Peipuss ar vidējo dziļumu 7,5 m ir piektais lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera (v. dz. 51 m), Oņegas ezera (30 m), Vēnerns ezera (27 m) un Saimā ezera (17 m).

Zinātnieki izpētījuši, ka pirms 8000 gadiem Peipusa ezera līmenis bijis 5 m augstāks, tātad šī teritorija atradusies zem ūdens. Parokot zemi dziļāk, parādās ezera smiltis. Peipusa ezera krasti un zemes ap tiem agrāk bijušas purvainas, tāpēc vēsturiski sīpoli tiek audzēti augstajās dobēs, kas katru gadu tiek pārraktas un veidotas ar rokām.Takas, ar kurām nodalītas augstās dobes, kalpo gan staigāšanai, lai apkoptu sīpolus, gan kā nosusināšanas kanāli. Viena no saimniecībām, kur nodarbojas ar sīpolu audzēšanu pēc senajām metodēm, ir Konstantin Avvo Kostja Sibulatalu (Kostjas sīpolu saimniecība – red.), kas atrodas Peipusa ezera krastā Kolkjas ciemā. Katru gadu tur novāc 3–4 t sīpolu. Sīpolu audzēšana vietējiem jau asinīs. Kad vēl saimniekoja Avvo vecmāmiņa, 200 m attālo ezeru varēja labi redzēt, tagad skats uz ezeru ir aizaudzis ar krūmiem.

Šajā vietā bija rindu ciems – 7 km garumā stiepās viena iela, kas savienoja sešus ciemus, kur bija 2000 iedzīvotāju, nu palikuši vien 500. Kā saka vietējie, mājas viena istaba ir vienā ciemā, otra – citā. Peipusa ezera krastu apdzīvoja zvejnieki, tā arī izveidojās rindu ciems. Tā bija slēgta vecticībnieku kopiena.

Vasaras karstumā 7 m dziļā ezera ūdens sasilst, zivis kļūst miegainas un vairs neķeras. Ko gan zvejniekiem sadarīt pa to laiku?

Tā radās doma audzēt sīpolus – kultūru, kas mazās platībās ļautu gūt gana labus ienākumus. Vecticībnieku izkoptā sīpolu audzēšanas tehnoloģija nelikusi vilties (raža vairāki simti tonnu) – ar Peipusa krastos audzētajiem sīpoliem apgādāta visa Igaunija un arī puse Pēterburgas.

Pērn pie Konstantīna atbraucis vīrs, kas agrāk pircis sīpolus Pīrisārē (Piirisaare) – vienā no lielākajām Peipusa ezera salām, kur pirms 150–200 gadiem dzīvojuši pirmie sīpolu audzētāji. Viņu sīpolu audzēšanas tehnika izplatījusies arī tālāk. Saskaņā ar pirms 100 gadiem veiktās tautas skaitīšanas datiem Pīrisārē bijis 1200 iedzīvotāju, šodien uz salas dzīvo tikai 20. Pīrisārē vairs nevar nopirkt pēc šīs tehnoloģijas audzētussīpolus, jo vienīgajam audzētājam ir jau 92 gadi. Tāpēc sīpolu cienītāji meklē, kur vēl iespējams šos unikālos sīpolus iegādāties. Starp citu, laba ekoloģija, veselīga pārtika, fizisks darbs un kustības ir iemesli, kāpēc tiem, kuri dzīvo pie Peipusa ezera, raksturīga ilgmūžība.

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!