Ikdienā mums blakus atrodas daudz dažādu telpaugu, kas palīdz strādāt un arī atpūsties. Ir milzum daudz to sugu, šķirņu un daudzveidīgu hibrīdu, kas ir piemēroti audzēšanai telpās ar samazinātu gaisa mitrumu, nepietiekamu apgaismojumu, mainīgu gaisa temperatūru un ierobežotu svaiga gaisa piekļuvi.

Telpai pareizi izraudzīti, augi ne tikai augs gadiem, bet arī regulāri uzziedēs un nogatavinās dīgstošas sēklas. Tiesa, no cilvēka tas prasa zināšanas un pamatīgu darbu. 

Dažādu šķirņu kafijaugi (Coffea sp.) kā koki vai krūmi atbilstošās telpās aug, zied un ierieš kafijpupiņas, kas priecē ar izskatu un labi dīgst. Pēc noņemšanas kafijas sēklas nevajadzētu mēnešiem glabāt, bet savlaicīgi iesēt – tas nodrošinās teicamu dīgšanu. Ja sēklas glabātas ilgi, tad pirms sēšanas tās diennakti vajadzētu paturēt par telpas gaisu pāris grādu siltākā ūdenī. Lai stimulētu un paātrinātu dīgšanas procesu, sēklas uz pāris dienām var ielikt iešķeltas alojes lapas mīkstumā. Visātrāk sadīgs poda augsnē virs vecākauga saknēm iesētas nogatavojušās kafijas sēklas.

Coffea arabica.

Indijas dušeneja (Duchesnea indica) jeb dekoratīvā zemene spēj vienlaikus veidot metrīgas stīgas ar jaunstādiem, ziedēt spilgti dzelteniem ziediem, nogatavināt nelielas, sarkanas ogas – zemenes (ēdamas, bet bezgaršīgas) un nobriedināt sēklas, no kurām 2–3 nedēļu laikā sadīgst jaunas dušenejas. Labi dīgst gan svaigas, gan gadu glabātas sēklas. Siltās Latvijas ziemās un piesegtas, Indijas dušenejas spēj augt arī visu gadu ārā.

Duchesnea - indica.

Kokveida aloje (Aloe arborescens) pēc noziedēšanas attīsta dīgstošas sēklas, kas nobriest apakšējā ziedkopas daļā. Augšējos ziedos sēklām grūti attīsties, jo podā nepietiek barības vielu. Sēklas nav jāžāvē, jo tās pietiekami izžūst, gadu atrodoties ziedkopā pie auga.

Parastā mirte (Myrtus communis) pēc bagātīgas ziedēšanas ierieš ļoti daudz melni zilu ogu ar vienu vai divām sēklām katrā. Parastās mirtes sēklu sadīgšanu var paskubināt, iepriekš tās vairākas diennaktis mērcējot siltā ūdenī. Pretējā gadījumā dīgst slinki.

Asparāgiem (Asparagus meyerii, A. densiflorus ‘Sprengeri’ u.c.) veidojas sarkani apvalkotas ogas – sēklas, kas labi dīgst, gan tikko noņemtas, gan līdz gadam glabātas. Asparāgu sēklas ir indīgas, tādēļ uzglabājamas vietā, kur tām netiek klāt bērni un mājdzīvnieki.

Japānas fatsijas (Fatsia japonica) sēklas gatavojas veselu gadu, toties 100 % sadīgst, pat glabātas vairākus mēnešus. Ziedēšana un sēklu gatavošanās diezgan pamatīgi pabojā auga izskatu, jo visas barības vielas tiek atdotas ziediem, sēklām, tādēļ šajā laikā augs regulāri un pamatīgi jāmēslo.

Dažādu sugu stapēlijām (Stapelia grandiflora, S. Variegata u.c.) pēc noziedēšanas izveidojas gara pāksts ar milzum daudz sēklām. Tām piestiprinātas baltas pūkas, kas dabā palīdz sēklām izplatīties ar vēju. Kad sēklas gatavas dīgšanai, pāksts pārplīst un sēklas izlido. Stapēliju sēklas ir niķīgas, sadīgst tikai katra otrā.

Ja vien telpas augstums atļauj, var audzēt dažādu sugu banānus (Musa), kuru nelielie augļi pamatā sastāv no sēklām. Tās pēc nogatavošanās ļoti labi un ātri sadīgst. Banānaugu skaistums ir koncentrēts pasakainā ziedā. Pēc tā noziedēšanas un augļu nogatavošanās auga rozete iet bojā, pirms tam paspējot sev apkārt saaudzēt jaunus dzinumus, kuri turpinās ziedēšanu.

Mīnija klīvija (Clivia miniata) bagātīgi attīsta oranžas ogas – sēklas. Tās vajadzētu 1–2 mēnešus pakaltēt un tad sēt. Sēklām ir dažāda dīgstspēja, vienā gadā var sadīgt gandrīz visas, nākošajā – tikai katra trešā. Pat pareizi koptu un pareizi telpās audzētu Mīnija klīviju spēj ietekmēt klimatiskie apstākļi ārā.

Lielās sansevjēras (Sansevieria grandis) noziedējušā ziedu vārpā veidojas oranždzeltenas sēklas, tiesa, maz salīdzinājumā ar bagātīgo ziedu skaitu. Svaigas sēklas dīgst nevainojami, bet tikai tad, ja tās palikušas pie ziedkāta un barojušās vairāk nekā pusgadu.

Vienziedu brunfelzijas (Brunfelsia uniflora) sēklas ievāc īsi pirms nākamās ziedēšanas (paiet gandrīz gads). Dīgst izcili labi. Sēklas nav speciāli jāapstrādā.

Devosa ruēlija (Ruellia devosiana) sēklas nemanāmi izbirdina uz visām pusēm. Tikai pēc laika podā blakus pamataugam ieraugām ņipri augošu Devosa ruēlijas stādiņu, kas neprotestē pret citu augu tam līdzās.

Japānas eriobotrija (Eriobotrya japonica) pēc noziedēšanas ražo garšīgas ogas – augļus, kuros ir dīgstošas sēklas. Vislabāk izsēt uzreiz pēc augļa apēšanas. Sadīgst aptuveni 6 sēklas no 10.

Matainā eritroripsāļa (Erytrorhipsalis pilocarpa) pēc noziedēšanas izveidotajās sārtās, caurspīdīgajās ogās attīstās melnas sēklas. Tās var sēt tūlīt, izņemot no sulīgā ogu apvalka, bet var izkaltēt un iesēt gada laikā.

Erythrorhipsalis pilocarpa.

Dīgstošas sēklas attīsta daudzi kaktusi: Hylocereus, Mammillaria, Notocactus, Parodia, Aylostera, Eriocereus u.c., to skaitā arī lapu kaktusi – Rhipsalis, Epiphyllum, Schlumbergera. Sēklas veidojas Hyppeastrum, Rhaphiolepis, Strelitzia, Ophiopogon, Oxalis, Passiflora, Citrus, Anthurium, Ficus, Callistemon, Monstera, Punica, Nerium un daudziem citiem telpaugiem, ja vien ir nodrošināti atbilstošie augšanas un kopšanas apstākļi.

Thevetia peruviana.

Ficus triangularis ar augļiem.

Citrus x sinensis.

Lai ātrāk tiktu pie izvēlētā telpauga, visvieglākais pavairošanas paņēmiens ir telpauga spraudeņa apsakņošana. Sēklu dīgšanas process ir aizraujošs un izzinošs, sagādā ne mazums pārsteigumu, jaunas atklāsmes un galvenais – sniedz prieku un gandarījumu.