Saimnieks LV / 2019.gads (Aprīlis.)

Laikam ejot, dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku un jaunu cilvēku vidū. Stādiņi jau aug, ļaudis pēta dārza lietām veltītus izdevumus un interneta publikācijas, gaida, kad beidzot pārliecinoši atnāks pavasaris, meklē darbarīkus un stilīgus piederumus. Dārza darbus daudzi uztver arī kā veselīgu izkustēšanos svaigā gaisā, un tā patiešām var būt, tikai ar vienu nosacījumu – lai šīs aktivitātes nenodara kaitējumu mugurai, locītavām un cilvēka veselībai kopumā.

Pēc mazkustīgas ziemas
Nākot pavasarim, fiziski aktīvāki kļūst dārzkopības amatieri. Daudzi no viņiem ziemā ir bijuši mazkustīgi, tādēļ dārza darbi tāpat kā citas aktivitātes ir jāuzsāk pakāpeniski, īpaši tad, ja ziemas sezonā fizisko un mājsaimniecības aktivitāšu ar fizisku piepūli bijis maz. Katram cilvēkam būs savi varēšanas indikatori, un nav gatavas formulas, kā to aprēķināt, bet jāatceras, ka pirmajā saulainajā dienā nevajag censties atgūt visu iekavēto, jo tad neizbēgami nākamajā dienā būs grūti izkāpt no gultas un mugura liks par sevi manīt.

Kā pareizi uzsākt dārza darbu sezonu, lai nenodarītu pāri mugurai? Lai dārza darbos neiedzīvotos locītvu, muguras un muskuļu sāpēs, vajadzētu ievērot dažus ergonomijas pamatprincipus un veikt dažus fiziskus vingrojumus, kuri sagatavos ķermeni fiziskam darbam. Pirmām kārtām, lai padarītu elastīgākus muskuļus un mobilākas locītavas, ir jāuzlabo un jāpaātrina asinsrite visā ķermenī. To var panākt, veicot kustības plaukstu un pēdu locītavās. Piemēram, izapļojot pēdu un plaukstu locītavas pa labi un pa kreisi, saspiežot dūres un maksimāli iztaisnojot pirkstus. Šādas kustības liks asinsritei darboties ātrāk. Nākamais – jāizkustina lielās locītavas (elkoņi, pleci, gūžas, ceļi un mugurkauls). Lai to izdarītu, var veikt apļveida kustības plecos, saliekt un atliekt abas rokas elkoņos (pieskaroties ar plaukstām pie pleciem), veikt nelielus pietupienus (lai ceļu locītavas saliecas ne vairāk kā 90 grādos), izapļot iegurni abos virzienos. Ar abām rokām pastiepties uz augšu, šādā veidā izstiepjot visu ķermeni. Kad tas padarīts, tad var ķerties pie dārza darbiem.

Savukārt pēc darba svarīgi atsildīties, pastiepjot muskuļus un viegli izkustinot visas locītavas. Īpaša uzmanība jāpievērš kāju, iegurņa, muguras un plecu muskuļiem, kuri darba laikā uzņemas vislielāko slodzi. To var izdarīt, piemēram, nosēžoties uz grīdas ar taisnām kājām un ar roku pirkstiem pastiepjoties pie kāju pirkstgaliem (tiks pastiepti kāju aizmugurējie un muguras muskuļi), stāvus ar rokām pastiepties uz augšu (pastiepsies muguras un krūškurvja muskuļi), lēnām noliecot un nedaudz aizturot galvu uz sāniem un uz priekšu (pastiepsies kakla un plecu muskuļi).

Diemžēl lielākā daļa dārzkopju ilgstoši strādā piespiedu pozā – saliekušies, ar galvu uz leju, un tas nenāk par labu veselībai. Tajā pašā laikā daudzi nav gatavi neko mainīt savos paradumos, pat tad, ja cieš no muguras problēmām un atzīst, ka pavasarī tās mēdz saasināties. Tie, kuri nu tikai pievēršas dārzkopībai, vairāk interesējas par ergonomikas jautājumiem.

Kinezioloģiskā teipošana  pārpūles gadījumos salīdzinoši ātri atvieglo sāpes.

