, .
partlycloudy_day 22.9℃
Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Viss lielais sākas no kaut kā maza

Elīna Andiņa , 17-09-2020
Viss lielais sākas no kaut kā maza

Saimnieks LV / 2020.gads (Februāris.)

Amazone grupa:

  • SIA Amazone

  • SIA Upeskalni AB

  • SIA Precīzo Tehnoloģiju skola

 

 

Viss lielais sākas no kaut kā maza

 

SIA Amazone ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas lauksaimniekus 90. gadu sākumā iepazīstināja ar Vācijā ražoto augstvērtīgo Amazonen − Werke augsnes apstrādes tehniku. 27 gadus vēlāk Amazone joprojām ir simtprocentīgs Latvijas kapitāla uzņēmums ar plašu pārstāvēto zīmolu un sniegto pakalpojumu klāstu. Viena no uzņēmuma īpašniecēm, valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Mikāla priecājas, ka uzņēmuma centrs ir Kuldīgā, jo tieši reģionos ir īstā Latvijas sirds.

 

Kāds Amazones grupai bija 2019. gads?

Baiba Mikāla: – Varētu teikt, ka aizvadītais bija pārbaudījumu gads – kā mēs spējam atkopties no diviem grūtiem gadiem lauksaimniecības nozarē. Tas bija izaicinājums visiem trīs uzņēmumiem, kā mēs spēsim saglabāt attiecības ar savu tehnikas piegādātāju rūpnīcām un klientiem. Mūsu Upeskalni AB saimniecība, kas apstrādā ap 1200 ha, 2018. gadā sausuma dēļ zaudēja ap 60 % ražas. Tāpēc varu teikt, ka iepriekšējais mums bija eksāmenu gads un esam šo eksāmenu izturējuši. Bija cilvēki, kas, redzot šo izaicinošo situāciju, izvēlējās nebūt vairs komandā, sakot, ka ir saguruši strādāt lauksaimniecības nozarē, vai nogaidīt maliņā, līdz situācija atkal būs stabila un droša. Savukārt citi bija gatavi uzņemties papildu atbildības un likt sajust atbalstošu plecu. Un šie ir tie cilvēki, par kuriem var teikt, ka viņi ir neaizvietojami. Neaizvietojami sirds līmenī.

Tajā pašā laikā, zinot, cik grūti iet mums pašiem, nevēlējos no mūsu klientiem prasīt, lai viņi ieķīlā savas zemes vai tehniku, jo es zinu, ko tas nozīmē. Mums tomēr izdevās situācijas atrisināt, nepārvēršoties par vienkārši aukstu biznesa uzņēmumu, kas visur redz tikai ciparus.

Kas no jūsu tehnikas piedāvājuma lauksaimniekus interesē visvairāk?

Protams, Amazones, Krones, Grimmes, Annaburger tehnika ir mūsu top preces. Pēc nesenajiem tehnikas iepirkumu konkursiem redzam, ka turpinām būt līderi miglotāju un minerālmēslu izkliedētāju segmentā. Tāpat uzlabojas rezultāti sējmašīnu grupās, augsnes apstrādes agregātu segmentā.

Mums ir arī jauns produkts – pirmo gadu pārstāvam Steyr traktoru zīmolu, sasniedzot jau gana labus rezultātus. Šis zīmols ir pilnīgs jaunums Latvijas tirgū, premium klases tehnika. Esam to testējuši arī savā saimniecībā, salīdzinājuši ar analogas jaudas citu zīmolu traktoriem – pārliecinājāmies, ka, pievienojot diskus, Steyr traktors salīdzinājumā ar citas markas traktoru ietaupa ap 7 l degvielas uz hektāru.

Jau trešo gadu nodarbojamies arī ar graudu pirmapstrādes tehnoloģijām – montējam un pārdodam Mepu graudu kaltes un uzglabāšanas torņus. Ja lauksaimnieks vienkārši novāc un pārdod graudus, vēl samaksājot par kaltēšanu, tad sausais atlikums no tonnas būs mazāks nekā tad, ja pašam ir iespēja apstrādāt un uzglabāt graudus. Tā ir iespēja labību uzglabāt un vērot tirgu, piedaloties tajā kā pilnvērtīgam dalībniekam. Mums arvien vairāk jāapzinās, ka strādājam ne jau strādāšanas pēc, bet, lai pelnītu un nopelnīto atkal ieinvestētu uzņēmuma attīstībā. Latvijā vēl ir lielas iespējas, jo ne visa lauksaimniecības zeme tiek izmantota un apstrādāta ar efektīvām metodēm un mūsdienīgām tehnoloģijām. Ir divu veidu pieeja, viens – uztvert lauksaimniecību kā dzīvesveidu, kad es daru tā, kā darījušas trīs paaudzes pirms manis, neko daudz nemainot, vai arī otrs – lauksaimniecība kā bizness; šādas saimniecības attīstās un paplašinās, investē modernās tehnoloģijās un no viena hektāra iegūst augstu pievienoto vērtību.

