Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)

Pirmā doma, runājot par senēcijām (Senecio), ka tā ir agrā pavasara podu puķe ar krāsainiem margarietiņu ziediem, kuru mājās noteikti apsēdīs laputis. Kurvjziežu (Compositae) dzimtā, kas ir viena no lielākajām starp ziedaugiem, senēciju ģints ir pārstāvēta ar aptuveni 2000 sugām, un tajā ietilpst arī neparasto lapu formu senēcijas, kas ir sukulenti.

Savvaļas sukulentās senēciju (Senecio) sugas aug Dienvidāfrikā akmeņainos, smilšainos, klinšainos klajumos, līdzenumos, kur ir daudz saules, maz ūdens un trūdvielām nabadzīga augsne. Sukulentās senēcijas ir gan vertikāli, gan horizontāli augošas, augsnei pieplakušas, lienošas, stīgojošas un rāpojošas. Sukulentās senēcijas var audzēt dažādi, piemēram, zemsedzi veidojošās izcili izskatās iekarināmos podos − traukos, kuros augu garie dzinumi ar ziediem nokarājas pāri poda malām, sasniedzot pat metra garumu. Sukulento senēciju ziediem raksturīgs kurvja izskats, kas pamato piederību kurvjziežu dzimtai. Lielai daļai telpā augošo senēciju sugu ziedi attīstās un zied agri pavasarī. Sēklas nenogatavojas vai reti ienākas, jo pietrūkst apputeksnētāju un noteiktas devas saules. Ja sukulentajām senēcijām spilgti krāsaino – dzelteno, sarkano, balto ziedu skaistumu salīdzina ar augu atšķirīgo lapu formu un krāsu, jāatzīst, ka lapu izskats noteikti aizēno ziedus. Katra senēciju suga kardināli atšķiras ar lapu izskatu un krāsu.

Jānovieto gaišā, saulainā zonā
Sukulentās senēcijas jāaudzē tikai un vienīgi gaišās, saulainās telpās. Atrodoties pat nedaudz noēnotās, nemaz nerunājot par ēnainām un tumšām vietām, sukulentās senēcijas zaudē 70−80 % no sava izskata. Noliekot blakus jebkuru sugu senēciju, kura augusi saulē un kura pabijusi ēnā, varētu domāt, ka tie ir atšķirīgu sugu augi. Tādēļ, lai sukulentās senēcijas saglabātu savu dabisko izskatu, tās jāmēģina audzēt telpā, kur maksimāli visu gadu spīd saule. Sukulentās senēcijas samērā labi panes temperatūras svārstības. No agra pavasara līdz rudenim tās labi jūtas istabas temperatūrā, 20−24 °C un augstākā temperatūrā. Ziemas mēnešos gaisa temperatūru vēlams pazemināt, lai piebremzētu augšanu, jo augiem pietrūkst gaismas. Ja sukulentās senēcijas atrodas dzīvoklī, augi jāpiebīda ciešāk pie loga stikla, kur varētu būt nedaudz vēsāks, un jāgaida pavasara pirmie saules stari, kad varēs apgriezt izstīdzējušos, neglītos dzinumus un gaidīt jaunos – veselīgos, glītos, stipros. Ja tumšajā gadalaikā, kad ir maz saules, telpaugiem izmanto mākslīgo papildapgaismojumu, gaisa temperatūra nav jāsamazina.

Kā laistīt
Laistīšanas daudzums un biežums sukulentajām senēcijām ir atkarīgs no gaisa temperatūras. Jo telpa siltāka, jo ūdens patēriņš lielāks, vēsākā telpā tās jālaista mazāk. Lai kāda gaisa temperatūra būtu telpā, augi jālaista tad, kad podā ir kārtīgi izžuvusi augsnes virskārta, aptuveni 1–1,5 cm biezumā. Sukulentajām senēcijām, tāpat kā visiem citiem telpaugiem, nepatīk ne pārlaistīšana, ne iekaltēšana. Īpaši sukulentajām senēcijām nepatīk vēsa gaisa temperatūra komplektā ar slapju augsni – ja laikus tas netiks pamanīts, augs sapūs.

Stāda velēnu augsnē
Dzimtenē sukulentās senēcijas aug substrātā, kurā ir maz trūdvielu (nepaspēj uzkrāties, jo saule tās ātri sadedzina), tādēļ nebrīvē, podos augošām senēcijām gatavo velēnu augsni, kurai piejauc rupju granti, ļoti nedaudz neitralizētas kūdras un ļoti
maz lapu zemes (2:1:1:0,5). Šādu komponentu substrātā sukulentās senēcijas var augt bez pārstādīšanas vairākus gadus. Nevajadzētu izmantot tikai kūdru, kas veicina augu ātru augšanu un pēc gada sadalās un sakrītas. Kūdras substrāts nav pats labākais daudzgadīgajiem telpaugiem, bet kā viena no piedevām jāizmanto noteikti. Sukulentās senēcijas var stādīt podos – traukos bez ūdens noteces caurumiem, bet ar biezu slāni drenāžas (rupja grants, sīki oļi, māla poda lauskas u.c.). Augus var stādīt gan plastmasas, gan māla podos ar ūdens noteces atvērumiem (drošāka laistīšana, jo, ja ūdens par daudz, tas iztek), var izmantot dubultpodus. Jāatceras, ka plastmasas podos augsne žūst lēnāk nekā māla podos.

