Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)

Ja kādam ir grūti pēc katras sezonas savā siltumnīcā mainīt augsni, tad var izmantot citu alternatīvu – stādīt zem seguma audzējamos augus podos, iesaka dārzniecības VIP Dārzs saimniece Iveta Ozola. Viņa šādu metodi izmanto jau gadus desmit. Ivetai podos aug ne tikai dažādu puķu dēsti, bet visu sezonu arī tomāti, gurķi, pipari, baklažāni. Raža neesot mazāka kā gruntī audzētiem. Tas gan nenozīmē, ka darba siltumnīcā būs mazāk, jo tomāti podos ir biežāk jālaista.

Šis variants noteikti nederēs cilvēkiem, kas uz ģimenes dārzu brauc tikai sestdienās vai svētdienās. Tas piemērots tiem, kam siltumnīca atrodas tuvu pie mājas, lai varētu katru dienu ieiet un apskatīt, vai augi nav jālaista. Podi izžūst ātrāk nekā siltumnīcu grunts. Nevarēs arī laistīt pēc noteikta grafika, jo laistīšanas biežums ir atkarīgs no laika apstākļiem.

Siltumnīcas grīda

Siltumnīcas grīdu ļoti ērti noklāt ar ģeotekstilu. Pavasarī pats labākais būtu melns ģeotekstils, jo tas labāk uzsilst, līdz ar to zeme zem tā un siltumnīcas gaiss. Turpretī vasarā piemērotāks ir balts ģeotekstils. Tāpēc, kopumā vērtējot, izvēlē priekšrocība būtu jādod baltajam.

Podi un substrāts

Iveta Ozola izmanto 14 l tilpuma podus, un viņas pieredze rāda, ka tas ir optimāls izmērs, ja podā audzē divus tomātu stādus, katram atstājot vienu galotni. Tikpat labi rezultāti būtu, ja podā stādītu vienu dēstu, ļaujot tam veidot divas galotnes. Tagad populāri izvēlēties potētos tomātu stādus, kuri jau tiek veidoti ar divām galotnēm. Jebkurā variantā spēkā prasība izlauzt pazarītes (sauktas arī par padusītēm), nogriezt liekās lapas, ja augs ir pārāk biezi salapojis, traucējot gaisa apmaiņu un gaismas piekļuvi.

Ja šķiet, ka 14 l pods ir par lielu, tomātus var audzēt arī 10 l podos, tad gan stāda katrā pa vienam. Lielākus par 14 l podiem izmantot nebūtu ieteicams, jo augi pārāk aizrausies ar to piesakņošanu un rezultātā sezonas laikā būs mazāka raža.

Iveta piekodina, ka podiem jāizvēlas rupjākas frakcijas kūdra, jo smalkās izkalst vairāk un tās pēc tam ir daudz grūtāk samitrināt. Viņa savas dārzniecības apjomiem izmanto Kaigu kūdras substrātu KKS2, kas ir paredzēts siltumnīcām, bet ir samērā bieži jālaista. Ja siltumnīcā ir tikai daži desmiti podu, var ņemt KKSNPP, kas ir substrāts puķēm, vai KKSPP, kam klāt ir māls un mitrināšanas aģents. Šie substrāti ilgāk turēsies mitri.

Lielo frakciju kūdra, liekot podos, tikai viegli jāsaspiež, nav jācenšas sablīvēt, lai augu saknēm ir brīvāk un pietiek skābekļa. Turklāt, izmantojot rupjāku kūdru, poda apakšā nav nepieciešamības likt akmentiņus vai lauskas, kā parasti jādara, ja podā liek smalkās kūdras substrātu. Kad tomāti būs noražojuši, kūdru no poda varēs sadalīt (lai nav vienā klucī) un droši izbērt komposta kaudzē. Ja podos būtu apakšā keramzīts, lauskas vai oļi, tos pirms substrāta bēršanas kompostā vajadzētu izlasīt. Iveta Ozola iesaka nebērt podos dārza augsni. Lai cik tā būtu bagātināta ar kompostu, pods, saulē sakarstot, pārāk ātri izžūs un augi iekaltīs, tāpēc labāk nežēlot naudu kūdras substrāta iegādei.

