, .
partlycloudy_night 1.5℃
Vārda dienu svin: Tekla, Violeta

Sausserži, krūmcidonijas un aronijas

Dalija Segliņa , 22-03-2021
Sausserži, krūmcidonijas un aronijas

Dārzs un Drava / 2020.gads (Ziema.)

Ēdamais sausserdis kā augstvērtīgu ogu pārstāvis Eiropā kļūst aizvien populārāks. Pasaulē ir ļoti daudz sausseržu sugu, tie ir daudzgadīgi Caprifoliaceae dzimtas ogu krūmi, un lielākā daļa mums ir pazīstami kā dekoratīvie augi ar smaržīgiem ziediem, bet tikai dažas no sausseržu sugām ir ar ēdamām ogām.

Zilā sausserža (Lonicera caerulea L., sinonīms Lonicera edulis) izcelsme sakņojas Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos, savukārt Kamčatkas sausserža (Loninera Kamtschatika) dzimtene ir Kamčatka un Kuriļu salas. Ņemot vērā lielo interesi un sugu daudzveidību, sausserži ir pateicīgs lauciņš selekcionāriem, kuru darbu rezultātā tiek radītas šķirnes gan ar saldām, gan arī ar skābākām un nedaudz rūgtenām ogām.

Par rūgteno sausserža ogu garšu nevajadzētu sūdzēties. Tanīni jeb miecvielas, kas to rada, ir svarīgas, cilvēka organismam nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas. Sausserža ogas ir lielisks vitamīnu (C, B grupas, P) un minerālvielu (kālija, fosfora un dzelzs) avots. Daudzu pētījumu rezultāti, kurus iedvesmojusi etnofarmakoloģija jeb tautas medicīna, apstiprina, ka zilā sausserža ogu lietošana uzturā veicina veselības uzlabošanos. Ogās esošajam augstajam polifenolu saturam ir jāpievērš īpaša uzmanība, galvenokārt saistībā ar antiaterosklerotisko un asinsspiediena pazemināšanas spēju, kam ir izšķiroša nozīme sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Antocianīni, kas veido ogu zilo krāsu, pozitīvi ietekmē lipīdu profilu organismā, mazinot holesterīna veidošanos, kā arī ir spēcīgi antioksidanti. Sausseržu ogas var lietot svaigas, saldētā vai kaltētā veidā, ievārījumu un smūtiju pagatavošanai, no tām var spiest sulu un gatavot želeju.

Dažas sausseržu priekšrocības:

  • Pirmās ogas. Ražo pirms zemenēm!

  • Agrie ziedi patīk bitēm, un mums tiek nodrošināta laba raža.

  • Pieticīgi augšanas apstākļu ziņā un ilgmūžīgi − nogriežot krūmu, ātri atjaunosies.

 

Krūmcidonijas

Krūmcidonijas līdz 20. gadsmita 50. gadu sākumam izmantoja galvenokārt kā krāšņumaugus. Par augļaugu ar augstvērtīgu bioķīmisko sastāvu tās Latvijā izveidoja Alberts Tīcs, radot bezērkšķu formas ar lieliem un aromātiskiem augļiem. Var teikt, ka krūmcidonijas ir samērā jauna kultūra, tās mūžs ir aptuveni 70 gadu. Varam priecāties, ka ilgstošas selekcijas rezultātā radītas un oficiāli reģistrētas trīs krūmcidoniju šķirnes, Latvijā − ‘Rasa’, kopā ar Lietuvas, Somijas un Zviedrijas kolēģiem − ‘Rondo’ un ‘Darius’. Latvijā vērojama pastiprināta interese par krūmcidoniju audzēšanu, tātad attīstīsies arī pārstrāde.

Aromātiskie augļi ir lielisks vitamīnu (t.sk. C vitamīna) un minerālvielu avots. Tos gan nevaram lietot uzturā svaigus lielā skābju satura dēļ, bet šī īpašība ir ļāvusi krūmcidonijas tautā nodēvēt par ziemeļu citronu. Augļi satur tādas organiskās skābes kā ābolskābe, hinīnskābe un dzintarskābe. Tieši dzintarskābei organismā ir liela bioloģiska nozīme − tā piedalās šūnu elpošanas procesos.

