Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā tuvākajās nedēļās sāksies būvniecība Rāznas ezera piekrastē pie Lipuškiem. Lai bremzētu krasta turpmāku izskalošanu un eroziju, ar laukakmeņu krāvumiem plānots nostiprināt krastu, bet ar mērķi attīrīt ezeru tiek izpļautas niedres kopumā ~35 hektāru platībā.   

Rāznas ezera piekrastes aizaugšanu ar blīvām niedru audzēm un daudzviet pastiprināto krastu izskalošanos jeb eroziju veicina vairāki faktori. Viens no tiem ir teju gadsimta garumā ietekmētā ezera dabiskā elpošana, jo ezerā kopš 1949. gada tiek mākslīgi mainīti ūdens līmeņi, kas atsevišķos periodos sasnieguši pat vairāku desmitu centimetru diapazonu. Tāpat Rāznas ezerā izgulsnējas 60-70 % no tajā nonākušā kopējā slāpekļa un fosfora, kas pastiprina ezera aizaugšanu.  

“Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekts ar regulāru niedru pļaušanu attīra ezeru no tajā nonākušajām barības vielām. Tā kā mērķtiecīgi darbi tiek veikti jau divus gadus, esam sasnieguši labus rezultātus – pērn izpļautajās vietās šogad niedru blīvums ir uz pusi mazāks, bet  ataugušās niedres nav tik augstas. Tāpat šajās vietās ir apturēta veco niedru uzkrāšanās un ezeram ir dota papildus telpa, kur viļņoties un bagātināties ar skābekli,” skaidro projekta vadītāja Inga Hoņavko. 

Septembra beigās, oktobra sākumā uzsāksies Rāznas ezera krasta stiprināšana pie Lipuškiem. Tur līdz gada beigām ~500 metru garumā izbūvēs krasta eroziju bremzējošu stiprinājumu no dažāda izmēra laukakmeņiem. Šis būs tehnoloģiski sarežģīts posms, jo pēc stiprinājuma izbūves jāsaglabā droša piekļuve ezeram un savienojuma vieta ar vasaras sezonā pieejamo laipu.  

Darbi tiek veikti Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas jeb Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētajā projektā Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai, kuru līdz 2023. gada beigām īsteno pārvalde kopā ar vairākiem sadarbības partneriem.  

Kopumā projektā biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana norit vairāk nekā 1 700 hektāros, sniedzot ieguldījumu labvēlīga aizsardzības statusa uzlabošanā vismaz astoņām ES nozīmes sugām un 20 ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem 30 Natura 2000 teritorijās, vienā mikroliegumā un 13 īpaši aizsargājamās alejās.