Vasaras perioda galvenais akcents ir augu ziedēšana – tātad ziedu un lakstu vākšanas laiks. Protams, vācamas ir arī lapas, jo tās taču nodrošina auga dzīvotspēju visa veģetācijas perioda garumā. Vasaras izskaņā var sākt ievākt arī dažas augļu drogas. Tas nozīmē, ka drogu dažādība tiešām būs liela. Tikai nopietni jāizvērtē, vai viss, ko iespējams ievākt, tiešām jāievāc? Kādām vajadzībām tās tiks lietotas? Smaržīgām un garšīgām ikdienas zāļu tējām? Noteiktu veselības problēmu risināšanai? Lai nesanāk velti iznīcināt mūsu dabas bagātības.

Jūnijā var turpināt vākt tās augu virszemes daļas, kuras varēja sākt vākt jau maijā, jo varbūt ne visur šim darbiņam bija piemēroti apstākļi. Jūnija klasika ir skaistās un smaržīgās ziedu drogas – kumelītes, sarkanā un baltā āboliņa, kliņģerītes, liepu, rožu, vīgriezes, rudzupuķes, deviņvīruspēka, lavandu, melnā plūškoka, vilkābeļu. No tām var gatavot zāļu tējas ikdienas lietošanai, kā arī veselības sakārtošanai. Kumelītes un kliņģerītes ziediem ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība, liepu, rožu, vīgriezes un lavandu ziediem – nomierinoša, āboliņu un deviņvīruspēka ziediem – pretklepus, rudzupuķes ziediem – urīndzenoša darbība, vilkābeļu ziedi uzlabo sirdsdarbību, bet melnā plūškoka ziedi ir labs sviedrējošs un imunitāti stiprinošs līdzeklis. Gan individuālu drogu, gan drogu maisījumu uzlējumi var dot savu labumu gan slimības reizē, gan, lietoti vājākās koncentrācijās kā ikdienas zāļu tējas, palīdzēt stiprināt veselību. Vēl var ievākt arī bērzu, apses, aveņu, gaiļbiksītes, mellenes, nātru, smiltsērkšķu, vilkābeļu, meža zemeņu lapas.

Arī jūlijā vācamo drogu klāsts vēl ir gana plašs, taču ziedēšanas trakums jau samazinās, līdz ar to šajā laikā galveno uzmanību piesaista lapu un lakstu drogas. Vācam melisas, piparmētras, salvijas, ceļteku, diždadža, vītolu lapas, pelašķa, raudenes, asinszāļu, tīruma kosas, šaurlapu ugunspuķes, mazā mārsila, timiāna, plikstiņa, ancīša, vērmeles, sūreņu, auzu, brūngalvītes, ehināciju, gurķenes, māteru, trejdaivu sunīša, vībotnes, vīgriezes, dumbrāju zaķpēdiņas lakstus un Islandes ķērpja lapoņus. Šīs drogas ir iecienītas gan ikdienas, gan ārstnieciskām zāļu tējām un uzlējumiem. No ziedu drogām šajā laikā vāc dzeltenās kaķpēdiņas, ugunspuķes un saulgriezes kurvīša malējos ziedus. Jau parādās garšīgās augļu drogas – zemenes, avenes, upenes augļi. Tos gan vislabāk apēst svaigus, bet arī izkaltēti tie var noderēt kā lielisks vitamīnu avots ziemas periodā.

Augustā augi pamazām sāk novecot – lapas kļūst cietākas, sausākas, ziedēšana vai nu tuvojas izskaņai, vai jau pilnībā beigusies, daudzi augi gatavina augļus un sēklas. Augustā vācamas apiņa rogas, kukurūzas irbuļi ar drīksnām, vaivariņa vasas, virša laksti, brūklenes, aronijas, rožu, ievas, ķimenes, mārdadža, pīlādža, melnā plūškoka augļi, pienenes, lupstāja, nātru saknes, stāvā retēja, rožainās rodiolas (zeltasaknes) sakneņi. Arī tie ir labi palīgi veselības problēmu risināšanai.