Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Par atjaunīgajiem energoresursiem runā visur – no politiskajām debatēm līdz reklāmas stendiem pilsētvidē. Aicinājumi uzstādīt saules paneļus un uzkrājējbaterijas skan no katra medija, un, šķiet, ka zaļā kursa virziens kļuvis par vienu no galvenajiem sabiedrības dienaskārtības tematiem. Tomēr – aiz šī skaļā trokšņa slēpjas arī dziļa šķelšanās sabiedrībā.

Pētot sabiedrības reakciju sociālajos tīklos, kļūst skaidrs: viedokļi ir krasā pretrunā. Vieni uzskata, ka atjaunīgā enerģija ir nākotnes ceļš un tie, kas vēl nav uzstādījuši saules paneļus, dzīvo pagātnē. Turpretī citi redz zaļo enerģiju kā tukšu solījumu, kas kalpo vien lielo spēlētāju peļņai.

Kur slēpjas patiesība? Vai atjaunīgā enerģija tiešām ir izdevīga? Vai tā sniedz labumu sabiedrībai un uzlabo dzīves kvalitāti arī vides kontekstā?

Balstoties uz pieejamiem faktiem un konferencēs apspriestajām nākotnes attīstības tendencēm, pēc iespējas objektīvi rakstā centīsies atbildēt SIA Lucidus Atjaunīgo energoresursu nodaļas profesionāļi.

Enerģijas patēriņa dinamika Latvijā
Latvijā pēdējos gados atjaunīgās enerģijas sektorā vērojama strauja attīstība. Visredzamāk tas atspoguļojas saules enerģijā – 2024. gadā no saules saražotas 536 GWh elektroenerģijas. Tas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī palicis gandrīz nemainīgs, lai gan transporta sektora patēriņš lēnām sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu.

Skatoties plašāk – kopumā hidro, vēja un saules elektrostacijas šogad saražojušas 4022 GWh elektroenerģijas. Tas ir par 6.5 % mazāk kā 2023. gadā. Samazinājumu lielā mērā noteica hidroelektrostacijas – to saražotā enerģija kritusies par 15.4 %, veidojot 3210 GWh. Tikmēr vēja ieguldījums ir bijis neliels – 276 GWh. Atjaunīgo resursu koģenerācijas stacijas pievienoja vēl 621 GWh. Kopējais zaļās enerģijas ražošanas apjoms Latvijā sasniedza 4643 GWh jeb aptuveni 73 % no kopējās elektroenerģijas ražošanas.

Tomēr, raugoties tuvplānā, paveras raibāka aina. Enerģijas ražošanas apjomi būtiski svārstās pa mēnešiem – to skaidri atklāj analīzē iekļautais grafiks. Ziemā elektroenerģijas ražošanu nodrošina koģenerācijas stacijas, kas vienlaikus ražo arī siltumu. Pavasarī darbu uzņemas hidroelektrostacijas – palu ūdeņu laikā tās sasniedz maksimālo jaudu, īpaši Daugavā. Vējš Latvijā strādā vienmērīgi, taču tā īpatsvars elektroenerģijas grozā joprojām ir neliels. Savukārt vasara izrādās visklusākais periods – par spīti saules paneļu attīstībai vismazāk saražotās elektroenerģijas.

Lai arī saules enerģija Latvijā piedzīvo strauju izaugsmi, tās īpatsvars kopējā elektroenerģijas bilancē joprojām ir neliels. Paradoksāli, taču pieaugums nav pietiekams, lai mainītu kopējo struktūru. Tomēr nākotnē saules un vēja sinerģija varētu kļūt par līdzsvarojošu mehānismu, kas palīdzēs izlīdzināt sezonālās svārstības un stiprinās enerģētikas stabilitāti. Šobrīd tas vēl ir atvērts jautājums, taču viens ir skaidrs – Latvijas enerģētikas ainava kļūst arvien dinamiskāka un sarežģītāka.

Zaļās enerģijas politiskā nozīme
Zaļās enerģijas nozīme pieaug arī politiskajā līmenī. Pēdējos gados tā kļuvusi par vienu no centrālajiem valsts attīstības virzieniem. Vairs nav runa tikai par alternatīvu elektroenerģijas ražošanai – zaļā enerģija šodien apvieno ekonomiskos, drošības un vides mērķus, kļūstot par valsts ilgtspējīgas attīstības balstu.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) paredz aptuveni 250 pasākumu, kas vērsti uz atjaunīgo energoresursu ieviešanu, energoefektivitātes uzlabošanu un dekarbonizāciju transporta un ēku sektoros. Šie mērķi saskaņoti ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras rekomendācijām, kas uzsver drošas, pieejamas un konkurētspējīgas enerģētikas nozīmi.

Būtiska loma pārejā uz zaļo enerģiju ir Eiropas Savienības atbalstam. REPowerEU programmas ietvaros Latvija saņēmusi 135 milj. EUR, kas paredzēti tīklu modernizācijai, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, biometāna attīstībai un vietējo enerģijas kopienu veidošanai. Arī privātais sektors aktīvi iesaistās: Sunly plāno investēt 300 milj. EUR četrās saules elektrostacijās, bet Ignitis līdz 2026. gadam paredz vairāk nekā 700 milj. EUR ieguldījumus vēja un saules enerģijas projektos.

Lai gan nenoliedzami vērojams progress, būtiski izaicinājumi joprojām saglabājas. Īpaši aktuāli tie ir ēku energoefektivitātes uzlabošanā, transporta sektora dekarbonizācijā un investīciju kavēkļu, piemēram, sarežģīto atļauju procedūru vienkāršošanā. Turpmākie gadi būs izšķiroši, proti, vai Latvijai izdosies ne tikai definēt ambiciozus mērķus, bet arī sekmīgi īstenot tos praksē?...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!