Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Pavasaris, ko ik gadu tik ļoti gaidām, jau garām. Man tas atnāca ne tikai ar prieku par garāku dienu, par dabu, kas mostas, bet arī ar iespēju būt skaistos un dažādos Ziemeļfrancijas dārzos.

Normandija – Francijas ziemeļu piekraste, burvīgie Lamanša piekrastes skati ar klintīm, zaļojošie lauki. Daudzas lietas, kas mums asociējas ar Franciju, patiesībā ir no Normandijas. Šeit dzīvojis un savus šedevrus gleznojis Klods Monē. Šejienes kūrorti tika būvēti Francijas karaļa galma un augstākās sabiedrības atpūtai. Normandijā tiek ražots daudz kas no tā, kas pārējai pasaulei liek Franciju uzskatīt par gardēžu zemi: mīkstie sieri, sidrs, austeres, kalvadoss, jūras veltes un zivis, jēri, kas barojušies sāļajās piejūras pļavās. Līdztekus visam pieminētajam jāatzīmē, ka Normandijā ir arī cilvēki, kas sapņo un rada savus skaistos paradīzes dārzus.

La Petite Rochelle

Dārzs, kuru var baudīt jebkurā gadalaikā, kurā var atpūsties, var iepazīties ar augiem, atrodas nelielas pilsētiņas Remalardas nomalē. Tam jau ir 40 gadu. Protams, ir jau arī vecāki dārzi, bet cilvēka mūžā tas ir pietiekami nopietns laika posms. Helenes d’Andlau dzīvē šie beidzamie 40 gadi ir veltīti idejai par savas paradīzes radīšanu.

Helene studējusi tēlniecību, pētījusi skulptūras, vēlāk strādājusi par gravieri slavenajā Atelier 17. Pēc tam 25 gadus darbojusies kā neatkarīgs gravieris. Gravējumos galvenā tēma bija ainavas, augi. Pirmais dārzs, kura ierīkošanā viņa izmēģināja roku, bija pie pašas mājām Vidusjūras piekrastē, tad vēl kāds neliels dārziņš Parīzē.

Tāda kā ievingrināšanās, lai vēlāk ķertos klāt kaut kam lielākam.
Helenes d’Andlau brālēns ir Peters Volkonskis (tiešām slavenās krievu ģimenes atvase), lielisku dārzu radītājs Bretaņā. Viņa tiekas ar daudziem ievērojamiem dārzniekiem, piemēram, seru Haroldu Hillieru (Harold Hillier), Ričardu Alfordu Banku (Richard Alford Banks), lēdiju Annu Palmeri (Ann Palmer), Šarlu de Noaiju (Charles de Noailles) un daudziem citiem. No šiem cilvēkiem Helene smēlusies zināšanas, pieredzi, iepazinusi viņu dārzus un augu pasauli.

Pēc tēva nāves 1976. gadā Helene d’Andlau mantoja zemes gabalu ar divām ēkām, kas celtas XIX gs. vidū Huisnes ielejā Remalardas malā. Jauniegūtais īpašums ar savvaļas dzīvžogu stādījumiem un mūriem bija aizsargāts no valdošiem rietumu vējiem, tajā auga divi skaisti valriekstu koki un daudzas ābeles. Teritorijā augsne bija neitrāla, vietām nedaudz skāba, un daba šo teritoriju mēdza pārsteigt ar aukstumu, pat salu aprīlī, kas raksturīgs šajā Atlantijas okeāna piekrastē.

To tad arī Helene saņēma un tajā pašā gadā sāka plānot un sapņot savu dārzu. Tad stādīja kokus, lai patvertos no vēja un kaimiņu mājas. Viņa droši dalīja garlaicīgo taisnstūra zemes gabalu un veidoja vairākus dārzus, izmantojot dzīvžogus un atveres, kas visu strukturē no atvērtākām līdz slēgtākām teritorijām. Gar dārza malām aug skujkoki, kas veido fonu ziedošiem kokiem un rudens nokrāsām dārzā. Helenei d’Andlau ir svarīga ūdens klātbūtne dārzā, un, lai kompensētu tekoša ūdens trūkumu, viņa rada baseinus, kur vien var. Saimniece dārza veidošanā vadās no domas, ka „nedrīkst ļaut apmeklētājiem visu redzēt vienā acu uzmetienā”. Dārzam jābūt ar noslēpumu, ar iespēju redzēt tā daudzveidību. Saimniecei ir svarīgas arī krāsu spēles, kas katrā dārza daļā ir ar savu stāstu.

