Latvijā smiltsērkšķi pieskaitāmi pie netradicionālām kultūrām, tomēr pēdējos gadu desmitos tie ir kļuvuši populāri, par ko liecina stādījumu platību palielināšanās un daudzveidīgais piedāvājums tirgū.

Galvenā smiltsērkšķu vērtība ir to dziednieciskās īpašības. Medicīnā smiltsērkšķi izmantoti jau mūsu ēras 618.–907. gadā, un tikai kopš 19. gadsimta tie ir plašāk pazīstami kā kultūraugs.

Augļiem ir daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs, tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudz dažādu bioloģiski aktīvu savienojumu: C, E, K₁, kā arī P un B grupas vitamīnus, karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes, polifenolu savienojumus, mikro un makroelementus.

Smiltsērkšķu augļu un it sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāva dēļ tos plaši izmanto medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā.

Smiltsērkšķu eļļa satur dažādas nepiesātinātās un piesātinātās taukskābes, tai ir īpašs ķīmiskais sastāvs. Ne velti smiltsērkšķu eļla jau izsenis tiek izmantota farmakoloģijā.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka eļļas saturs augļos ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: izcelsmes vietas, šķirnes, novākšanas laika un eļļas ieguves metodes. Latvijā tiek audzētas dažādas smiltsērkšķu šķirnes ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu. Piemēram, šķirnes ‘Botaničeskaja Ļubiteļskaja’ ogas ir dzelteni oranžas, satur mazāk karotinoīdu un ir piemērotas sulas ieguvei. Savukārt šķirnes ‘Prozračnaja’, ‘Marija’ un ‘Tatjana’ ogas ir oranžākas, karotinoīdu saturs tajās ir lielāks, kas ir svarīgs eļļas kvalitātes rādītājs. Smiltsērkšķi ir vieni no nedaudzajiem augļiem, kuros eļļa sastopama gan augļu mīkstumā, gan sēklās. LAD projekta Nr. 19-00-A01612-000006 ietvaros tika pētīta un rūpnieciskos apstākļos SIA L.E.V.Ekstraktu rūpnīca adaptētā smiltsērkšķu eļļas ieguves tehnoloģija, kā izejvielu izmantojot veselas ogas.

Smiltsērkšķu eļļas ieguves metodes

Smiltsērkšķu eļļu var iegūt ar dažādām metodēm, turklāt metodes izvēle būs atšķirīga lietošanai mājas apstākļos un rūpnieciskajā ražošanā. Plašāk lietotais smiltsērkšķu pārstrādes produkts ir sula. Arī to var iegūt ar dažādām metodēm, kas ietekmēs gan sulas iznākumu un ķīmisko sastāvu, gan spiedpaliekas. Spiežot ar vienkāršu presi, sulas iznākums būs neliels (ap 50 %) un lielākā daļa vērtīgo savienojumu (to skaitā karotinoīdu) paliks spiedpaliekās. Ogas pirms spiešanas sablenderējot, sulas iznākumu var palielināt vidēji par 22 %. Vēl vairāk sulas varēs iegūt, ogas pirms tam īslaicīgi uzkarsējot. Abi pēdējie pirmapstrādes paņēmieni, pateicoties mizas smalcināšanai, ļaus iegūt augstākas kvalitātes sulu ar lielāku eļļas un karotinoīdu klātbūtni. Ja plāno iegūt smiltsērkšķu mīkstuma eļļu, tad pēdējie divi paņēmieni būs piemērotākie.

Mājas apstākļos smiltsērkšķu mīkstuma eļļu no sulas var atdalīt, centrifugējot ar vienkāršu piena separatoru. Sula jāuzkarsē mazliet vairāk nekā piens (virs 40 °C). Vienīgi jāņem vērā, ka krējuma vietā var neizdoties iegūt tīru eļļu (piena separatora mazo apgriezienu dēļ), bet gan biezu masu. To sasaldējot un vēlāk atkausējot vai arī izžāvējot (eļļa nostāsies trauka virspusē), iegūsim tīru smiltsērkšķu mīkstuma eļļu. Rūpnieciskai eļļas ieguvei tiek lietotas jaudīgas, šim mērķim piemērotas centrifūgas¹. Eļļas saturs augļu mīkstumā var būt 1,5–3 % robežās. Jāatzīmē, ka arī attaukotā smiltsērkšķu sula būs vērtīga un piemērota dažādu dzērienu un citu produktu pagatavošanai.

Vēl viens mājas apstākļiem piemērots eļļas iegūšanas paņēmiens ir smiltsērkšķu sulu saraudzēt, pievienojot nedaudz vīna rauga. Rūgšanas procesā eļļas pilieniņi uzpeld sulas virspusē, tos ērti savākt un vēlāk eļļu izmazgāt ūdenī. Šādu metodi var apvienot ar smiltsērkšķu vīna ražošanu.

Spiedpaliekas ir nākamais eļļas ieguves avots. Pamatā spiedpaliekas satur sēklas un atkarībā no sulas ieguves metodes arī daļu augļu mīkstuma un mizas. Sēklu un mizu sadalīšana pa frakcijām ļauj iegūt atšķirīgas kvalitātes produktus. Rūpnieciski eļļas ieguvē gan no kaltētām spiedpaliekām, gan no veselām kaltētām ogām bieži izmanto iekārtu, kur eļļu iegūst ar sašķidrināto oglekļa dioksīdu (CO₂). Tiek izmantotas arī mehāniskās eļļas spiedes. Tajās smiltsērkšķu spiedpaliekas jauc kopā ar eļļas augu (rapšu, saulespuķu u.c.) sēklām lielākam eļļas iznākumam, rezultātā iegūstot eļļu maisījumu.

