieka zelta bedre.” Šī sentence savu nozīmi saglabā arī mūsdienās, tikai bieži vien mēsli vairs neglabājas mēslu krātuvē, bet ir nopērkami skaistā iepakojumā. No visiem organisko mēslu veidiem putnu mēsli (to skaitā vistu mēsli) ir visvērtīgākie kā pēc barības vielu daudzuma, tā arī pēc to pieejamības augiem. Barības vielu saturs putnu mēslos mainās atkarībā no putnu sugas, vecuma, turēšanas veida un barošanas, barības veida u.c. faktoriem.

Vielmaiņas produkti no vistu organisma izdalās urīna un fekāliju maisījuma veidā, veidojot koloīdu masu pelēkzaļā krāsā ar pikaini putainu struktūru. Uzglabājot vistu mēslus tīrā veidā, tie ātri noslāņojas un ir ar nepatīkamu smaku.

Lielākā putnu mēslu daļa sastāv no 0–1.0 mm daļiņām. Apmēram 30 % to masas veido daļiņas, kas mazākas par 0.1 mm. Sīkās frakcijas satur vairāk organisko vielu (līdz 80 %) nekā lielās (līdz 30 %). Putnu mēslos sastopamas arī nesagremotas barības un putnu spalvu daļas.

Ievērojama barības vielu daļa putnu mēslos sastopama ūdenī šķīstošā formā. Pēc barības vielu satura putnu mēsli ir pārāki par jebkuru organiskā mēslojuma veidu, bet pēc uzņemšanas pakāpes, ar kādu uzņem augi, neatpaliek no minerālmēsliem. Pārrēķinot sausnā, svaigi putnu mēsli satur līdz 5.5 % slāpekļa, līdz 4.5 % fosfora un 2.5 % kālija, arī magniju un daudzus citus mikroelementus.

Svaigu putnu mēslu lielā mitruma pakāpe neļauj tos kraut lielās grēdās, bet, glabājot mazās kaudzītēs, tie žūstot veido dziļas plaisas, kas veicina barības vielu zudumus ne tikai virsējā, bet arī dziļākajos slāņos. Tā, pēc Ukrainas zinātnieku datiem, uzglabājot šādā veidā pusšķidrus putnu mēslus lauka apstākļos, piecu mēnešu laikā zūd 52–82 % slāpekļa, 27–44 % fosfora un 44 % kālija.

Vispareizāk putnu mēslus ir glabāt mēslu krātuvēs, kur barības vielu zudumi ievērojami samazinās. Jāatzīmē, ka jebkuros glabāšanas apstākļos slāpekļa zudumi putnu mēslos ir neizbēgami, jo slāpekļa apmaiņas galaprodukts putniem ir urīnskābe, kas veido 60 % no kopējā slāpekļa vielu satura putnu mēslos. Urīnskābe urobaktēriju un to izdalītā fermenta ureāzes ietekmē sadalās līdz amonjakam un ogļskābajai gāzei. Šis process norisinās kā bez skābekļa, tā arī skābekļa klātbūtnē un paātrinās putnu mēslu kontaktā ar ūdeni, kas noved pie slāpekļa zudumiem NH3 veidā. Tādēļ sevišķi nevēlami ir glabāt putnu mēslus tīrā veidā.

Slāpekļa zudumus nesadalījušos putnu mēslos, kuri vēl nesatur amonjaka slāpekli, var samazināt, fermentējot, kaltējot un granulējot speciālās iekārtās. Latvijā pie vienas no lielākajām olu ražotnēm darbojas vistu mēslu pārstrāde. Mēsli vispirms tiek fermentēti reaktorā, pēc no tiem tiek atdalīts ūdens un veikta stundu ilga pasterizācija, 70 °C temperatūrā iznīcinot patogēnos mikroorganismus. Tālāk mēslu cietā frakcija tiek granulēta. Fermentācijas procesā mēslojuma augu barības vielas pārveidojas augiem vieglāk pieejamā formā, bet pasterizācija iznīcina visus slimību ierosinātājus. Granulēti putnu mēsli satur 4 % N, 8 % P2O5 un 1 % K2O. Kaltēšanas un granulēšanas procesā mainās putnu mēslu fizikālās īpašības. Granulējot putnu mēslus, tie pārvēršas birstošā granulētā mēslojumā. Granulu diametrs nepārsniedz 5 mm. Uzglabājot kaltētus, granulētus putnu mēslus, kuru mitrums mazāks par 10 %, polietilēna vai papīra maisos gada laikā slāpekļa zudumu praktiski nav. Granulētajiem putnu mēsliem ievērojami mazinās nepatīkamā smaka un tos var izkliedēt ar parasto minerālmēslu izkliedētāju.

Pēc savas iedarbības uz ražu putnu mēsli vairāk līdzinās minerālmēsliem nekā kūtsmēsliem. Taču putnu mēslu pēciedarbība ir daudz lielāka nekā minerālmēsliem, jo daļa slāpekļa tajos ir organiskā veidā un pakāpeniski pāriet augiem viegli pieejamā formā.

Liela fosfora daļa, kas putnu mēslos sastopama kā organiski savienojumi, augsnē netiek nostiprināta dzelzs, alumīnija un kalcija fosfāta veidā, bet pēc organisko vielu mineralizācijas pakāpes to uzņem augi. Tādēļ putnu mēslu fosfors tiek izmantota labāk nekā minerālmēslu fosfors.

Tā kā putnu mēsli pamatā ir slāpekļa un fosfora mēslojums, tad papildus jālieto kālija mēslojums. Iestrādājot putnu mēslus, ir ļoti svarīgi sekot vienmērīgai to izkliedei un iestrādei augsnē. Vienmērība nepieciešama tāpēc, lai izvairītos no ligzdām ar barības vielu augstu koncentrāciju.

Putnu mēslu iestrādes normas vienmēr nosaka, vadoties no mēslojamo kultūru prasībām pēc slāpekļa, kā arī pēc tā satura putnu mēslos, jo putnu mēslu slāpeklis visvairāk ietekmē ražas lielumu.Taču ar putnu mēsliem iestrādātos barības elementus augi neuzņem pilnīgi. Daļa no tiem zūd vai pāriet augiem grūtāk pieejamā formā, tādēļ, aprēķinot devas, jāņem vērā barības elementu izmantošanas koeficienti.

Pateicoties modernām tehnoloģijām, tiek novērsti ļoti vērtīgo vistu mēslu būtiskākie trūkumi, vienlaikus padarot ērtu un vienkāršu mēslojuma transportēšanu un lietošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Rudzu maize – Latvijas sirds maize
Rudzu maize – Latvijas sirds maize

Rudzu maize izsenis bijusi latviešu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa, kas ...

Saimniekojam gudri un bioloģiski!
Saimniekojam gudri un bioloģiski!

Gundaram Stiebriņam šī ir 14. sezona, saimniekojot bioloģiski. Pārdomāti lē...

Bioloģiskā lauksaimniecība – vairāk plusu nekā mīnusu
Bioloģiskā lauksaimniecība – vairāk plusu nekā mīnusu

Kā zināms, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikāciju Latvijā veic...

Mīlot to, kas tev zem kājām
Mīlot to, kas tev zem kājām

Pazemes ezeriem bagātajā Pārgaujas novada Straupes pagasta bioloģiskajā sai...