Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

Latvijas Maiznieku biedrība šogad ļāvās izaicinājumam un iesniedza ideju scenāriju Sarunu festivāla Lampa organizatoriem diskusijai par maizi. Maijā tika saņēmta pozitīva atbilde par iespēju piedalīties. Tā 20. augustā Cēsīs diskusija Par Maizi… Par Maizi? Par Maizi! bija viens no pavisam 217 festivāla pasākumiem.

Sarunu festivāls Lampa ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Tā saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus, iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt. Visiem, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem jautājumiem.

Arī mums, Latvijas Maiznieku biedrības biedriem, maizniekiem un maizes izejvielu piegādātājiem, bija, ko teikt, un diskusiju veidojām ar mērķi – būt veselam, dzīvot aktīvi, darīt to, kas patīk, iekļaujot maizi ikdienas ēdienkartē.

Šī gada Sarunu festivāls Lampa tika aizvadīts ar virsmotīvu Cieņa, kas tik precīzi raksturo Latvijas maizi, maizes gatavošanas tradīcijas un mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu.

Maiznieku diskusijas vadmotīvā tika ietverti etnogrāfes un maizes tradīciju pētnieces Indras Čeksteres vārdi: „Cieņa pret maizi, cilvēku un viņa darbu – tik vienkāršas, latvietim svētas lietas. Kaut to nepietrūktu šodienas steidzīgajā dzīves ritmā!”

Latvijas rupjmaizei bezgalības jēdzienu piešķir no katra cepiena saglabātais ierauga vai mīklas gabaliņš, kas kalpo kā dzīvības devējs jaunas maizes tapšanai. 2020. gada Latviešu valodas aģentūras rīkotajā valodas akcijā Mans latviskākais vārds, sajūtot vēstures un ilgtspējas fenomenu, tauta nobalsoja par vārdu Rupjmaize. Tiesa, mūsdienās komunicējot ar jaunāko paaudzi, pārlapojot preses izdevumus un ieskatoties sociālo tīklu slejās, redzam, ka arvien vairāk gados jaunu un aktīvu cilvēku no sava ikdienas uztura svītro maizi. Vai iemesls būtu sabiedrībā izveidojušies dažādie priekšstati, ka maizi ēst nav labi, veselīgi un stilīgi? Vai arī informācijas pārbagātībā patērētājs nonāk viedokļu krustugunīs, ko nereti sniedz mums sabiedrībā zināmas personas, un nezināšanas dēļ to pieņem kā vienīgo pareizāko? Šobrīd visi domājam globāli un arvien vairāk cenšamies glābt pasauli kopumā, bet kā būs ar mūsu organismu, vai nebūtu jāsāk ar sevi, ar lietām, kas ir tepat – vienkārši izmantojamas un mūsu organismam noderīgas.

Z.Timpares ieteikums kā veidot ikdienas uztura šķīvi.

Lai gan pasaule mainās, maize ir vērtība, kas izturējusi laika pārbaudi. Visiem labi zināmā rupjmaize arī mūsdienās sevī saglabā to spēku un enerģiju, ko dod graudi, kas auguši zemē, kurā dzīvojam, maize tiek cepta kā sendienās – vien lielākos kublos un daudzumos. Uzklausot pircēju vajadzības, maizes cepēji Latvijā radījuši iespaidīgi plašu sortimentu – bagātinot tās ar dažādām garšām, augstāku uzturvērtību un radot iespēju daudz plašāk izmantot maizi ikdienā.

Diskusijā vēlējāmies atraktīvi un visiem saprotamā veidā kliedēt mītus, dalīties pieredzē, sniegt profesionālas zināšanas un kopīgi meklēt atbildi, vai nākotnē maizei būs vieta mūsu uztura šķīvī.

Definēto uzdevumu lieliski paveica diskusijas dalībnieku komanda – moderators Aigars Balodis, SIA Puratos Latvia ģenerāldirektors, cilvēks, kurš iepazinis maizes ražošanas izejvielas, nogaršojis maizi gandrīz visās lielākajās pasaules valstīs un vienmēr ir gatavs runāt par to vēl un vēl; Zane Timpare, sertificēta uztura speciāliste, TV raidījuma Ēdiens kā zāles vadītāja, kurai patīk vienkāršs, nesamākslots, bet vienlaikus gudrs uzturs; Rūta Dvinska, TV personība, podkāsta autore, digitālā satura radītāja, raidījuma Māmiņu klubs vadītāja, viņa augusi ģimenē, kas tur cieņā tautas tradīcijas, un viņai ir svarīgi, lai meitas zina un ciena to, kas ir MŪSU; Normunds Skauģis, uzņēmējs, maiznīcas Lāči saimnieks, zināmākais maiznieka amata meistars Latvijā, kurš līdz pilnībai saprot maizes dvēseli.