Kā pavairot
Sukulentās senēcijas pavairo ar lapainiem galotnes spraudeņiem, stumbra gabaliņiem. Spraudeņus sprauž pamataugsnē (iepriekš minētā) pastāvīgā vietā – podā, kur tie turpinās augt. Sakņošanās gaitā spraudeņi nav jāapsedz (apsegšanas gadījumā paaugstinātais gaisa mitrums var sapūdēt spraudeņus), tikai jānovieto gaismā un istabas siltumā. Podā augsni spraudeņiem sagatavo šādi – ¾ piepilda ar pamataugsni, bet ¼ virskārtā uzliek kūdru sajauktu ar perlītu (1:1), kurā tad iesprauž spraudeņus. Tie ātri iesakņojas, un saknes sasniedz pamataugsni, kura normalizē ātro augšanu. Pēc sukulento senēciju ieaugšanas kūdras-perlīta slāni var noņemt un aizstāt ar pamataugsni.

Jāuzmanās no laputīm
Pavasarī sukulento senēciju jaunos dzinumus var apdraudēt laputis, kuras uzrodas no nekurienes – kaut kad atnestiem grieztiem ziediem, veikalos pirktiem garšvielaugu podiņiem, citiem telpaugiem, utt. Cilvēkam draudzīgākais laputu iznīdēšanas veids – vairākas reizes nomazgāt ar siltu ūdens strūklu.

Telpās audzētās sugas

S. articulatus zilganie stumbri sastāv no daudziem posmiem, kuru galos veidojas lapu pušķis. Vecākie stumbri ar laiku zaudē lapas. Šis sukulents līdzinās mazai palmiņai. Vertikāli augošais krūms veido biezu audzi, tādēļ to stāda platā, bet dziļā podā, jo resnās saknes veido spēcīgu sakņu sistēmu. Savdabīga baltdzeltena krāsojuma forma Variegatus.

S. macroglossus ir parastās efejas (Hedera helix) kopija, tikai ar biezām, sukulentām lapām. Stumbri vijīgi, var audzēt pie vertikāla balsta. Labi izskatās kā zemsedzējs. Izcili skaists iekarināmā podā ar daudziem dažāda garuma nokareniem dzinumiem. Retāk telpās sastopama dzeltenraibā šķirne –‘Variegata’, kuras košās lapas atsvaidzina jebkuru interjeru.

S. tropaeolifolius ir 50−60 cm garu, tievu stumbru augs, kura pelēkzaļās, ornamentētās lapas atgādina kreses (Tropaleus) lapas, ir uz gariem kātiem un atrodas diezgan tālu viena no otras. Audzē iekārtos podos. Ziedi sarkani.

S. ficoides veido stāvus zilganzaļus dzinumus, kuri blīvi klāti ar garām, noapaļotām, smailu galu lapām. Vecāki augi veido biezi zarotus, stāvus krūmus, kuri sasniedz aptuveni 40−50 cm garumu. Parasti telpās audzē platos podos, lai dzinumi nebūtu saspiesti. Ziedi sarkani.

S. haworthii ir viena no mazākajām sukulentajām senēcijām, kas neizaug garāka par 20 cm. Uz tievajiem dzinumiem sakārtotas gaļīgas, smailas lapas, kas vienmērīgi klātas ar baltu tūbu. Audzē platos lēzenos podos kā miniatūru krūmu.

S. jacobsenii, kura resno, gaļīgo stumbru blīvi klāj gaišzaļas, garenas, monētveida lapas, kuru malas saulē iekrāsojas sarkanbrūnas. Izcils zemsedzējs, bet vislabāk izskatās platā, lēzenā traukā uz kājas, kas ļauj dzinumiem pamatīgi saaugt un pārkarāties pāri malām. Ziedi balti.

S.herreanus līdzinās S. rowleyanus, tikai stumbri ir druknāki, un pelēkzaļās lapiņas ir lodveida formas. Labs zemi klājošs sukulents, kuru arī audzē iekarināmos podos, bet kurš neizaug garāks par metru. Nokarenajiem stumbriem veidojas paresnas gaisa saknes. Ziedi balti.

S. citriformis nosacīti veido nelielus krūmiņus, kas ar laiku top par nedaudz nokarenu formu. Zaļpelēkās, mazās lapiņas pēc formas atgādina superminiatūrus citronaugļus. Bagātīgi zarotais augs sasniedz apmēram 30−40 cm garumu. Var audzēt zemsedzē un iekārtos podos.

S. stapeliiformis ir ar tumši zaļganbrūniem, posmainiem, stāvus augošiem dzinumiem, kuriem nav lapu. Sasniedz aptuveni 30−40 cm garumā. Dzinumi veido blīvas audzes, tādēļ augus stāda platos podos, kuros ar laiku var redzēt baltās resnās auga saknes, kuras nereti parādās virs augsnes.

S. rowleyanus smalkie, garie stumbri klāti ar apaļām, zirņveida lapiņām koši zaļā krāsā. Var audzēt kā zemzedzēju, bet parasti audzē iekarināmos podos, kur nokarājušies dzinumi sasniedz vairāk nekā metra garumu. Pie nokarenajiem stumbriem attīstās gaisa saknes. Zied baltiem ziediem. Ir dzeltenraibā forma S. rowleyanus ‘Variegata’.

S. scaposus zaļās lapu rozetes klātas ar gaišu tūbu. Augs līdzinās eševērijai (Echeveria). Vislabāk piemēroti lēzeni, ļoti plati podi, kuros ir iespēja saaugt daudzām lapu rozetēm. Jauki izskatās zemsedzē un atsevišķā podā.

S. kleiniiformis stumbra sukulents ar zilganām lāpstveida, garu kātu lapām, kas veido ložņājošu, pacilu, 20−30 cm augstu rozetveida dzinumu. Var audzēt kā nokarenu augu, tikai vecie stumbri būs bez lapām. Izskatās dekoratīvs, ja to reizi divos, trijos gados pārsprauž, tas ir, atjauno ar 10−12 cm gariem galotnes spraudeņiem.