Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Vai Latvijā vispār ir iedomājama situācija, ka ik ģimenē pavasarī nepatērētu salātus? Pēc ziemas tik ļoti gribas zaļumus, tādus kraukšķīgus, sulīgus un visādā ziņā veselīgus. Salāti ir vieni no visvienkāršāk audzējamiem dārzeņiem, turklāt ļoti daudzveidīgi.

Krāsas ziņā salāti var būt pavisam maigi zaļi līdz tumši zaļi, no viegli tumši sarkaniem līdz intensīvi tumši sarkaniem. Citi ir pavisam raibi, kā krāšņas kleitas audums. Lapu malas – no pilnīgi gludas līdz ļoti krokotai, tāpat līdzīgi arī pati lapu virsma. Salāti var būt tik dekoratīvi, ka lieliski iederēsies ne tikai sakņu dārzā, bet arī starp dekoratīviem augiem. To lapu lielums variē ļoti plašās robežās – no pavisam maziņām kā lauku salātiem – baldriņiem, līdz tik pamatīgām kā Romiešu salātiem. Katrs pazīst lapu un galviņsalātus, bet vai kāds ir dzirdējis par batāvijām vai eskariolām? Salāti ir tik ļoti daudzveidīgi, ka par visiem vienā rakstā pastāstīt nesanāks. Īpaši interesanti ir austrumu zaļumi – mizuna, rukola un daudzi citi, par tiem nākamajā reizē.

Uzturvērtība
Labā ziņa veselīga dzīvesveida piekritējiem – ēdot zaļos dārzeņus, mūsu organisms to sagremošanai patērē vairāk enerģijas nekā uzņem. Sevišķi daudz salātos ir C vitamīna – līdz 60 mg%, tie satur arī svarīgos E, K, PP vitamīnus. Sarkanlapainie salāti satur antociānu – pigmentu, kas palīdz vēža, sirds un asinsvadu slimību profilaksē.

Vēsture
Izrādās, salātus uzturā sāka pirmie sākuši lietot senie ēģiptieši, no nezālēm atlasot piemērotākās uzturam, bet no sēklām spiežot eļļu. Tālāk salāti nonāca Senajā Grieķijā un Romā. Tiem tika dots latīniskais nosaukums – lactuca un tika aprakstītas vairākas varietātes. Salātu vārds parādījās dažādos ar medicīnu saistītos aprakstos, dažkārt tos minot pie ārstniecības augiem. Pirmās salātu šķirnes Eiropā parādījās 16.–18. gs. Kādas no tām (18. gs. vidū tapušās) arī šodien sastopamas dārzos.

Salātu audzēšana segtās platībās
Gardos zaļumu mēs vispirms iegūstam segtajās platībās. Stikla siltumnīcās salātus jau ilgus gadus esam pieraduši, ka audzē SIA Rītausma, taču salāti ir tā kultūra, kuru pa spēkam izaudzēt arī daudz mazākiem uzņēmumiem, kā arī ģimenes mazdārziņā.

Sēklu iegāde
Latvijā par salātu sēklu iegādi var teikt tikai to labāko. Izvēle ir, un tā ir pietiekami daudzveidīga. Atšķirība būs tikai tā, ka amatieru fasējumi ir nelieli. Savukārt, domājot par pārdošanu, ir jāizvēlas profesionālie iepakojumi, kas visbiežāk tiek piegādāti bundžās, jo sēklas ir granulu veidā, kur ap sēklu ir izveidots barības vielu maisījums, kas ļauj sēklas vieglāk un ātrāk izsēt. Katra sēklas dražeja garantēti dos dīgstu. Visbiežāk tiek fasētas pa 5000 sēklām. Der pameklēt salātu sēklu asortus, tas ģimenei dot iespēju pamēģināt izaudzēt ne tikai dažādu krāsu, bet dažkārt dažādu varietāšu salātus. Arvien vairāk tādi parādās piedāvājumos sēklu veikalos. Pērkot parastas (ne granulās) salātu sēklas, der atcerēties, ka gramā atkarībā no sēklas frakcijas ir 770–1250 sēklas. 1000 sēklas sver 0,8–1,3 g. Neatvērtā folijas iepakojumā sēklas savu dīgstspēju saglabās 3–4 gadus, kodinātas sēklas īsāku laiku.