Dārzs aizņem vairāk nekā hektāru un sastāv no desmit atsevišķiem dārziem. Pirmā dārza sākums bija 1976. gadā, blakus mazajai mājai, kurā vispirms sākās atjaunošanas darbi, līdz ar to arī tapa dārzs pie tās. Pie dārza otras daļas ķerās klāt 1980. gadā, kad atjaunota arī lielā māja. Pēc tam sākās darbi dārza dziļumā. 80. gados tapa Labirintu dārzs, Itāļu dārzs, Pļavas (La Prairie) dārzs. Un tā kopumā desmit dažādas dārza daļas. Kopš 2012. gada aug pastarīši − Klusuma dārzs un Strazdu dārzs, kuros vēl rit iekārtošanas darbi. Dažāda stila dārzi saimniecei nav bijis šķērslis visā teritorijā izveidot bagātas augu kolekcijas: irbeņu, hortenziju, kļavu, pīeru, grimoņu. Dārzā ir daudz dažādu kokveida peoniju.

Ļoti vērtīgi, ka augiem ir norādīti to nosaukumi, tāpat arī iegādes laiks un vieta. Saimniecei ir jau 96 gadi, daudz viņai palīdz meita un divi dārznieki.

Šis dārzs ir kā brīnumu pasaule, kur, ejot pa taciņu, nokļūsti aizvien jaunā pārsteigumā, kur aiz ailes dzīvžogā apņem citas noskaņas un krāsas. La Petite Rochelle dārzā grimoņi ir gan rozā, gan balti ar milzīgiem ziediem. Pavasarīgajās debesīs tie sūta fantastiskus ziedu mākoņus,tikmēr zemi pušķo daudzveidīgo irbeņu ziedēšana. Te valda romantiska brīvības sajūta. Ir padomāts, kā to paildzināt,− ir vietas, kur pasēdēt un atpūsties, un mierīgi nodoties dārza baudīšanai. Protams, katrā gadalaikā dārzam ir savs skaistums un savi noslēpumi, kuri ar saimnieces gudru ziņu nav pamanāmi kā uz paplātes, bet atklājas ieinteresētam staigātājam. Ejot cauri dažādajiem dārziem, var nomanīt, kā mainījies saimnieces skatījums uz dārzu, viņas prasme ar augiem vēstīt savus paradīzes stāstus. Citiem vārdiem sakot, − ļoti romantisks, smaržīgs un mierīgs franču dārzs.

Mansoniere dārzs

Dārza saimnieki Mišele un Filips Mansoni teic, šī ir vieta, kurā iemīlēties no pirmā acu skatiena. Ciematiņš izveidojies upes izgrauztajos akmens krastos, virs sārtajiem namu jumtiem slejas baznīcas tornis.

1986. gada pavasarī Monsoniere kļuva par Mansonu ģimenes ligzdu. Visapkārt klusas pļavas, vareni koki, dzirkstošs gaiss un miers. Toreiz šeit bija tikai māja, neliels dārzs.

Doma par dārzu viņiem dzima palēnām, un nu jau 30 gadus nesteidzīgi top šis dārzs. Galvenais ideju ģenerators ir sieva, galvenie palīgi to īstenošanā ir vīrs un dēls, kā arī vēl divi strādnieki. Arī šis dārzs ir sievietes sapnis par paradīzi, harmoniju, mieru, romantiku un sapņiem. Sākotnēji tas bija pilnīgi privāts dārzs, domāts pašiem, bet laika gaitā atvērts arī apmeklētājiem. Tagad var droši braukt ciemos un iepazīties ar saimniekiem un viņu dārzu.