Es esmu par to, ka lauksaimnieks neatdot par lētu naudu to, ko ir izaudzējis, tāpēc mums visiem ļoti jādomā par pārstrādes iespējām. Kuldīgā, kur esam, mums tuvu ir divas ostas – Ventspils un Liepājas, ko mēs varam izmantot graudu tirdzniecībai. Taču, ja esi, piemēram, Latgalē, graudi jātransportē krietni tālāk, tāpēc ir vēl svarīgāk domāt par graudu pirmapstrādi un pārstrādi. Kā piemēru minēšu Kotiņu saimniecību, kur saimnieks domā un strādā mūsdienīgi, izmantojot visus resursus gan graudu pirmapstrādē, gan ražojot jau gatavus pārtikas produktus. Aldis Ločmelis un viņa sieva Vija man ir piemērs, no kura skatos un mācos.

Traktoru piedāvājums Latvijā jau ir salīdzinoši liels, kas motivēja piedāvāt jaunu zīmolu?

Mūsu uzņēmums līdz šim ir piedāvājis tehniku, kas ir traktoram aizmugurē, – nosedzot visu lopbarības sagatavošanas un augsnes apstrādes, sēšanas, minerālmēslu izkliedēšanas segmentu. Kad braucām pie klientiem uz demo tūrēm, mums nācās aizņemties dažādu zīmolu traktorus vai izmantot klienta tehniku, tas prasa laiku uzkabināšanai. Tomēr galvenais ir tas, ka arī citus traktoru zīmolu piedāvājumā ir lopbarības sagatavošanas vai augsnes apstrādes tehnika. Mēs četrus gadus bijām sarunu procesā ar Steyr rūpnīcas atbildīgajiem cilvēkiem par tiesībām šo traktoru tirgot Latvijā. Mēs gājām grūtāko, bet godīgāko ceļu – izvēlējāmies tehniku, ko Latvijā neviens iepriekš nebija tirgojis, līdz ar to neviens nebija ieguldījis savu laiku un līdzekļus šī produkta pārdošanā un atpazīstamībā.

Kāda vispār ir sadarbība ar tehnikas ražotājiem, piemēram, jūsu lielāko partneri Amazone? Cik lielā mērā viņi ietekmē jūsu pārdošanas rādītājus?

Jāsaprot, ka mēs esam viens no nedaudzajiem Latvijas uzņēmumiem, kam ir simtprocentīgs vietējais kapitāls. Mēs esam autonomi un neatkarīgi, visās attīstības idejās ieguldām savus līdzekļus, rūpnīca mūsu uzņēmumā nekādas investīcijas neveic, līdz ar to neuzstāda nekādus noteikumus saistībā ar uzņēmuma tālāko stratēģisko attīstību. Protams, tehnikas ražotājus interesē tirgus daļa, ko mēs te, Latvijā, varam nodrošināt. No tā ir atkarīgs, kādi būs rūpnīcas nosacījumi, kas tālāk ietekmēs mūsu peļņu. Mūsu ziņā paliek, kā sasniegt vislabākos rezultātus. Ar Amazones rūpnīcas īpašniekiem Vācijā sadarbojamies jau 27 gadus, tāpat ar Krones rūpnīcas īpašniekiem mums ir izveidojušās ļoti ciešas attiecības šo ilgo sadarbības gadu laikā, līdz ar to rūpnīcai pret mums ir īpaša attieksme. Jā, šo gadu laikā ir bijuši gribētāji, kas interesējušies rūpnīcās par šo zīmolu tehnikas tirgošanu Latvijā. Mūsu sadarbība ar minētajām rūpnīcām daudzu gadu garumā ir bijusi balstīta ne tikai uz biznesa principiem, bet arī uz cilvēciski morālām vērtībām, kas kalpo par savstarpējas uzticēšanās un drošības garantu. Protams, veicot kādas izmaiņas savā pārdošanas politikā, ja tas skar Latviju, rūpnīcas atbildīgie cilvēki ar mums konsultējas un mūs informē.