Nepamatoti piedēvētas diagnozes
Cilvēki, kuriem ir muguras problēmas, zina diagnozi spondiloze un osteohondroze, apgalvo, ka viņiem ir izkritis disks vai ir diska trūce. Reizēm vēlēšanās piedēvēt sev šīs diagnozes jau robežojas ar māniju. Lielākā daļa muguras sāpju nemaz nav saistītas ne ar spondilozi, ne ar osteohondrozi, ne ar diskiem, bet gan rodas muskuļu tonusa dēļ. Tipisks pacienta stāsts: strauji noliecos, mēģināju atliekties un tad manu muguru saķēra. Vai arī: sēdēju darbā pie datora, kāds ienāca, pagriezu galvu un saķēra kaklu, tā ka vairs nevarēju pagriezt atpakaļ. Tās ir muskuļu sāpes, un tur nav vainīgs ne mugurkauls, ne starpskriemeļu diski.

Muskuļu sāpes parasti atvieglo siltums, tāpēc ieteikums pacientiem pēc dārza vai citiem darbiem, kas prasījuši piespiedu pozu, izsildīties dušā, noregulējot ūdeni patīkami karstu, un mēģināt nedaudz izmasēt muskuļus ar spēcīgāku ūdens strūklu. Pavisam cita situācija ir tad, ja muguras sāpes parādās, piemēram, krustos un izstaro uz kāju – tad gan jāmeklē ārsta palīdzība, jo pašdarbībai var būt nevēlamas sekas. Nevajadzētu sagaidīt, līdz parādās notirpums un izmainās gaita, jo tad ārstēšana tiks uzsākta novēloti, līdz ar to rezultāti būs ne tik labi, kā gribētos.

Par problēmas nopietnību ne vienmēr var spriest pēc sāpju stipruma. Piemēram, ļaudis, kuriem dārzkopība ir dzīvesveids, nereti samierinās ar sāpēm un turpina strādāt. Ir kaprīzāki cilvēki, kuri jau no rīta pamostas nobažījušies, ka tūlīt sāpēs – un parasti sāp arī. Daļu sāpju smadzenes ģenerē nevis tāpēc, ka ir kāds bojājums, bet tāpēc, ka ir šāds pieradums. Ir pacienti, kuri jau nāk pie ārsta noskaņojušies, ka nekas nesanāks, viņi pabijuši pie vairākiem neirologiem. Starp citu, visā pasaulē muguras sāpes parasti ārstē terapeiti internisti, bet pie mums no padomju medicīnas ir mantots uzskats, ka tam obligāti jābūt neirologam.

Fizioterapija un fizikālā medicīna
Daudzi cilvēki īsti nesaprot, ko nozīmē fizioterapija. Mediķa skatījumā ir pašsaprotami: ja tev sāp mugura, tad ir jāsāk vingrot, ir jāiet individuāli pie fizioterapeita, viņam ir jāredz tavi muskuļi, tavs mugurkauls, ir jāiztausta, jānovērtē un jānodarbojas ar konkrētām muskuļu grupām, kuras vajag relaksēt vai tonizēt. Katrs pacients saņem individuāli viņam veidotu vingrojumu kompleksu. Mūsu cilvēki nezin kāpēc domā, ka tā būs vingrošana zālē, kā fitnesa treniņš vai joga, kur visi, kā nu prot, dara vienu un to pašu, bet treneris nevar izsekot, cik pareizi katrs vingrojumus izpilda. Neskaidrības rada arī tas, ka padomju laikos fizioterapiju sauca par ārstniecisko vingrošanu, bet par fizioterapiju dēvēja fizikālo medicīnu. Mūsdienās fizikālā medicīna ietver masāžu, aparātu procedūras un dabas dziedniecības metodes, un katrai ir sava loma. Cilvēki, kuriem sāk sāpēt mugura, nereti steidz pierakstīties uz masāžu, bet uzreiz jāteic – akūtu sāpju gadījumā to nedrīkst veikt.

Aparātu procedūras, kas mūsdienās tiek nepelnīti piemirstas, ir labas un pārbaudītas metodes, piemēram, elektroforēze, diadinamiks saspringtajiem muskuļiem, izmantojot atslābinošus vai atsāpinošus medikamentus. No dabas dziedniecības metodēm muguras sāpju gadījumā palīgā nāk dūņu terapija, minerālūdens vannas, īpaši, ja cēlonis ir muskuļu tonuss. Gadījumā, ja pēc aktīviem dārza darbiem ir jūtams diskomforts, viena no lietām, kuru var darīt šādā situācijā, ir uzmeklēt sertificētu speciālistu, kurš veic kinezioloģisko teipošanu un var noteipot jutīgo vietu. Pārpūles gadījumos šī metode salīdzinoši ātri atvieglo sāpes. Ja iemesls sāpēm ir muskuļu pārpūle, tad efektīvi šādā situācijā var būt arī stiepšanās vingrojumi, piemēram, plaši zināmā bērnu poza, kad cilvēks apsēžas uz saviem papēžiem, plašāk izvērš ceļgalus un stiepjas ar rokām uz priekšu. Šī poza palīdz atslābināt muguras lejasdaļu un vienlaicīgi arī izstiepj saspringtos un sāpīgos muskuļus.