Pakāpeniski apgūstot īpašumā esošo 1,5 ha, dārzs ir izveidots vairākās zonās. Vispirms iekārtota piemājas teritorija, kur var uzņemt viesus, atpūsties, iedzert kafiju, nopirkt kādu stādu savam dārzam, kādu dekoru. Reizēm saimnieki dārzā rīko kādus pasākumus.

Dārzam ir pieci galvenie segmenti, bet kopumā saimnieki tajā izdala 15 zonas. Ieejot dārzā, vajag vispirms pasēdēt uz sola, lai atslēgtos no pasaules steigas, atcerēties bērnības nebēdnību, ieelpot vēl neredzamo, bet jau sajūtamo ziedu smaržas, sadzirdēt ūdens burbuļošanu, kas atklāsies vēlāk. Viss sagatavo mūsu iztēli un aicina dārzā.

Vispirms mēs nokļūstam rožu dārzā, kas savu pilnīgo skaistumu atklāj vasaras ziedēšanas laikā. Rožu šeit ir daudz, gan floribundrozes, gan vīteņrozes, gan tējhibrīdi. Pavasarī šo skaistumu gan var tikai nojaust. Pametot rožu dārzu, nokļūstam bālajā Mēness dārzā, kur ziedos un lapojumā dominē baltā krāsa. Tad ceļojam cauri Miera dārzam un Smaržu dārzam, kur jau nosaukumi pasaka priekšā autora ieceri. Miera dārzs saimniekiem bija vajadzīgs, lai atpūstos, lai nekas netraucētu brīvi plūst domām. Tas ir dārzs, kas paredzēts meditācijai un laika pavadīšanai. Šeit nekas nav simetrisks, ir japāņu dārza elementi, aug kamēlijas, magnolijas, acālijas, peonijas, sakuras. Terases dārzs ir spēle ar aristokrātijas galma dārza elementiem: kolonnas, statujas, strūklakas, veidoti dārza augi, regulārs zīmējums. Uz to visu var nolūkoties no augšas – stāvot uz terases. Dzīvoja mās mājas dārzam savukārt ir trīs galvenās zonas. Pirmās daļas vienkāršība aicina mierīgi atslābt un doties uz nākamo zonu, kur vienā malā aug galvenie divpadsmitā gadsimta augļu dārzeņi (gurķi, ķirbji), svaigie dārzeņi (lapas un saknes), graudaugi un pākšaugi, garšaugi un ārstnieciskie augi. Trešā zona ir augļu koku dārzs, kurā aug šī reģiona viduslaiku ābeļu šķirnes, kā arī cidonijas, zemenes un dzeloņplūmes (blackthorn tree).

Gotikas dārza noskaņu rada viduslaika loga elements un tā atskaņas augu zīmējumā dārzā. Tas ir dārzs ar regulāru simetrisku dobju plānojumu, ejot tam cauri, nokļūstam Zaļā paklāja dārzā. To ieskauj senie, varenie koki, kas pasargā no ārpasaules, plašais zāliens ļauj brīvi slīdēt skatienam, un uz tā fona izceļas daudzie interesantie augi, to veidotās formas. Šeit var atrast mierīgu vietu pasēdēšanai, atpūtai, dārza baudīšanai.

Bija ļoti patīkami satikt pašus saimniekus un uzzināt, kā viņi veidojuši dārzu. Mišele veic augu uzskaiti – ko un kad stāda. Ir izveidota augu kartotēka, un saimniecei par katru dārza lolojumu ir savs stāsts. Bija interesanti uzzināt viņas pieredzi un skatījumu uz savu dārzu. Mēs katrs esam īpašs, un šīs divas saimnieces Francijas ziemeļos Normandijā ar saviem dārziem atklāja savus sapņus par mieru un harmoniju. Abās vietās bija sajūta, ka tie ir īsti franču dārzi, ar daļu bezrūpības, viegluma un prieka par dzīvi.