Rudenī, kad tomāti noražojuši, podus sagatavo nākamajai sezonai. Tie noteikti jāizmazgā. Šim nolūkam var izmantot sodu ar ūdeni. Pēc tam atstāj saulē un salā. Ir nopērkami arī speciāli dezinficējoši līdzekļi, ko var izmantot podu mazgāšanai, bet nelielu dārziņu saimniekiem tas nav nepieciešams. Siltumnīcā, kurā segums kalpo vairākus gadus, rudenī vai pavasarī profilakses nolūkos vēlams izdedzināt sēru. Tad var arī podus ienest iekšā, tiks apstrāde arī tiem.

Stādīšana un kopšana

Ja siltumnīca nav apkurināma, tomātus podos stāda aprīļa beigās, maija sākumā. Podus uz ģeotekstila grīdas izvieto, rēķinot 2,5 podus uz kvdrātmetru. Jāatstāj pietiekami daudz vietas, kur likt laistīšanas caurules un kur varēs pārvietoties, tomātus apkopjot un novācot ražu. Podus vēlāk vairs nevarēs pārbīdīt vai grozīt.

Katrs dēsts jāatsien gluži tāpat, kā to dara, tomātus audzējot gruntī. Jāseko, lai laikus tiktu izkniebtas pazarītes un augs lieki netērētu spēku. Galotni nogriež, kad tā sasniegusi siltumnīcas griestus, virs beidzamā ķekara atstājot vienu lapu. Dažreiz ķekara galā sāk veidoties tāda kā galotnīte, arī tā laikus noteikti jānogriež. Lapas Iveta griež, atstājot nelielu (aptuveni 2 cm) celmiņu. Tāpat jānogriež jau noražojušais ķekars. Pieaugušam tomātam vajadzīgas 12–15 lapas, lai tas varētu nodrošināt vajadzīgos fizioloģiskos procesus, normāli attīstītos un ražotu. Lapas zem apakšējiem ķekariem var noraut, kad tajos augļi jau sāk krāsoties.

Laistīšana un mēslošana

Mēslojums tomātiem jādod regulāri, negaidot, kad augu lapas rādīs, ka tiemkaut kā pietrūkst. Lielajās siltumnīcās mēslojumu pievieno laistāmajam ūdenim un augi to saņem katrā laistīšanas reizē, pareizi sadalītās devās. Vislabāk, ja līdzīgi rīkojas arī nelielā siltumnīcā, rūpīgi izrēķinot, cik daudz mēslojuma noteiktā laika periodā katram augam ir jāsaņem. Svarīgi, lai augs netiktu pārmēslots un tam arī nepietrūktu barības vielas un mikroelementu. Vislabāk izmantot šķidros kompleksos mēslojumus, kas paredzēti dārzeņiem, tajā skaitā tomātiem, vai kristalonu, kas gan izmaksās dārgāk. Ja lietošanas instrukcijā teikts, ka jāmēslo vienu, divas reizes nedēļā, tad tā arī jādara, iemaisot paredzēto devu attiecīgā ūdens daudzumā. 14 l podam, ja tas nav parāk iekaltēts, būs jāuzlej kādi 4−5 l sagatavotā šķīduma. Ja substrāts ir jau kļuvis pavisam sauss, tad gan vispirms jāsalej ar siltu ūdeni, lai samitrinātu, un tikai tad izmanto barības vielu šķīdumu.

Visērtāk ir izmantot jau gatavu laistīšanas sistēmu, bet to var izveidot arī pašu spēkiem. Sastāvdaļas – ūdens rezervuāru, šļūteni un ūsas, kurām vienu galu iestiprina šļūtenē (ir nopērkama pistole caurumiņu veidošanai), otru iesprauž podu substrātā, var nopirkt dārzkopības preču tirdzniecības vietās. Tirdzniecībā ir arī dozatori, ar kuriem var pieregulēt ūdens caurlaidi – cik lielas piles podā pilēs. Ja nav iespējams ierīkot sistēmu ar labu pašteci, tad vēl nepieciešams ūdenssūknis. Jārēķinās ar to, ka sezonas laikā ūdens rezervuārs pieaugs ar aļģēm, kas būs jāiztīra. Mazāk aļģu veidosies, ja rezervuārs būs melnā krāsā.

