, .
partlycloudy_day 12.4℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Trušu turēšana konvencionālās un bioloģiskās saimniecībās

Dace KAULA , 17-01-2022
Trušu turēšana konvencionālās un bioloģiskās saimniecībās

Saimnieks LV / 2021.gads (Aprīlis.)

Truškopības rentabilitāte, kā arī dzīvnieku veselība un produktivitāte lielā mērā ir atkarīga no to turēšanas apstākļiem – cik labi trusis jūtas, kā izkārtoti sprosti un cik viegli saimniekam ir nodrošināt visu nepieciešamo.

Bieži trušu audzēšanas izdevumos savu darba laiku neierēķinām, kaut gan šī pozīcija sastāda ievērojamu to daļu. Lai uzlabotu darba efektivitāti un samazinātu patērēto laiku, ir vērts pārdomāt sprostu iekārtojumu, sākot ar barotavām – kur tās atrodas, cik ērti un ātri varam sabērt barību un vai truši to neizkasa pa būri. Piemērotas ir barotavas, ko var piestiprināt būrim no ārpuses. Ne mazāk svarīga ir arī dzirdināšana. Mazāk laika prasīs automātiskā dzirdināšanas sistēma, bet ziemā tā nedarbosies. Var izmantot dzirdnes ar nipeļiem un ziemā trušiem dot arī sniegu. Jāgādā, lai vienmēr būtu svaigs gaiss, bez amonjaka piejaukuma. Slēgtās telpās nepieciešama pārdomāta ventilācija, nedrīkst pieļaut caurvēju. Regulāri jāmaina pakaiši. Bieži trušiem ir veselības problēmas tāpēc, ka tiem nav nodrošināti pienācīgi turēšanas apstākļi. Caurvējš, amonjaks un mitrums var izraisīt imunitātes pasliktināšanos, līdz ar to trušus biežāk piemeklēs iesnas, acu slimības un padodermatīti.

Latvijas apstākļos trušus var turēt āra sprostos visu gadu, jo pieauguši tie samērā labi panes gan karstumu, gan aukstumu (-30 °C/+30 °C).

Sprostu tipam un konstrukcijai ir otršķirīga nozīme, galvenais, lai tajos varētu uzturēt tīrību. Sprostus var gatavot no cinkotā sieta, sānu sienas no koka dēļiem, jumts var būt no ondulīna, papes utt. Tradicionāli pamatganāmpulkam gatavo divsekciju sprostus ar iebūvētiem ligzdu nodalījumiem. Šādā nodalījumā viss – grīda, sienas, griesti − ir no koka dēļiem. Barotavas var būt kā V veida siena starp diviem nodalījumiem vai pievienotas pie sprostu fasādes. Sprostus vislabāk izvietot ar fasādi pret dienvidaustrumiem, vietā, kur nav valdošo rietumu vēju, citādi ziemā var būt problemātiski saglabāt mazuļus. Jauntrušus var izvietot vienvietīgos sprostos, kas izgatavoti no pinuma. Tas samazina kopšanas laiku, jo mazāk jātīra. Šos sprostus var izvietot vairākos stāvos.

Bioloģiskās saimniecībās trušu audzēšanā ievēro šādas prasības:
• trušus un jauntrušus (vecumā no diviem līdz sešiem mēnešiem) tur aplokos, aizgaldos un sprostos;
• trušus aizliegts turēt tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz vienai trešdaļai grīdas platības ir ciets segums un to klāj pakaiši;
• ja trušus audzē grupās, grupu lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un konkrētās šķirnes, arī uzvedības īpatnībām. Vienā sprostā atļauts turēt ne vairāk kā 25 dzīvniekus;
• trušu mītnēs uz vienu dzīvnieku nodrošina šādu minimālo grīdas platību: 0.5 m2 – vaislas dzīvniekiem; 0.6 m2 – mātītēm ar trusēniem; 0.3 m2 – nobarojamiem trušiem un jauntrušiem, ja tos tur grupās;
• atbilstoši trušu šķirnei nodrošina šādu optimālo sprostu augstumu: ne mazāk kā 0.5 m – mazajām šķirnēm, ne mazāk kā 0.7 m – vidējām un lielajām šķirnēm;
• trušu aplokus, sprostus un nojumes ik pēc četriem mēnešiem pilnībā iztīra, dezinficē un uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem.

Vācijā populāri trušus turēt nojumēs un sprostus izvietot vairākos stāvos. Sprostus būvē no koka, plastmasas vai metāla. Grīdu betonē vai arī lieto izņemamas plastmasas atvilktnes, kas atvieglo būra tīrīšanu. Būros, kur tur mātes, ievieto ligzdu kastes. Atkarībā no tā, kādas šķirnes trušus audzēs, izvēlas atbilstoša lieluma būrus. Trusim būrī brīvi jāapguļas un jāsēž. Svarīgi vaislas mātei paredzēt lielāku būri, lai pietiktu viets arī trusēniem, it sevišķi lielajām šķirnēm (Milzim, Auntrusim).

Trušu turēšana rūpnieciskā tipa fermās, kur visi procesi ir mehanizēti un automatizēti, būtiski atšķiras. Mēslu izvākšana notiek ar skrāperiem – transportieriem, telpās mikroklimatu nodrošina aktīvā ventilācija. Bieži vien arī spēkbarības izdale notiek automatizēti ar speciālu izdales mehānismu. Dzirdināšana notiek ar nipeļdzirdinātavām.

Trusis ir alu dzīvnieks, tāpēc aplokos uz zemes ieteicams likt pinumu. Pretējā gadījumā aploks būs izrakts un, iespējams, alas vedīs arī ārpus ierobežotās teritorijas.

Aplokos trušus audzē arī konvencionālās saimniecībās, kas nodarbojas ar gaļas ražošanu. Tas samazina darba apjomu, bet nedaudz palielina patērētās barības daudzumu. Trušus aplokā ielaiž vienlaicīgi, viena vecuma un dzimuma. Aplokā jābūt vairākām vietām, kur tiem paslēpties. Jāveido vieta ar jumtu sienam un barībai. Jānodrošina arī dzeramais ūdens.

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...