Dārzs un Drava / 2019.gads (Vasara.)

Viengadīgās, sauktas arī par vasaras puķēm parasti ir dārza košākā rota, kam ir gan savi plusi, gan arī daži mīnusi. Tās ir gan sējamas tieši dobē, gan no stādiem audzējamas, to pielietojums ir ļoti daudzveidīgs un elastīgs. Vasaras puķes var veidot krāsainus laukumus dārzā vai rotāt dobju malas, tās izmanto lauku ainavā un pilsētu apstādījumos, tās labi jūtas balkonu un terašu puķu kastēs, ceļu un ēku apmaļu stādījumos, dažāda izmēra puķupodos un visur, kur daudzgadīgo augu rāmo zaļumu vēlamies rotāt ar kādu krāsu akcentu.

Vasaras puķes ir piemērotas gan tradicionālo vērtību cienītājiem, jo daudzas no tām atgādina vecmāmiņu puķu dārziņus lauku sētās, gan arī eksperimentētājiem, kas katru gadu vēlas pārveidot savas mājas apkārtni un izmēģināt kaut ko jaunu.

Sēt vai stādīt?
No sēklām audzējamās vasaras puķes ir mazprasīgas, izturīgas, reizēm pašas izsējas. Te gan jāņem vērā, ka sēšanai piemērotas tradicionālās mazdārziņu puķes, kas jau gadu desmitiem iejutušās mūsu klimatā. Kā piemērus var minēt kliņģerītes, rudzupuķes, samtenes, matiolas, rezēdas, kosmejas, nemēzijas, magonītes, kreses, puķuzirņi u.c. Šo puķu stādi neveido kompaktu formu, tādēļ tās sēj pietiekami blīvi, lai augi savstarpēji balstītos un veidotu vienmērīgu audzi. Jāsēj tīrā, irdenā, iesilušā augsnē, lai augi ātri sadīgtu. Pašā sākumā, kamēr augi sazaļo, dobe nav visai dekoratīva, tādēļ lielos laukumos sētās vasaras puķes parasti neizmanto. Tās vairāk iederas starp dārzeņu un garšaugu sējumiem, starp sīpolpuķēm vai daudzgadīgajiem augiem, kādu maliņu piesēšanai vai nepļauta zāliena – puķu pļavas veidošanai. Šis ir arī vislētākais puķudobes ierīkošanas veids.

No stādiem audzējamās puķes veido kuplāku formu, to galvenais pluss – tikko iestādītas, tās uzreiz ir ļoti izskatīgas un košas, jo parasti tiek stādītas jau ziedošas. Ar vasaras puķēm apstādīti laukumi vienā dienā var būtiski izmainīt visu dārza izskatu, kas ir tik izdevīgi mūsdienu straujajā dzīves ritmā. Pēc iestādīšanas puķudobe kārtīgi jāsalaista, it īpaši karstā un sausā laikā. Lai tā turpinātu ziedēt un priecēt mūs tāpat kā sākumā, vasaras puķes vēlams papildus mēslot visu ziedēšanas laiku. Tagad ir pieejami dažādi ērti lietojami bioloģiskie mēslošanas līdzekļi ziedaugiem, bet, protams, tos var pagatavot arī mājās. Puķu stādus parasti izmanto arī balkonu kastēs un puķupodos, kur tie aug nelielā zemes daudzumā, tādēļ vēl jo vairāk vajadzīga papildu mēslošana. Stādus var stādīt līdz pašam rudenim − lielākoties gan vasaras puķu stādi pieejami pavasarī un vasaras sākumā, bet ir pietiekami daudz audzētāju, kas domā arī par rudens piedāvājumu.

Vasaras puķu priekšrocības:
Mainīgums. Tā kā šie ziedi zied ne ilgāk kā vienu sezonu, vienā vietā katru gadu var stādīt kādas citas puķes pēc saimnieku ieskatiem. Dobe katru gadu ir citādāka, tā neapnīk un nav vienmuļa. Var pat vienas sezonas laikā pilnībā vai daļēji nomainīt puķu sortimentu. Daudzveidība. Formu un krāsu dažādībā vasaras puķes ir nepārspējamas, turklāt katru gadu selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes. Nav jādomā par augu pārziemošanu. Lielākoties šo puķu mūžs ir viens gads, rudenī to novītušos lakstus izmet, lai pavasarī stādītu jaunas.

Maz slimību. Vasaras puķes mazāk slimo (īpaši izturīgas ir tradicionālās sugas), un, ja arī saslimst, ir vienkārši nomaināmas ar citiem stādiem. Ātrums. Šis attiecas uz puķēm, kas audzējamas no stādiem. Ja nākamajā dienā dārzā paredzētas kādas svinības, dārzam žigli var piešķirt pienācīgu izskatu, iepriekšējā dienā pareizās vietās sastādot vasaras puķes.Ziedēšanas laika ilgums. Ar vasaras puķēm dārzu var padarīt krāsainu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Sezonas sākumā un beigās, kad naktīs iespējamas nelielas salnas, vēlams izvēlēties izturīgākas sugas, piemēram, atraitnītes, salvijas, krustaines, kreses, samtenes, ledenes, petūnijas. Ziedēšanas ilgumu lielākajai daļai vasaras puķu var palielināt, regulāri izlaužot novītušos ziedus, tā veicinot jaunu pumpuru rašanos.