Ivetas Ozolas siltumnīcās ir pašu ierīkota laistīšanas sistēma ar ūdens rezervuāru – kubu, kurā tiek sajaukts ūdens ar mēslojumu, ko tad augi saņem katrā laistīšanas reizē. Protams, nekad nedrīkst izmantot aukstu ūdeni, tam vispirms ir jāsasilst.

Siltumnīcas vēdināšana

Nodrošināt pietiekamu ventilāciju ir ļoti svarīgi, lai siltumnīcā neļautu attīstīties slimībām un kaitēkļiem. Tomāti nebaidās no caurvēja, tas nepatīk tikai gurķiem, kam piemērotāks ir mitrs un silts gaiss un kam pārāk labi izvējotā siltumnīcā ar sausāku gaisu ātrāk būs klāt tīklērce.

Parasti vakaros ap deviņiem dārzu saimnieki cenšas aizvērt siltumnīcas durvis, lai augiem saglabātos siltums. Taču šādas rūpes par siltumu rada citu tomātiem nelabvēlīgu faktoru – siltumnīcā sāk veidoties kondensāts, kas pil uz augiem. Labi, ja ir izmantota augstas kvalitātes plēve, kas neļauj kondensātam nopilēt, bet bieži tiek lietota plēve, kas paredzēta tikai vienai sezonai un no pilošām lāsēm nepasargā. Taču, kā uzsver Iveta, tomātam tas ir vissvarīgākais – lai nekas netek uz galvas. Novērojumi praksē liecina, ka siltumnīcās, kas vasarā uz nakti netiek aizvērtas, tomāti ir arī garšīgāki, jo augiem vakaros nav par karstu. Kas tad maina tomāta garšu? „Kad aizveram siltumnīcas durvis, tā uzsilst, tomāts ir dzīvs, tam ir karsti un tas pastiprināti elpo. Elpojot augs patērē cukuru, ko paņem no stublāja, augļiem, lapām, līdz ar to augļiem salduma paliek mazāk. Ja siltumnīcas durvis atstāj vaļā, gaiss naktī atdziest un tomāts atpūšas. Veģetācija atsākas no rīta, gaismai austot. Esmu arī lasījusi par ārzemju pieredzi naktī speciāli pazemināt siltumnīcu gaisa temperatūru, lai iegūtu garšīgākus augļus,” skaidro Iveta. Viņa praksē ir labi pārliecinājusies, kāda ir tomātu garša vienā un otrā gadījumā, un aicina augu dabīgo diennakts ritmu lieki netraucēt ar siltumnīcas durvju virināšanu vakaros un rītos. Protams, cita lieta, kad agri pavasarī vai vēlu rudenī naktīs ir ļoti zema temperatūra, iespējamas salnas vai pat sals vai veidojas bieza migla.

Reizēm gan ir grūti prognozēt, kad iespējama salna. No laika ziņām jau nevaram uzzināt, kādi apstākļi gaidāmi tieši tajā vietā, kur atrodas mūsu siltumnīca. Ivetas variants, kā viņa cenšas noteikt, būs vai nebūs dārzā salna, ir sekot līdzi gaisa temperatūrai vakarā ap pulksten deviņiem. Ja šajā laikā temperatūra ir virs 10 °C, salnas nebūs, ja ir zem 10 °C, tad, iespējams, būs. Tā kā pie mums salnas nav nemaz tik bieži, var ļauties slinkumam un durvis aizvērt uzreiz vakarā. Vēl labāk piecelties četros no rīta, kā to dara Iveta, un pārbaudīt, vai tiešām ir kritiski zema temperatūra un durvis jāver ciet.