Kopšana
Segtās platībās salātus stāda neitralizētā kūdrā, kur pH 5,1–5,9. Pamatmēslojumā uz 1000 m² pietiek, ja iestrādās 30 kg NPK 12:11:18. Papildmēslojumā iestrādā 10 kg kalcija nitrāta un, ja vajag, pa lapām nosmidzina kādu no pilnīgi šķīstošiem kalcija mēslojumiem, piemēram, Omex Calmax 0,3 l/1000 m². Siltumnīcās ļoti jāseko līdzi ventilācijai, jo gaisa temperatūru vajadzētu noturēt +18 līdz +20 ^oC robežās. Ar pilināšanas sistēmu substrātu uztur vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Baltās un pelēkās puves ierobežošanai profesionālie audzētāji var izmantot Switch 62.5 WG 0,06 l/1000 m² līdz 7 reizēm ar 3 dienu nogaidīšanas periodu.

Salātu audzēšana lauka platībās
Izsējas laiks uz lauka būs atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem pavasarī. Iespējams, būs gads, kad varēs sēt jau apmēram 10. aprīlī, bet aukstā un slapjā pavasarī tas varbūt izdosies tikai ar 25. aprīli. Dēstu izstādīšana normālos pavasaros būs iespējama ap 15.–20. aprīli. Salāti aukstuma nebaidās, jo dīgst jau +4 °C, spēj paciest arī mīnus 3–4 °C salnas, pat apsaluši, spēj ataugt. Uz lauka sētie sadīgst 8–10 dienu laikā, dražētās, ja ar mitrumu viss kārtībā, dažas dienas ātrāk. Visbiežāk salātus audzē vairākrindu dobēs, 30 x 30 cm attālumā. Agrīnās šķirnes var stādīt biezāk – 20 x 20 cm, vidēji agrīnās – 25 x 25 cm attālumos. Parasti dobē izstāda trīs rindas, vairāk rindu dobē grūtāka kopšana. Laukā noteikti nedrīkst būt daudzgadīgās nezāles, jo salāti nav konkurētspējīgi, savukārt pret īsmūža sēklu nezālēm ir jāizmanto precīzā rindstarpu rušināšana bez augsnes apvēršanas, bet nogriežot nezālēm saknes. Īpaši svarīgi to izdarīt pirmās trīs reizes. Pirmoreiz to dara 5.–7. dienā pēc izstādīšanas vai izsējas. Sējot parasti pievieno ātri dīgstošo redīsu sēklas, tā veicot iezīmēšanu, lai rušināšanu varētu uzsākt norādītajā termiņā, to atkārto ik pēc 7–10 dienām vēl divas reizes. Parasti ar to vajadzētu pietikt. Agrai ražai uz dobēm var klāt melno plēvi, vēlāk drīkst izmantot tikai balto plēvi, kas ir divkrāsaina, apakša melna, bet tad obligāti apakšā jāierīko pilienveida laistīšana. Caurumus veido jau uzliktai plēvei, iepriekš norādītajos attālumos. Ja augsnē nav daudz sakņu slimību ierosinātāju, plēvi var izmantot divām apritēm. Augsnes atveseļošanai nepieciešams sēt zaļmēslojumu, ja izplatīti gliemeži, – baltās sinepes, ja nē, tad iepriekšējā gada augusta sākumā, pēc agro kultūru novākšanas var sēt arī zaļmēslojuma maisījumu AU-DZI, eļļas rutku, rudzus. Augšanas laikā ļoti svarīgi, lai salātiem būtu vienmērīgs mitruma nodrošinājums. Mitruma trūkuma dēļ tie nonāks stresā un var sākt izziedēt.

Ražas vākšana
Salāti realizācijai ir derīgi, kad augs sasniedz vismaz 250 g svaru. Griežot uz plēves audzētos, liela priekšrocība ir to tīrība. Griežot uz augsnes audzētos, augs ir viegli jāpaliec, lai to varētu ērtāk nogriezt. Pēc nogriešanas salātus noteikti atdzesē līdz +4 ^oC. Tad salātus dzesētavā var uzglabāt pat līdz 2,5 nedēļām. Pirms realizācijas tos mazgā aukstā ūdenī, lieko ūdeni nopurina un liek kastēs (citu pie cita) vai perforētos plēves maisos.