Interaktīvi diskusijā iesaistot klausītājus, auditoriju varēja iedalīt trīs tipos – 79 % ikdienā ēd maizi, 17 % – ēd reti, bet 4 % maizi neēd vispār. Ieklausoties dalībnieku profesionālajos viedokļos, diskusijas laikā noskaidrota patiesība par maizi no visdažādākajiem aspektiem – ikdienā mūsu enerģijai ir nepieciešami graudaugi, tajā skaitā maize; rupjmaizē ir šķiedrvielas, īpaši lignāni, kas organismā pārvēršas par fitoestrogēniem un labvēlīgi ietekmē hormonu līmeni, pateicoties lignāniem, rudzu maizi pēta saistībā ar dažādu ļaundabīgu slimību attīstību (krūts audzēji, prostatas vēzis), maizē ir minerālvielas, īpaši magnijs, kas palīdz samazināt asinsspiedienu, sargā acis, aknas un muskuļu audus, dažādi antioksidanti un bioloģiski aktīvas vielas, E un B grupas vitamīni, kas palīdz novērst ļaundabīgo audzēju un sirds un asinsvadu slimību attīstību, stiprina imunitāti, vielmaiņas darbību un sarkano asinsķermenīšu veidošanos.

Z. Timpare rupjmaizi, īpaši – pilngraudu rudzu maizi, iesaka lietot profilaktiski katru dienu ilgtermiņā, jau kopš mazotnes. Pēc somu zinātnieku ieteikuma, dienā vajadzētu apēst 150 g rupjmaizes! Vērā ņemams būtu fakts, ka mūs padara apaļus nevis tas, ka ikdienā ēdam maizi, bet gan 21. gadsimta gastronomiskā revolūcija – tas, ka ēdam par daudz. Ja dāmām bieži kārojas kūkas un smalkmaizītes, tad droši to vietā var apēst rupjmaizes šķēli, jo maize satur arī hromu, kas mazina kāri uz saldumiem.

Rupjmaize ir ilgtspējīgs vietējais produkts, jo, audzējot rudzus, netiek pārmērīgi noslogota vide. Nevajag izdomāt aizliegumus, bet ēst vietējo, savā zemē audzēto. Gēnu līmenī tiek pārmantots tas, ko mūsu organisms vislabāk atpazīst, uzsūc un izmanto, tas tad arī sniedz labumu cilvēku veselībai. Rupjmaize ir dabas radīts funkcionāls produkts, kam viennozīmīgi pieder nākotne!

Diskusijas laikā N. Skauģis vēlreiz uzsvēra visiem zināmo, ka maizes meistarības pamatā ir cilvēki, kam tās cepšana ir sirdslieta. Mums jālepojas ar īpašo mākslu, ka protam savu maizi saraudzēt, tagad gan to varētu dēvēt mūsdienīgāk – par fermentizāciju, un ar ieraugu, kas piešķir maizei raksturīgo garšu, smaržu un struktūru.

Mūsu attieksme pret ēdienu sākas bērnībā, un labsajūtu veido tie produkti, ko ēdam ikdienā, tādēļ R. Dvinska ir pārliecināta par 120 %, ka vecāki ir svarīgākais paraugs saviem bērniem. Ko mēs kā vecāki sniegsim bērniem, ko paši ēdīsim viņu klātbūtnē, kādas tradīcijas veidosim un ko stāstīsim par ēdiena uzturvērtību, izmantošanu, tas tad arī būs viņu galvenais pamats. Rupjmaize ir absolūta latvietība un vērtība!

Diskusijas noslēgumā vienbalsīgi izskanēja viedoklis – maize arī pēc 100 gadiem būs mūsu uztura šķīvī!

Diskusiju iespējams noskatīties Sarunu festivāla Lampa mājaslapas sadaļā Arhīvs.