Gūtmaņu ģimenei ir vairāk nekā 30 gadu pieredze svaigo tomātu audzēšanā, bet ar pārstrādi viņi sākuši nodarboties tikai pirms pieciem gadiem, lai gan ideja par to auklēta jau sen. Ar katru gadu krājas jauna pieredze, viņi mācās no savām un citu kļūdām un uzvarām. Vairāk par to stāsta Evija Gūtmane.

– Kā uzsākās tomātu ēra?

– Tas tā sanāca gluži nejauši. Vispirms bija pieticīga izmēra siltumnīciņa (kādi 30 m²), kur audzējām tomātus savam priekam un ģimenes pašpatēriņam. Pamazām attīstoties, izaugām līdz 300 m² lielām siltumnīcām. Tagad ir (un Evita sāk skaitīt – viena, divas, trīs, četras, piecas, sešas, septiņas...) laikam kādas astoņas siltumnīcas. Abi ar vīru esam jelgavnieki, pilsētnieki. Šī bija Edgara vecāku zeme. Vīrs vienkārši atveda mani uz laukiem, un bija jāstrādā. Tā nu tagad agrākā pilsētniece rušinās pa tomātu siltumnīcām, bet man patīk. Man ir lauksaimniecības un juridiskā izglītība, Edgaram – lauksaimniecības izglītība. Mums abiem ir pamatdarbi, tomātu audzēšana, varētu teikt, ir brīvā laika nodarbe. Dēls ir datorspeciālists, meita mācās vidusskolā.

– Kā sadalāt darbus?

– Darbi kaut kā īpaši dalīti netiek. Kas jādara, to darām. Tas notiek dabiski. Bērni palīdz tad, kad ir laiks. Viņi saka – šis ir vecāku bizness. Edgaram sanāk vairāk veikt celtniecības un tehniskos darbus; siltumnīcas būvējot, ik reiz tiek uzlabots to karkass. Tomātu kopšana vairāk ir manā ziņā. Ražu gan vācam visi – gan vecāki, gan bērni. Iztiekam paši saviem spēkiem, algojam tikai grāmatvedi.

– Kāpēc tomāti?

– Es pat uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Gurķus neprotu audzēt. Tie vienkārši man neaug. Izskatās, ka tomāti mani mīl un es viņus.

Sākumā audzējām arī zemenes. Taču pamatdarbā aizņemtiem mums ne vienmēr izdevās laikā visus darbus padarīt, īpaši paspēt nolasīt ienākušās zemenes. Tomātus var kādu dienu arī nenolasīt un nekas traks nenotiks. Tāpēc arī palikām pie tomātu audzēšanas. Tas mums padodas, sagādā prieku un ir apvienojams ar pamatdarbu. Kā jau teicuu, sākumā tomātus audzējām savām vajadzībām, bet pakāpeniski platības tika palielinātas un tomāti pārdoti, jo sapratām, ka mūsu zemē izaug labi un ir ļoti garšīgi tomāti. Ar laiku gūstot pieredzi, izdevās izaudzēt labas kvalitātes tomātus. Ir arī ķiploki, garšaugi, nedaudz zemeņu un aveņu.

– Vai saimniecības attīstībā izmantoti arī projekti un ņemti kredīti?

– 2016. gadā veiksmīgi realizējām Latvijas Lauku attīstības programmas projektu Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, bet 2018. gadā mūsu saimniecībai Jelgavas novada dome piešķīra balvu konkursā Esi uzņēmējs Jelgavas novadā. Esam izmantojuši arī trīs Leader projektus pārstrādes attīstībai. Kredītus ņēmuši neesam, iztiekam ar saviem līdzekļiem.

– No cik lielas platības sākas bizness?

– To nav iespējams pateikt. Citam bizness sākas arī no viens nelielas siltumnīcas, citam liela siltumnīca ir tikai hobijs. Bizness ir katram individuāls.

– Kas veido vislielākās izmaksas saimniecībā?