Amazonei ir četras filiāles visā Latvijā, vai pietiek kvalificētu darbinieku un iespēju nodrošināt kvalitatīvus servisa pakalpojumu?

Kuldīga ir vēsturiskais uzņēmuma centrs, savukārt Rāmava jeb Rīga ir ērta vieta, kur var ierasties no visas Latvijas, tāpat filiāles ir Valmierā un Jēkabpilī. Uzskatu, ka mēs saviem esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem esam uzstādījuši patiesi augstu latiņu, un mēs to nevēlamies laist zemāk. Tāpēc, ka pretī ir klienti, kas ir ļoti izglītoti, ar biznesa domāšanu, lauksaimnieki ar lielu pieredzi, un ir svarīgi, lai ar viņiem no mūsu puses sadarbotos cilvēks, kurš saprot gan tehnoloģiju, gan lauksaimniecību. Visos trīs uzņēmumos kopā mums ir ap 70 darbinieku, vidējais darbinieku vecums ir virs 30 gadiem, lielākajai daļai ir augstākā inženiertehniskā izglītība. Mums šobrīd ir brīva vakance – Zemgales filiāles tehnikas pārdevējs. Esam runājuši ar vairākiem kandidātiem, tomēr izvēli vēl neesam izdarījuši, mums ir skaidrs šī amata personības portrets, tāpēc iztiekam ar esošo pārdevēju kolektīvu, līdz atradīsim atbilstošu cilvēku izvirzītajām kvalitātes prasībām. Trīs mēneši tomēr ļoti maz pastāsta par cilvēku, mana pieredze rāda, ka paiet divi gadi, līdz darbinieks kļūst par daļu no komandas. Tas ir tāds simbiozes process, jo uzņēmums ir kā organisms, kurš vai nu pieņem vai ne to, kurš atnāk, un otrādi. Tas ir abpusējs process, bet izvēle ir jāveic rūpīgi.

Kas attiecas uz servisu, sezonas laikā mums, protams, gribētos, lai vasarā uz klienta izsaukumiem varētu atbildēt zibenīgi, jo dīkstāve nozīmē zaudētus ienākumus saimniecībai. Darba kvalitāte mums ir labā līmenī, to parāda mūsu veiktā kvalitātes kontrole, iegūstot atgriezenisko saiti no klientiem par mūsu darba kvalitāti, apkalpojot viņu tehniku. Katru gadu mūsu servisa inženieriem nesezonas laikā notiek profesionālās mācības, tiek apgūti jaunumi rūpnīcās un saņemti profesionālie sertifikāti, lai varētu apkalpot mūsu pārstāvētās mašīnas. Nesezonā darbinieki mācās un paši māca klientus. Lai arī servisa cilvēku skaits ir pietiekams, sezonā tas šķiet par mazu, un mums ir jāatrod balanss, lai būtu noslodze nesezonā un nebūtu pārslodze sezonā.

Jums ir arī Precīzo tehnoloģiju skola – vai tās galvenais uzdevums ir veikt miglotāju pārbaudes?

Jā, skola nodarbojas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu obligāto pārbaužu veikšanu. Katru gadu uzturam un atjaunojam uzņēmumam savu ISO sertifikātu. Šajā aspektā gan gaidu arī izmaiņas no valsts puses, jo, lai arī tiek uzsvērts, cik svarīgi ir vides jautājumi, Latvijā joprojām ir ļoti daudz nepārbaudītu miglotāju, kas piedalās lauksaimniecības darbos.

Esam smidzinātāju apkopes eksperti, apmācām arī klientus. Mums ir arī brīnišķīga sadarbība ar Augu aizsardzības servisu agronomiem un Precision Farming Gati Bērziņu, kas stāsta par precīzajām tehnoloģijām augsnes analīžu veikšanai. Šogad pirmo reizi mācības notiks krieviski Latgales pusē, atsevišķiem klientiem tā varam sniegt pilnīgāku informāciju, jo precīzās tehnoloģijas saistībā ar miglotājiem nav vienkārša tēma, bet pietiekami nozīmīga, tādēļ mums ir svarīgi, lai cilvēks saprot un izprot. Esam jau vienojušies ar Mālnavas koledžu par sadarbību šādu apmācību organizēšanā. Plānojam šādu apmācību novadīt arī mūsu angliski runājošajiem klientiem.