Krūmcidoniju augļu pārstrādei ir plašas iespējas. Vieni no garšīgākajiem un plašāk ražotiem produktiem ir cukuroti augļu gabaliņi jeb sukādes. Tomēr, kā jau visi našķi, sukādes ir kalorijām bagāts produkts. Ja vēlamies nedaudz mazināt pievienojamā cukura daudzumu, varam daļu no tā aizstāt ar saldinātājiem, piemēram, Sukrin. Šādu sukāžu pagatavošanai ņem 1 kg atkausētu, sagrieztu krūmcidoniju gabaliņu, 700 g cukura un 90 g Sukrin. Sukādes saturēs vidēji par 15 % mazāk cukura nekā pēc tradicionālās receptūras gatavotās.

Ražošanas laikā izveidojies sīrups ir lielisks atspirdzinošu dzērienu pagatavošanai. Augļu skābums lieliski noder un papildina, piemēram, saldu ābolu, burkānu, bumbieru un ķirbju garšu, jo šīs izejvielas satur maz skābju un aromātvielu.

Krūmcidoniju sula vai kaltētu augļu pulveris ir lielisks skābinātājs − etiķa un citronskābes aizstājējs gaļas marinādēs, salātos un pat biešu zupā!

 

Aronijas

Melnā aronija Aronia melanocarpa (Michx.) Ell., senāk vairāk pazīstama kā dekoratīvs augs, mūsdienās tā ir atzīta kā vērtīga ogu kultūra. Pavasarī ziedošie krūmi priecē acis, bet rudenī bagātīgi dāvā mums tumšās, veselīgās ogas.

Aronijas ir vienas no vērtīgākajiem antioksidantu avotiem, jo satur ļoti daudz bioloģiski aktīvu savienojumu: antocianīnus, tanīnus, fenolskābes, flavonoīdus, vitamīnus un minerālvielas. Ogām piemīt izteiktas ārstnieciskās īpašības, tās pazemina arteriālo asinsspiedienu, paplašina asinsvadus un aptur asiņošanu. Aronijās esošie vitamīni stiprina imunitāti − spēju pretoties dažādām slimībām un uzlabo vielmaiņu. Piemēram, viena ēdamkarote aroniju ievārījuma satur P vitamīna dienas devu (tas nostiprina sīko asinsvadu sienas, veicina С vitamīna izmantošanos).

Ogas izcili var uzglabāt saldētā veidā, turklāt rezultātā mazinās to rūgtums un savelkošā garša, ko veido miecvielas jeb tanīnu savienojumi. Ja tomēr sula vēl liekas par stipru, var pievienot aktivēto ogli. Vienam litram sulas pievieno 1,5 gramus sasmalcināts ogli, izmaisa un iztur 8 stundas, tad nofiltrē, un rūgtums sulā mazinās.

Aronijas ir piemērotas bezatlikumu pārstrādei. No ogām iegūtā sula būs noderīga ārstnieciskiem nolūkiem. No spiedpaliekām varam iegūt daudzus produktus. Var pagatavot garšīgas sukādes un sīrupu, procesa laikā maigākai un patīkamākai garšai pievienojot citronus. Spiedpaliekām pievienojot ūdeni, iegūst veldzējošu dzērienu, kuru pēc izvēles var jaukt ar citu augļu un dārzeņu sulām. Arī šīs spiedpaliekas pēc šķidruma noliešanas var žāvēt un izmantot tējai vai malt pulverī, kas būs lielisks šķiedrvielu avots.

Aronijas ir augstvērtīga izejviela, izmantosim mums piedāvāto dabas iespēju stiprināt veselību un mazināt vajadzību lietot medikamentus!

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi

Kristīne Kristjansone. Nemiera gariņš – tā varētu raksturot Kristīni. Arī b...

Atpakal pie bitēm
Atpakal pie bitēm

Atceros no bērnības, kā vasarā vecāmāte šūnoja kāres un sildīja šūnotāju uz...

Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?
Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Ar Sandru Kļaviņu Maslen jeb Sandriņu (kā viņu sauc Māmuļa), iepazinos pirm...

Koki, meži un dīķi
Koki, meži un dīķi

Vērojot Latvijas mežaino ainavu ar upēm un ezeriem, nekritiskam skatītājam ...