– Siltumnīcu būvniecība, sēklu, kūdras, podu iegāde, labiekārtošanas darbi. Visur jāiegulda, ja grib sasniegt rezultātu. Tā kā saimniecībā ir liels elektroenerģijas patēriņš, pirms četriem gadiem iegājāmies pirmos 4 kW saules paneļus, pērn papildus uzstādījām 7,5 kW saules paneļus. Daļa šī projekta īstenota Leader ietvaros, daļa par pašu ieguldījumiem. Visa saražotā elektrība tiek tērēta tomātu pārstrādes produktu saražošanai.

– Kādi ir tālākie plāni?

– Strādāt, strādāt un strādāt. Turpināsim iesākto.

– Kas ir jūsu saimniecības attīstības virzītājspēks?

– Leader projekti, mūsu gribasspēks, iniciatīva un milzīgas darbaspējas.

– Kur gūstat informāciju par jaunumiem nozarē?

– Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs un Agrimatco organizē dažādus seminārus un apmācības, kur piedalāmies. Pērn pie mums saimniecībā notika Agrimatco rīkotā Tomātu diena. Jau vairākus gadus mums ir sekmīga sadarbība ar LLKC, saimniecībā, pieaicinot nozares speciālistus, tiek rīkoti semināri tomātu audzēšanā. Par nozari un attīstību ir publikācijas žurnālos Ievas Māja: praktisks žurnāls mājai un dārzam, Praktiskais Latvietis, Pie Galda u.c.

– Pastāstiet par tomātu realizāciju.

– Pēc garšīgiem un kvalitatīviem tomātiem pieprasījums ir. Latvijas iedzīvotāji ir sapratuši, ka vietējie dārzeņi ir garšīgi, aromātiski un svaigi, tāpēc arvien vairāk izvēlas mūsu produkciju. To realizējam pastāvīgās tirdzniecības vietās, vairumā arī uzpircējiem, mājražošanas tirdziņos, veikalos, kafejnīcās, restorānos, daļu pārstrādājam. Pastāvīgi piedāvājam savu produkciju Kalnciema kvartāla tirgū, Straupes zirgu tirgū, gadatirgos, Driksas tirdziņā Jelgavā un tepat saimniecībā.

Daudz eksperimentējam ar šķirnēm, līdz atrodam, kas patīk gan pašiem, gan arī pircējiem. Visi grib skaistus un garšīgus tomāus. Tā kā garšas gaumes atšķiras, audzējam 50 šķirņu tomātus, lai ir iespēja izvēlēties. Specifiskākas prasības ir restorāniem.

Pats svarīgākais ir kvalitāte, tāpēc tomāti tirdzniecībā nonāk šķiroti. To mācu arī meitai un dēlam – galvenais ir KVALITĀTE. Mazāki, lielāki, brāķīši. Galvenais ir kvalitāte. To pircēji novērtē, uzticas un meklē tirgū. Zemākas kvalitātes tomātiem arī cena ir attiecīga. Lai nebūtu tā, ka kastes apakšā sliktākas kvalitātes tomāti, bet pa virsu labie. Labāk izbrāķēt nekā ielikt pircējam kastē. Tā ir saimniecības kvalitātes zīme. Tas ir pats nopietnākais arguments, kāpēc strādāt un kā iekarot cilvēku uzticību mūsu produktam. Par to vienmēr jāatceras, lai spētu savu saimniecību popularizēt un konkurēt. Kvalitāte ir pats galvenais, ja otram kaut ko pārdod.

– Kādas šķirnes tomātus audzējat?

– Kopumā tiek audzētas 40–50 šķirnes, dažādas krāsas un formas tomāti. Visu laiku vairāk audzētās ir ‘Cristal’, ‘Giulietta’, ‘Nectar’, kura sēklas vairs nav iespējams dabūt. Man palikušas tikai dažas sēklas, esmu iztērējusi lielo paku. Jau vairākus gadus izmantoju un nevienu citu šķirni īsti vietā neesmu atradusi.

– Kurš ir pašai mīļākais tomāts?

– Garšīgākais ir tas istabā ienestais. Tikai bieži iztiekam bez tomātiem, jo ir bijis slinkums aiziet tiem pakaļ.

– Kādi produkti tiek ražoti pārstrādē?