Vēl Precīzo tehnoloģiju skolā 2019. gada rudenī pirmo reizi nedēļas garumā rīkoja mācības koledžu pasniedzējiem par graudu pirmapstrādes tehnoloģijām. Organizēja gan dzīvošanas apstākļus, gan došanos uz saimniecībām. Mums pašiem Kuldīgā ir moderna šodienas prasībām atbilstoša kalte, kas var apstrādāt lielu graudu apjomu. Tā kalpo kā uzskates līdzeklis, gan apmācot pasniedzējus, gan rādot mūsu klientiem kā iespējamo variantu viņu saimniecībās.

Jūs esat aktīva arī sabiedriskajā darbā, iesaistījusies Imanta Ziedoņa fonda darbībā, pērn ar Amazones palīdzību tika ierīkots īpašs kulturālo kartupeļu lauks.

Par kartupeļu lauka ierīkošanu jāsaka liels paldies manam māsas vīram Normundam Feteram - Fekterim, kurš vada mūsu saimniecību Upeskalni AB. Tā nav tāda ierasta lieta, jo Ventas krastā rumbas tuvumā iepriekš nav stādīti kartupeļi, bet tie izauga ļoti skaisti! Pateicoties Priekuļu selekcijas stacijas doto kartupeļu šķirnēm, tika izveidots īpašs ziedu raksts. Fonds Viegli iedzīvina dažādas interesantas Ziedoņa idejas, arī šo kartupeļu lauku, pie kura visu laiku skanēja kartupeļu radio. Ziedonis savu Kurzemīti sāka rakstīt ar kartupeļu talku Rendā, tāpēc tam ir arī simboliska nozīme.

Jā, es bija arī viena no vizionāriem, kas izvēlas Ziedoņu balvas tautsaimniecībā laureātus apbalvojumam Zemi es mācos. Šīs nominācijas ideja ir saskatīt lielo mazajā – saimniecībās un reģionos meklējot cilvēkus, kas kopj un maina vidi ap sevi. Es esmu piedzimusi un izaugusi laukos un man šķiet, ka tieši Latvijas laukos sākas Latvija un mūsu identitāte.

Tas ir ļoti īpaši, ka varu iesaistīties visā šajā procesā. Un, ja man kāds jautā, kāpēc to daru, – tāpēc, ka, šādas lietas darot kopā, mēs kļūstam stiprāki, stiprinām savu identitāti. Ziedonis ir ne tikai konkrēta laika zīme, bet visas Latvijas laika zīme.

Jūs darbojaties arī kā mentore Kuldīgas biznesa inkubatorā.

Esmu viena no tiem, kas izvērtē jauno uzņēmēju biznesa ideju dzīvotspēju. Protams, palīdzu ar padomu, zināšanām, risku izvērtējumu konkrētam jaunajam uzņēmējam. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi visai Latvijai – attīstīt stabilu uzņēmējdarbības vidi. Privātais sektors ienes lauvas tiesu valsts budžetā. Kā teica mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš – uzņēmējdarbība ir valsts asinsrite. Tāpēc es izvēlos savu laiku veltīt šai jomai. Uzņēmējiem ir svarīgi savā starpā sadarboties, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu biznesa vidi Latvijā. Tikai mēs paši, bruņojušies ar pacietību, varam panākt izmaiņas mūsu uzņēmējdarbības lauciņā, un pirmais, kas būtu jāpanāk, ir, lai cilvēki saņemtu vairāk neto izteiksmē par savu darbu. Tātad jāsamazina nodokļu slogs vai jāpalielina neapliekamais minimums darba algai.

Kuldīgas biznesa inkubatoram ir paveicies, jo tam ir izcila vadītāja Līga Raituma, kas kopā ar komandu burtiski izauklē šos jaunos uzņēmumus. Piemēram, no Kuldīgas inkubatora nāk uzņēmums Milzu!, kas sāka ražot brokastu pārslas – tas nav inovatīvs produkts, bet ideja īstenojās ļoti labi, un produkts ir pieprasīts arī ārpus Latvijas. Pašlaik domājam, kā varētu attīstīt sadarbības modeli starp jaunajiem un pieredzējušajiem uzņēmējiem, rīkojot tikšanās un katram stāstot savu stāstu, no kā ieguvējas ir abas puses.

