Saimnieks LV / 2025.gads (Septembris)

Lai gan laikapstākļi nav lutinājuši Latvijas lauksaimniekus, SIA Grīnis spējuši augustā sākt auzu novākšanu. Saimniecības īpašnieks Eds Noordam uzsver augsnes mēslošanas nozīmi augsnes ielabošanā, jo ar augsni viss sākas. Laba augsne nozīmē peļņu. Šajā intervijā iepazīstinām ar bioloģiskās saimniecības SIA Grīnis pieredzi.

– Kā nonācāt Latvijā un sākāt strādāt lauksaimniecībā?
Eds: – Man ir pieredze nekustamā īpašuma jomā kā māklerim, kas meklē lauku īpašumus pircējiem. Tā es atradu SIA Grīnis. Saimniecība bija nonākusi pārdošanā, un iepriekšējam īpašniekam vajadzēja pēc iespējas ātrāk atrast pircēju. Viņš mani informēja, ka bankrots ir nenovēršams un, ja saimniecība neturpinās darbību, visas saistības būs jāapmaksā. Tolaik es teicu, ka tik īsā laikā tas nebūs iespējams, jo visi potenciālie pircēji vēlēsies vairākas reizes apskatīt īpašumu, veikt pārbaudi un konsultēties ar juristiem. Tas nav tik ātrs process. Pilnīgi negaidīti viņš piedāvāja saimniecību iegādāties man. Es piekritu.

Sākotnējā Grīnis teritorija atradās Puikulē, un uz tās bija nomāta darbnīca. Ap to ieguvām dažus hektārus zemes, kas ar subsīdiju palīdzību tika apsaimniekoti bioloģiski. Jau iepriekš zināju, ka man patiks Latvija. Cilvēki bija viesmīlīgi, un lauksaimniecība bija stabila nozare. Tie bija arī galvenie iemesli, kāpēc nolēmu attīstīt SIA Grīnis un atteikties subsīdiju lauksaimniecības.

– Kāpēc izvēlējāties bioloģisko lauksaimniecību?
Eds: – Zeme, ko nopirku, jau tika apstrādāta bioloģiski. Sākumā turpināju izmantot iepriekšējā īpašnieka izstrādāto biznesa modeli, jo bija garantētas subsīdijas, bez tam vēl bija daudz nezināmā, piemēram, kāda ir nodarbināto darbinieku darba kvalitāte un attieksme. Man nebija kontroles pār savu saimniecību. Tāpēc nolēmu izvēlēties drošību, nevis maksimālu peļņu, lai sakārtotu sistēmu.

Viss sāka attīstīties un uzlaboties no 2017. gada, kad bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā kļuva populāra. Man jau bija daudz hektāru, tikai tie nebija apstrādāti. Zemei trūka barības vielu, tajā bija maz fosfora un kālija.

– Cik gadus jau dzīvojat Latvijā?
Eds: – 21. augustā SIA Grīnis atzīmēja 10 veiksmīgas darbības gadus lauksaimniecībā. Saimniecības vadību pārņēmu tieši ražas novākšanas laikā, tas bija interesanti, bet rezultāti tobrīd nebija tik pozitīvi, tagad esam auguši.

– Kur guvāt pieredzi lauksaimniecībā?
Eds: – Es pārdevu un pirku fermas klientiem. Tas nozīmē sēdēt krēslā un pieprasīt augstāko cenu, bet, ja esi tas, kas meklē un pērk, tad ir jādomā par to, kā klients varētu nopelnīt naudu arī pēc tam, kad viņš ir saimniecību iegādājies un sācis to attīstīt. Pērkot, jūs automātiski domājat par biznesa plāniem, stratēģijām, finansēšanas iespējām, ilgtspējību un peļņu. Ņemot vērā šos faktorus, es nevilcinājos iesaistīties šajā biznesā. Mans tēvs un brālis, kuri strādā šajā nozarē Nīderlandē, arī sniedza man daudz zināšanu un atbalstu.

– Cik daudz zemes pašlaik apsaimniekojat?
Eds: – Apmēram 1500 ha, to skaitā 10–15 ha pļavu, pārējais ir aramzeme. Sniedzam arī pakalpojumus tuvējiem lauksaimniekiem (galvenokārt ražas novākšanas laikā), rēķinot platībās, tas ir 1000–2000 ha gadā. Kultūraugu audzēšanas plāns pašu saimniecībā pa gadiem mainās. Šogad ir 700 ha auzu, 300 ha zirņu, 150 ha kviešu, 250 ha rudzu un vīķu un 100 ha kartupeļu.

– Kāpēc kartupeļi?
Eds: – Tos audzējām agrāk – no 2017. līdz 2020. gadam. Taču neapmierināja cenas, tāpēc izlēmu no tiem atteikties. Arī augsne tolaik nebija pietiekami labas kvalitātes, lai audzētu šo kultūru. Pēdējos septiņos gados augsne intensīvi mēslota ar organiskajiem līdzekļiem, tāpēc pērn nolēmu atsākt bioloģisko kartupeļu audzēšanu. Ar tiem var palielināt naudas plūsmu.

Turklāt pēc kartupeļu novākšanas ir daudz mazāk sējas zāles un vairāk pāri palikušo barības vielu. Tas ir liels ieguvums, īpaši, ja pēc tam audzē graudus.

Protams, tas ir liels darbs. Taču, ja to dara labi un mēslo pareizi, ar kartupeļiem var gūt peļņu.

Interesanti, ka Eiropā ir tikai divas vietas, kur audzē izejvielas bioloģiskās cietes ražošanai, – Austrija un Latvija. Mēs esam mazā specializētā tirgū. Es negribu audzēt tikai graudus, to dara visi, ne tikai Latvijā, piemēram, arī lielākajā daļā Vācijas audzē graudus. Ja kaut kā ir daudz, tad cenas krītas un peļņa ir vējā...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!