Dārzs un Drava / 2018.gads (Ziema.)

Ziema nu reiz ir gadalaiks, kad siltuma nekad nav par daudz. Arī telpās. Siltas zeķes, pleds, jaka, sega – viss noder, lai justos omulīgi. Un, ja vēl ņem talkā krūzi siltas tējas, tad pat vissalīgākais cilvēks būs apmierināts. Kāda tēja būtu vispiemērotākā šai situācijai?

Ziemā visas tējas dzeram siltas, tādēļ katra var dot nepieciešamo siltuma, veselības un omulības devu. Ja nu tomēr gribas kaut ko īpašu, tad tējai jāizvēlas ārstniecības augu drogas ar patīkamu aromātu un labām garšas īpašībām, jo mūsu florā tādu drogu ar izteikti sildošu darbību faktiski nav. Uzskata, ka nedaudz sildoša darbība ir ķimenei, dillei, lavandai, respektīvi, šo augu ēteriskajai eļļai. Varbūt fiziski sildošu efektu dotu drogas ar tonizējošu, uzmundrinošu, organisma aizsargspējas veicinošu darbību, bet, dzerot šādu tēju vakarā, var tikt traucēta miega kvalitāte. Parasti gan omulību veicinošām tējām izmanto drogas, kas nomierina, atslābina, palīdz atbrīvoties. Sildošā efekta nodrošināšanai tām var pievienot dažādas garšvielas.

Ar ingveru
Viena no pašlaik populārākajām šajā ziņā ir ingvera tēja. Ingvera sakneni kā garšvielu izmanto visā pasaulē, un arī pie mums tas tagad ir visai iecienīts. Ingvera tēja ar citronu un medu tiek uzskatīta par universālu līdzekli saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai. Pamatoti, jo ingvera bioloģiski aktīvās vielas paaugstina organisma izturību, uzlabo imūnsistēmas veselību, veicina sirds un asinsvadu sistēmas efektīvu darbību, ka arī gremošanas sulu sekrēciju. Tiesa, saknes asā, dedzinošā garša daudziem cilvēkiem šķiet par stipru, taču jāatceras, ka ingvers būtībā ir garšviela, tātad izmantojams nelielās devās. Savu devu katram jāatrod pašam, literatūrā atrodamie ieteikumi ne vienmēr der. Piemēram, viena no tējas receptēm rekomendē ēdamkaroti rīvēta svaiga ingvera sakneņa apliet ar glāzi auksta ūdens, uzvārīt, pavārīt 10 minūtes, tad pievienot 4 ēdamkarotes piena un saldinātāju (medu, cukuru vai sīrupu), vēlreiz uzvārīt (interesanti, kā medum patīk šāds process?), tad nokāst un dzert pēc iespējas karstu. Izmēģināju un konstatēju,
ka man šāds ieteikums galīgi neder – gaidīto pozitīvo emociju vietā saņēmu pamatīgu šoku, jo iedzert šo pagatavojumu bija īsts pārbaudījums. Savukārt, pagatavojot tēju no mūsu pašu drogām – kumelīšu ziediem, raudenes lakstiem, apiņa rogām, melisas lapām un jau krūzē pievienojot šķēlīti ingvera un šķēlīti citrona, rezultāts bija izcils.

Ar kanēli
Kanēlis mūsu virtuvē tradicionāli vairāk piestāv cepumiem, plātsmaizēm, dažādiem saldajiem ēdieniem, taču Austrumu zemēs tam ir krietni plašāks pielietojums, to izmanto arī tēju sildošās darbības pastiprināšanai. Kanēļa bioloģiski aktīvajām vielām ir gremošanu veicinoša, spazmolītiska (spazmas mazinoša), antiseptiska, tonizējoša darbība, tas novērš nelabumu, vemšanu. Maltu kanēli var pievienot jebkuras tējas krūzei, bet dzērienu var gatavot arī no kanēļa viena paša. Pustējkaroti vai tējkaroti kanēļa (varbūt arī citu daudzumu, jo sev pieņemamāko katram jāpiemeklē pašam) aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj kādu laiciņu padzist, tad pievieno tējkaroti medus un bauda kā sildošu, omu uzlabojošu dzērienu.

Ar krustnagliņām
Arī krustnagliņas mēdz izmantot, lai pamainītu tējas garšu. Krustnagliņu iedarbība uz organismu ir daudzveidīga – to ēteriskā eļļa veicina gremošanu, mazina šķebināšanu un gāzu uzkrāšanos zarnu traktā, uzlabo asinsriti, tonizē organismu, ir labs antibakteriāls un pretsāpju līdzeklis. Tējai krustnagliņas pievieno vai nu veselas, vai smalcinātas, taču ir svarīgi nepārdozēt – tā tomēr ir garšviela. Pievienojamais daudzums lielā mērā atkarīgs no krustnagliņu kvalitātes – ja tās glabājušās ilgāku laiku, ēteriskās eļļas tajās būs mazāk un arī iedarbība būs vājāka. Krustnagliņu kvalitāti pārbaudīt ir ļoti vienkārši – iemestas ūdenī, kvalitatīvās, ar ēterisko eļļu bagātās ūdenī nostājas vertikāli, kamēr mazvērtīgās peld horizontāli.

Ar kardamonu
Mazāk populāra garšviela pie mums ir kardamons, kaut gan pasaulē to uzskata par vienu no smalkākajām, niansētākajām un arī dārgākajām garšvielām. Tirgū kardamons nonāk kā pogaļas ar sēklām, taču izmantojamā daļa ir tikai sēklas, bet pogaļa nepieciešama sēklu kvalitātes saglabāšanai. Izlobītas sēklas visai ātri zaudē lielu daļu ēteriskās eļļas, kas ir to galvenā vērtība. Kardamona ēteriskā eļļa, kuras sastāvā ir dažādi terpenoīdi, uz cilvēka organismu iedarbojas spēcinoši, tai ir ēstgribu rosinoša, siekalu sekrēciju veicinoša, antiseptiska darbība. Senatnē kardamonu izmantoja zāļu garšas uzlabošanai, līdz ar to tā pievienošana tējai var mainīt gan tējas garšu, gan aromātu.

Ar vaniļu
Par sildošu garšvielu mēdz uzskatīt arī vaniļu, taču to parasti izmanto tikai kulinārijā. Protams, ja ir vēlēšanās, var paeksperimentēt dažādot arī tēju garšas. Vai tējai var pievienot arī vairākas garšvielas vienlaicīgi? Droši vien – jā, bet diez vai tas ir nepieciešams. Var arī dzert tēju bez pievienotām garšvielām un tādā veidā baudīt mūsu pašu pazīstamo augu garšu un smaržu. Eksperimenta iespēju un variantu ir bezgala daudz, atliek tikai ķerties pie darba.