– Jau vairākus gadus tika domāts attīstīt pārstrādi, jo dažādu faktoru (tirgus svārstības, laikapstākļi u.c.) dēļ ne vienmēr izdodas realizēt visu svaigo produkciju. Tā 2018. gadā tika uzsākta svaigo tomātu pārstrāde. Līdz ar to ir iespēja dažādot savu produkciju, radīt pievienoto vērtību saimniecībā saražotajiem produktiem, palielinātas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri tikai audzē tomātus, kā arī atvērt saimniecību tūristiem.

Ražojam tomātu sulu, kaltētus tomātus olīveļā un kaltētu tomātu pesto. Jaunums ir tomātu zapte un tomātu kraukšķi, kas tiek iegūti, tomātus sublimējot, t.i., žāvēti saldējot. Nu jau otro gadu sublimējam dažādus produktus – gan tomātus, gan zemenes, gan avenes, savukārt, sadarbojoties ar citiem ražotājiem, arī svaigos sierus kopā ar mūsu kaltētajiem tomātiem. Kopš saimniecībā ir arī pārstrāde, nav vairs problēmu ar realizāciju. Paralēli mājražošanai attīstīta arī lauku tūrisma nozare, kas veicina saražotās produkcijas reklamēšanu un noietu.

– Tad saimniecībā ir arī tūrisms?

– Mūsu saimniecība atrodas Latvijas sirdī – Zemgalē, Jelgavas novada Vircavas pagastā, 8 km no Jelgavas, tuvu galvaspilsētai un Lietuvai. Līdz ar to ir lielas iespējas piesaistīt daudz tūristus, turklāt pagastā un novadā ir plaši attīstīts lauku tūrisms, kas palielina tūristu plūsmu. Lauku tūrismu uzskatām par perspektīvu nozari, kas, mūsuprāt, ir ļoti saistīta ar mājražošanu un saražotās produkcijas noietu. Lai nodrošinātu vietu un atbilstošus apstākļus jaunas produkcijas ražošanai, tūristu un skolēnu grupu uzņemšanai, bija nepieciešamas ražošanas un noliktavas telpas. Tāpat telpas vajadzēja arī apmeklētāju un produkcijas degustāciju rīkošanai neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem.

Ieviest saimniecībā tūrismu mūs iedrošināja citi mājražotāji, kuriem šajā jomā jau bija pieredze. Tūrisms saimniecībā veicina tās atpazīstamību ārpus novada un Latvijas robežām. Piedāvājam tūristiem iepazīties ar tomātu audzēšanas knifiņiem, nogaršot tomātus un to pārstrādes produktus, kā arī baudīt skaisto saimniecības apkārtni ar ūdensrozēm un košumkrūmiem.

Rādām visu, ko darām, iepazīstinām apmeklētājus ar tomātu audzēšanas īpatnībām, pārstrādes produktu iegūšanas specifiku un produktu baudīšanas prieku.

Pirms tūrisma nozares uzsākšanas konstatējām, ka Jelgavas un Ozolnieku novados netiek piedāvāti svaigu tomātu pārstrādes produkti, kā arī nav saimniecību, kuras piedāvātu plašākai apskatei audzēšanas un ražošanas procesu dabā. Tuvākajā apkārtnē ir dārzeņu, tomātu audzēšanas saimniecības, bet tās neuzņem tūristus un nenodarbojas ar dārzeņu, tomātu pārstrādi.

– Kādu tomātu audzēšanas tehnoloģiju izmantojat?

– Februāra otrajā pusē ir tomātu sējas diena, jo stādus audzējam paši. Izmantojam tikai profesionālās sēklas. Tie parasti ir lieli apjomi un ieguldījumi, tāpēc gadās, ka lielie iepakojumi tiek izmantoti 3–4 gadus. Tomātu stādi tiek audzēti arī interesentiem pēc pasūtījuma, katru pavasari izaudzējam ap 10 000 tomātu stādu. Stādu pircēji ir jau pārliecinājušies par to kvalitāti un zina, kur tos meklēt.