Mājas apstākļos eļļas iegūšana visbiežāk notiek ar citas eļļas palīdzību: smiltsērkšķu spiedpaliekas izžāvē, smalki samaļ, tad pārlej ar uzsildītu (līdz 60 °C) citu eļļu (olīvu, vīnogu kauliņu vai citu pēc izvēles). Tālākais process atkarīgs no iespējām un vēlmes ātrāk iegūt eļļu: 1) spiedpaliekas ar pārlieto eļļu novieto tumšā vietā vismaz uz nedēļu, palaikam pamaisot, līdz virskārtā nostājas smiltsērkšķu eļļas kārtiņa; 2) spiedpaliekas ar pārlieto silto eļļu vismaz uz diennakti ievieto cepeškrāsnī vai termosā, 50–60 °C temperatūrā. Tas paātrinās smiltsērkšķu eļļas labāku pāriešanu bāzes eļļā.

Smiltsērkšķu mīkstuma eļļas ieguvei no veselām ogām ir piemēroti divi paņēmieni – mehāniski, izmantojot modernu iekārtu, un ar etanola jeb spirta palīdzību.

Klasiskajā atdalīšanas procesā produktā cietās vielas atdala no šķidruma vai atdala divus dažāda blīvuma šķidrumus. Taču, piemēram, dažādās augu izejvielās tas viss var būt kopā. Mehāniskās iekārtas trikantera² darbības princips ļauj nepārtraukti atdalīt trīs fāzes (ciets–šķidrums–šķidrums) vienā procesā. Ir priekšnoteikumi tam, lai šķidrumi nešķīstu viens otrā, lai tiem būtu atšķirīgs blīvums un cietvielu fāzei būtu vislielākais īpatnējais svars. Pamatojoties uz to, iekārtā īpaši izstrādātā lāpstiņriteņa sistēma nodrošina optimālus atdalīšanas rezultātus. Līdz ar to veselie smiltsērkšķu augļi tiek sadalīti trīs frakcijās uzreiz: sula–eļļa–spiedpaliekas. Iekārta gan ir samērā dārga un piemērota lielākiem pārstrādātājiem.

Etanola izmantošana smiltsērkšķu mīkstuma eļļas ieguvei ir ļoti piemērota, jo, lietojot dažādu vienkāršu aprīkojumu (t.sk. ultraskaņas vannu un ietvaicētāju), var iegūt labu rezultātu. Turklāt uzņēmumos rūpnieciskās ražošanas apstākļos ir iespējama izlietotā etanola ietvaicēšana un izmantošana atkārtoti vai citu produktu ražošanai, tādējādi ekonomējot izejvielas. Sadarbībā ar SIA L.E.V.Ekstraktu rūpnīca (smiltsērkšķu eļļas ieguve rūpnieciskos apstākļos) un z/s Cukuriņi (smiltsērkšķu šķirņu nodrošinājums) Dārzkopības institūtā veikti pētījumi, kā dažādi faktori ietekmē smiltsērkšķu mīkstuma eļļas kvalitāti: šķirne, atūdeņošanai nepieciešamais etanola daudzums, apstrādes un izturēšanas laiks, pievienotās eļļas daudzums un koncentrēšana.

Ar ko atšķiras smiltsērkšķu sulas mīkstuma un sēklu eļļas ķīmiskais sastāvs?

Būtiski atšķirīgs ir piesātināto, nepiesātināto taukskābju un karotinoīdu saturs abās eļļās.

Smiltsērkšķu augļu mīkstuma eļļas aktivitāte tiek skaidrota ar lielo piesātinātās taukskābes palmitoleīnskābes saturu – līdz pat 30 %. Šī eļļa satur arī nepiesātinātās taukskābes, tādas kā miristīnskābe, stearīnskābe un oleīnskābe, kurām piemīt fizioloģiskā aktivitāte. Savukārt smiltsērkšķu sēklu eļļa satur nepiesātinātās taukskābes linolskābi (omega-6) un linolēnskābi (omega-3), turklāt tās abas ir neaizstājamas – cilvēka un dzīvnieku organismi nespēj šīs taukskābes sintezēt, tās uzņemamas tikai ar pārtiku.

Karotinoīdi ir pigmenti, kas smiltsērkšķu augļiem piešķir raksturīgo oranži sarkano krāsu. Galvenais to pārstāvis, kas sastopams smiltsērkšķu mīkstuma eļļā, ir β-karotīns, un tā saturs būtiski atšķiras no augļu krāsas. Dažādu smiltsērkšķu sugu un starpsugu eļļas paraugos β-karotīns var būt 0.8–600 mg/100 g robežās. Turpretī smiltsērkšķu sēklu eļļu dažkārt sauc par balto eļļu, jo β-karotīna saturs ir neliels 0–36.3 mg/100 g. To biežāk izmanto kosmētikas produktu ražošanai.

Dārzkopības institūtā veiktie pētījumi parāda, ka β-karotīna saturs smiltsērkšķu šķirnes ‘Marija’ augļu mīkstuma eļļā, kas iegūta no veseliem augļiem, izmantojot etanolu, variē no 50.4 līdz 84.7 mg/100 g. Turpretī šķirnes ‘Prozračnaja’ augļu mīkstuma eļļā β-karotīna saturs bija vidēji 27 mg/100 g. Vēl mazāks tas bija šķirnes ‘Botaničeskaja Ļubiteļskaja’ eļļā – vidēji 10 mg/100 g. Praktiskos pētījumos noteikts, ka β-karotīna daudzumu eļļā ietekmē gan izmantotā smiltsērkšķu šķirne, gan ieguves metode.