Arī šobrīd, tāpat kā 90. gados, kad sākām savu uzņēmumu, ir svarīgi, lai cilvēkam piemīt enerģija un pārliecība, protams, arī prāts ir vajadzīgs. Man un Arvim (vīram), kad sākām veidot Amazoni, nebija nekādas izpratnes par biznesu, taču bija vēlme, enerģija un pārliecība. Šodien cilvēki ir profesionāli izglītoti uzņēmējdarbībā, bet pamatā paliek vecā labā patiesība – ja ir pārliecība un enerģija, tad viss sanāks.

Kā jūs jūtaties kā sieviete biznesā?

Es pat teiku, ka 90. gadi un padomju laiki pirms tam iezīmējās ar vīriešu šovinismu. Kad sākām veidot uzņēmumu, man bija pilnīgi skaidrs – vīrietis jau pēc definīcijas ir kaut kas vērtīgāks. Taču katram laikam savas iezīmes un, ja izturas pret to pragmatiski, tad nereti šo situāciju varēja izmantot kā labu biznesa instrumentu. Manuprāt, pašlaik pret sievietēm biznesā nav nekādu aizspriedumu, ir pat tā, ka daudzas sievietes ir ļoti jaudīgas un veiksmīgas uzņēmējas vai strādā augstos valsts amatos. Protams, esmu ilgi biznesa vidē, un mani partneri, klienti, konkurenti mani jau pazīst. Man nekad nav traucējis tas, ka es nezinu tehniskas lietas, tajā es uzticos lieliskajai mūsu uzņēmuma inženieru komandai.

Vēl es esmu mamma trīs bērniem, un tā ir mana prioritāte Nr. 1. Vienmēr pati lielākā laime ir tā, kad skaties uz saviem bērniem un saproti, ka viņiem ir tās pašas lielās vērtības, kas bijušas jau vairākām paaudzēm pirms mums. Jo tad rodas sajūta, ka tava dzīve ir jēgpilna un piepildīta.

Vai jaunā gadā uzņēmums parasti izvirza arī jaunus mērķus?

Jā, katru gadu janvārī mums ir visu trīs uzņēmumu kopsapulce, kad pastāstām, kā veicies iepriekšējā gadā, kā arī izvirzām mērķus jaunajam gadam. 2020. es nosauktu par izpētes gadu, jo mums ir jārada kāda pārstrādes iespēja. Idejas ir, bet tās ir jāizpēta, jāizrēķina un jāsaprot. Lai nav tā, ka Upeskalnos AB darām vienu un to pašu, neliekot klāt neko jaunu. Man dažkārt ļoti palīdz tas, ka man nav agronoma izglītības, jo agronomi zina un izprot lietu kārtību, kā apstrādāt, izaudzēt un novākt. Tādēļ dažkārt ienāk prātā trakas idejas, jo es sevi neierobežoju ar noteiktajām robežām un iemācītajām lietām. Ja man profesionāļi saka – nē, tā nevar darīt, es to ņemu vērā, bet nenobremzēju sevi jau sākumā. Taču nekas nav statisks, viss attīstās un mainās, arī lauksaimniecībā. Mums galvenais ir būt pietiekami elastīgiem, gudriem, lai spējam izprast, kā mainās pasaule mums apkārt.

Esmu arī ļoti gandarīta, ka šogad trešo sezonu LTV1 turpināsies dokumentālo raidījuma cikls Zemes stāsti, ko mēs atbalstām. Tā ir iespēja iepazīstināt ar iedvesmojošiem cilvēkiem, kas laukos un lauksaimniecībā atraduši spēku, iedvesmu un mīlestību pret darbu un zemi. Ļoti priecājos, ka raidījums sasniedz gana lielu auditoriju!

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā
Minerālas, mikrobioloģiskas un augu izcelsmes barības piedevas cūku ēdināšanā

Mūsdienās antibiotiku lietošana Eiropas Savienībā un citās valstīs ir pilnī...

Zināmais un nezināmais piens
Zināmais un nezināmais piens

Piena produktu patēriņš Latvijā pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazināj...

Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda
Kur kaza Bonija Sniķerus aizveda

Gleznaini skaistā vietā – Sniķeru kalniņā Jumurdas ezera krastā vasarās gan...

Vienmēr ar rūpēm par vidi
Vienmēr ar rūpēm par vidi

Junkkari sējmašīnu rūpnīca atrodas Somijā, Dienvidostrobotnijas reģionā, Yl...