Tomātus vienā vietā audzējam apmēram 10 gadus. Kamēr ir pašu celtās koka siltumnīcas, tikmēr zemi nemainām, tikai uzlabojam. Pēc ražas novākšanas vecos augus no siltumnīcām izvāc un zemi sakultivē kopā ar kūtsmēsliem. Mēslošanā kūtsmēslus izmanto ik pārgadus. Pavasarī ar minerālmēsliem vēlreiz sastrādā zemi. Ko augam vajag, to viņš paņem pats. Papildus minerālmēsli netiek doti, izņēmums ir kalcija preparāti, jo ir jūtīgas šķirnes, piemēram, ‘Vērša Sirds’, aveņu, plūmjveidīgo un piparveidīgo tomātu šķirnes. Kalcija uzņemšana nobloķējas, ja augam ir kāds stress. Ja nepieciešams, tomātus piebarojam caur lapām. Augsnes analīzes nav taisītas, bet siltumnīcā ir māls un minerālvielas tik ātri no zemes neizskalojas. Tiesa, ir dažas siltumnīcas ar vietām dažādām augsnēm.

– Kādi ir tomātu audzēšanas knifiņi?

– • Neapkurināmās siltumnīcās, agri stādot, ir risks stādus apsaldēt. Kamēr tomāts atkopjas, paiet vairākas nedēļas.

• Pārauguši stādi patērē lielu spēku, lai iesakņotos, un dažkārt sanāk, ka jaunāks stāds pāraug vecāku.

• Pazarītes laužu tikai sausā laikā. Tas ļoti jāievēro jūlija beigās, augustā, kad mitrāks gaiss. Jācenšas neielaist darbus, jo lielāka atvase, jo lielāka brūce.

• Visi darbi, kas saistīti ar piebarošanu, jādara rīta pusē, lai siltumnīcā neuzkrājas mitrums, kas veicina slimību izplatību.

– Kas ir jūsu saimniecības lepnums?

– Ar ko mēs lepojamies? Ar puķēm, ar ziediem. Košumkrūmiem. Bija iecerēta arī sava Pļavas puķu pļava, iesēju, bet man nepatika un aizlaidu projām. Mums ir daudz peoniju, daudz hortenziju, daudz rožu, ir ļoti skaisti. Dārzā smeļam iedvesmu darbam. Vakarā izstaigājam un izsmaržojam savu daiļdārzu, ejam gulēt un ceļamies atkal ar jauniem spēkiem.

– Jūsu dzīves moto?

– Ja saistībā ar produktiem, tad garša kvalitāte, darba mīlestība.

– Jūsu horskopa zīme?

– Es pēc horoskopa esmu Lauva, tā ir ļoti enerģiska zīme. Lauvas ir spītīgas un neatlaidīgas. Edgars ir dvīnis. Esam cīnītāji un neapstājamies pie iesāktā.

– Kas sniedz gandarījumu?

– Darbs ir ļoti smags un atbildīgs, toties svaigā gaisā. Darām darbu, kas mums patīk. Pats galvenais iedvesmas avots ir mūsu klients, kurš novērtē mūsu darba augļus.

– Kādi jums vaļasprieki ?

– Lielākais vaļasprieks ir saimniecības skaistā dārza iekopšana un pilnveidošana ar dažādiem košumkrūmiem, vasaras un ziemcietēm puķēm, kā arī ceļošana. Ceļojam tikai ziemā, jo tad ir brīvāks, un uz siltākām zemēm. Atpūtai laika paliek maz, tomēr izraujamies.

Mans hobijs ir tautas dejas, dejoju no mazām dienām, šobrīd Lielvircavas deju kolektīvā Laimes pali. Edgara jājamzirdziņš ir makšķerēšana. Laika trūkuma dēļ gan lielākoties dīķī, kas ir tepat saimniecībā un kur ir ļoti liela zivju daudzveidība – dekoratīvās krāsainās karūsas, koi karpas, kā arī parastās karpas, līņi un karūsas.

– Kā visu pagūstat?

– Neko darīt – vienkārši jāpaspēj. Diennaktī stundu gan derētu vairāk.

– Ja vēlreiz būtu jāsāk no sākuma, atkal nodarbotos ar tomātiem?

– Laikam gan ne, vismaz man tā šķiet. Mēs esam tik smagi un daudz izcīnījuši. Pašlaik jaunam dalībniekam tirgū ir ļoti grūti izcīnīt savu vietu, grūti visu notirgot.

– Vēlējums citiem?

– Izturību un veselību!