Vasaras puķu stādījumu neērtības:
Ravēšana. Šīm puķu dobēm parasti neklāj pāri nekādus dobju segumus, tādēļ zeme ir atklāta un tajā ātrāk ieviešas nezāles. Vēlams jau pirms ierīkošanas augsni labi sagatavot un attīrīt no saknēm un nezāļu paliekām. Laistīšana. Vasaras puķu laksti ir salīdzinoši trausli, tie vairāk cieš no saules un sausuma. Tomēr saulainas vietas šiem augiem ļoti patīk, saulē tie krāšņāk zied, tādēļ regulāri jālaista. It īpaši jāuzmana balkonu kastēs ziedošās puķes, kas aug nelielā zemes daudzumā tiešos saules staros. Ja rodas vajadzība uz ilgāku laiku izbraukt vasaras karstumā un nav, kas puķes salaista, vēlams balkonu kastes un puķupodus pārvietot kaut kur ēnā. Mēslošana. Lai puķes vairāk un ilgāk ziedētu, tām nepieciešamas barības vielas, bagātīga augsne un papildmēslojums. Protams, tās augs arī nabadzīgākā augsnē, bet izskats nebūs tik labs, kā gribētos. Stādīšana ik gadu no jauna. Kādam ikgadējā dobju ierīkošana var likties kā pluss, bet citam kā mīnuss. Aizņemti cilvēki, iespējams, vasaras puķu sēšanu un stādīšanu var uzskatīt par pārāk darbietilpīgu. Noziedējušo ziedu izlaušana. Kaut arī šis process pagarina puķes mūžu, tas ir laikietilpīgs. Ja to neveic, dobes izskats stipri cieš.

Kādas krāsas izvēlēties
Veidojot vasaras puķu dobes, galvenokārt jāņem vērā augu izmērs (augstums, izplešanās sezonas laikā) un prasības pēc saules gaismas. Jāpadomā arī par augu ziedēšanas ilgumu − varbūt kādi būs jāpārstāda, kamēr citi vēl turpinās plaucēt jaunus ziedus. Prasības pret augsni vasaras puķēm ir samērā līdzīgas, tās visas jūtas labi trūdvielām bagātā, gaisu caurlaidīgā augsnē ar neitrālu pH reakciju. Atbilstoša ir kārtīgi iestrādāta dārza melnzeme vai ielabots kūdras maisījums. Krāsas, protams, ir katra dārznieka gaumes jautājums, bet ir labi, ja tās ir atbilstošas tai noskaņai, kādu ar dobes palīdzību vēlamies radīt. Dobe var būt gan vienā krāsu gammā ieturēta, gan kombinēta no savstarpēji harmoniskiem vai, tieši pretēji, kontrastējošiem ziediem.

BALTIE ziedi dārzam piešķir vieglumu, asociējas ar tīrību un nevainību, relaksē. Tie, kuriem baltā krāsa saistās ar slimnīcu vai bērēm, izvēlas gaišus pasteļkrāsas ziedus, bet ne tīri baltus. Diemžēl pēc lietus uz baltajiem un gaišajiem ziediem mēdz rasties brūngani plankumi. Jāuzmana, lai ziedi neapvīst, noziedējušie regulāri jāizlauž.

SARKANIE un koši oranžie ziedi rada enerģiju, iekustina emocijas, kaislības, vairo cilvēkā pārliecību saviem spēkiem un aktivizē visus mūsu iekšējos procesus. Dažiem cilvēkiem šīs enerģijas var būt par daudz, tad sarkanā dobe liksies kaitinoša. Sarkani oranžie pigmenti augos ir visnoturīgākie, šie ziedi maz cieš no lietus un saules un kopumā parasti labi izskatās. Ar tādu kā dižciltīgu, svinīgu skaistumu apveltīti tumšsarkanie ziedi, kas šķiet nopietnāki par koši sarkanajiem. Savukārt oranžie var rosināt cilvēka seksualitāti un radošumu.

DZELTENĀS ir optimistu puķes, arī ar noturīgu pigmentāciju. Šī krāsa ieteicama nomāktiem un depresīviem cilvēkiem, bet var nepatikt tiem, kas ir ļoti kritiski pret sevi un citiem. Dzelteno puķu klāsts dārzā ir ļoti liels, tās viegli kombinēt ar citu krāsu ziediem.

BRŪNO toņu, arī smilšu oranžās un tumši dzeltenās puķes rada rudenīgi mājīgu noskaņu, stabilitātes un miera atmosfēru, bet reizēm var likties vecīgas un neinteresantas.

ROZĀ toņu ziedu iespaids ir atsvaidzinošs, tā ir jaunības un meiteņu krāsa – un kurai gan negribas justies jaunai! Purpurrozā krāsa ir enerģiska, maigi rozā – nomierinoša, bet tās noteikti piesaista uzmanību un it kā atmodina. Dažiem cilvēkiem rozā toņi var likties bērnišķīgi un nenopietni. Maigi rozā ziedi ir mazāk izturīgi pret klimata svārstībām nekā tumšie.

ZILI violetie ziedi patīk domātājiem, sapņotājiem, cilvēkiem, kas kopj savas emocijas un intelektu. Tie var likties nomācoši cilvēkiem, kuriem jau tāpat dzīvē par daudz nopietnības un pienākumu. Zilais pigments nav visai noturīgs, it īpaši gaišajiem ziediem. Tumši zilie, mēļie ziedi cilvēku it kā ieved pašos dvēseles dziļumos, violetie atver ceļu nomoda sapņiem, debeszilie rada prāta un domu skaidrību, bet pavisam gaišie vieš cerības un atsvaidzina atmiņas.