Tāpat efektīva šādos gadījumos ir slinga jeb elastīgo saišu terapija, ko veic fizioterapeits. Muskuļi krustu daļā vai plecu joslā tiek pilnībā atslogoti un stiepti, fizioterapeits strādā ar tā dēvētajiem trigera punktiem: saspringtajā muskulī veidojas tādi kā mezgli, apasiņošana caur tiem ir lēnāka un parādās īdošas sāpes, pacienti saka – tā kā miets mugurā. Fizioterapeits cenšas muskuļus mehāniski izstaipīt, izmasēt, un sāpes pāriet. Pacientu iecienīta procedūra ir zemūdens trakcija – vertikāla iegremdēšanās siltā ūdenī ar speciālu riņķi ap kaklu. Muskuļi atslābst, mugurkauls un muskuļi ieņem savu fizioloģisko stāvokli, vienīgi neirologam iepriekš jāpārliecinās, ka ar kakla daļu viss ir kārtībā.

Zemūdens trakcija – vertikāla iegremdēšanās siltā ūdenī ar spe-ciālu riņķi ap kaklu, kas palīdz atslābināt muskuļus.

Viens no svarīgākajiem noteikumiem tomēr ir turpmāk ievērot ergonomiskas darba pozas, jo tādā veidā mēs katrs varam sevi pasargāt no nepatīkamām sajūtām.

IETEIKUMS DĀRZKOPJIEM:

• Svarīgi izvērtēt savas iespējas un plānot tādu darba daudzumu, ar kuru reāli var tikt galā.
• Pirms darba sākuma ieteicama neliela iesildīšanās – noliekšanās, locītavu izvingrināšana un izstaipīšanās. Ja cilvēkam ir muguras problēmas, tad jālūdz speciālistiem ieteikt individualizētus vingrojumus atkarībā no problēmu rakstura.
• Nevēlamu slodzi mugurai rada ilgstoša atrašanās saliektā pozā ar galvu uz leju. Ja viss ir kārtībā ar ceļu locītavām, alternatīva ir strādāt četrrāpus, izmantojot ceļu sargus vai paliktni. Ja ceļu locītavām ir problēmas, strādājot var sēdēt uz zema soliņa.
• Ieteicams regulāri mainīt darba veidu, lai ilgstoši nebūtu jāatrodas vienveidīgā piespiedu pozā, kad visu laiku ir saspringti vieni un tie paši muskuļi.
• Strādājot dārzā, der ievērot noteiktas pauzes, kuru laikā izstaipīties, dziļāk paelpot, pavingrot, iekustināt locītavas, kas tiks nodarbinātas nākamajos darbos.
• Intensīva kaplēšana, ravēšana vai rakšana veicina karpālā kanāla problēmas. Svarīgi ir izmantot ergonomiskus darbarīkus ar pietiekami liela diametra kātiem, kas nodrošina ērtāku satvērienu, lai plaukstas pamatne nebūtu tik ļoti noslogota un pēc darba nesāpētu. Ja nepieciešams, jālieto ortozes.
• Kritiski jāizvērtē sava spēja pārvietot smagumus, jāapgūst pareiza celšanas un nešanas tehnika, turot kravu sev priekšā, ar abām rokām, pēc iespējas tuvāk ķermenim, iztiekot bez spējiem rāvieniem. Ja vien iespējams, smagāku kravu der sadalīt vairākās daļās. Ja ir muguras problēmas, bet nav neviena, kas palīdz pārvietot smagumus, labāk atteikties no idejas par akmensdārzu un tā vietā ierīkot, piemēram, skaistu dobi.
• Lai nebūtu ļoti zemu jāliecas, var iekārtot paaugstinātās dobes, kas šobrīd gūst arvien lielāku popularitāti, jo ļauj arī sekmīgāk ierobežot nezāles un apkarot kaitēkļus.