Dēstu audzēšana
Segtās platībās visbiežāk sēj kasetēs, jo tas ļauj iegūt kvalitatīvus un izlīdzinātus dēstus. Tas ietekmē arī augstāku kvalitatīvas tirgus preces iznākumu. Ja trūkst vietas, salātus var izsēt dēstu kastītē 5 cm attālās rindās. Pārpiķē kasetēs, kad pilnībā ir izveidojušās dīgļlapas. Substrātu dēstiem jaukt pašiem ir vērts tikai tad, ja tas darīts jau gadiem un ir pieredze un prasme. Kļūdas salāti nepārdzīvos, jo ir ļoti jutīgi pret sāļu koncentrāciju. Sēklas izsēj 1–2 cm dziļi. Sēklas diedzē 2–3 dienas +18 ^oC, bet ne augstāk kā +25 ^oC, citādi tās vienkārši nesadīgs. Ja nav speciālas kameras diedzēšanai, tad sēklas sadīgs 6–9 dienu laikā, dražētā sēkla – kādu dienu ātrāk. Tāpat var sēt speciālajos konteineros, kuros augi paliek, arī tos pārdodot. Īpaši labi agrai produkcijai, jo ļauj ilgi saglabāt labu preces izskatu. Ja vēlas salātus baudīt visu veģetācijas periodu, tie ir jāizsēj ik pēc 10–14 dienām. Kasetēs var izaudzēt stādus arī pārstādīšanai urbānos dārzos – balkonos, lodžijās, zaļajās sienās. Tad tos izstāda kastēs, konteineros, podos, veidojot mini hidroponikas sistēmas. Salātu dēstus parasti audzē līdz 2–3 lapu stadijai, tad tie 25–28 dienu veci ir gatavi izstādīšanai.

Dažāds izskats un garša

Aizbergsalāti (Ledus salāti)
(Lactuca sativa L. var.capitata)
Aizbergsalātiem ir biezas, stingras, sulīgas lapas dažādās zaļā toņa nokrāsās. Veido lielas galviņas, kas var sasniegt kārtīgas kāpostgalvas lielumu un svērt pat vairākus kilogramus. Populāri dažādu svaigo salātu mikšļos, jo nezaudē savu struktūru. Dēstiem sēklas izsēj 1 cm dziļumā. Stādāmi retāk kā citi salāti, minimālais attālums ir no 30 x 30 cm līdz 35 x 35 cm. Agrai ražai jāsēj jau martā, rudens ražai – jūlija beigās.

Šķirnes
‘Great Lakes’ – lapas zaļas, ar riekstiem līdzīgu garšu. Izturīga pret izziedēšanu, piemērota audzēšanai visu sezonu.

‘Nabucco’ – lapas zaļas, veido kompaktas, vidēji lielas galviņas. Šķirne izturīga pret izziedēšanu, audzējama visu sezonu.

‘Sioux’ – lapas sarkanas, kraukšķīgas konsistences. Veido lielas galviņas, izsmalcināta garša, piemērota audzēšanai visu sezonu.

‘Saladin’ – veido lielas un kraukšķīgas galviņas. Šī šķirne piemērota audzēšanai vasarā.

‘Tarzan’ – vēla šķirne, veģetācijas periods 80–90 dienas pēc sējas. Galviņas blīvas, vidēji lielas, svars līdz 1 kg. Izturīga pret vīšanu, kā arī neīsto miltrasu. Dēstiem sēklas siltumnīcā jāizsēj jau martā līdz aprīlim. Izstāda uz lauka no aprīļa līdz maijam. Ražu vāc no jūnija līdz septembrim.

Lapu salāti
(Lactuca sativa L. var. secalina)

Batāvijas
Vieni no senākajiem lapu salātiem. Lapas mazāk krokotas nekā ‘Lollo Bionda’ grupas salātiem. Lapu rozete irdenāka, lapas parasti vienā zaļā tonī, ar nelielām niansēm nokrāsās. Sulīguma dēļ labi izmantojami ar skābpiena produktiem – kefīru, krējumu.

Endīvijas
Pieder pie cigoriņu salātu grupas, sauc vēl arī par frisē vai krokainajiem cigoriņiem. Lapu rozete ļoti plaša. Katra no lapām ir smalki plūksnota, tās sakārtotas plakaniski citas virs citas, vairākās kārtās. Pašā centrā mazākās lapiņas gaišākas. Ir šķirnes ar zaļām vai sarkanām lapām. Nogriežot apakšā kātu, katra lapa atdalās. Šīs lapas parasti negriež, bet veselas liek salātos. Bieži tiek izmantotas salātu mikšļos. Ir izteikta rūgtuma garša kā cigoriņiem, vidus gaišās lapiņas mazāk rūgtas nekā ārējās. Var atsevišķas likt pat uz sviestmaizēm. Lieliski sader ar lociņiem, ķiplokiem, sīpoliem. Dažkārt tiek audzētas tumsā, lai saglabātu rūgto garšu. Nogriežot kompaktā salātu galviņa sadalās mazās lapiņās. Sulīgie daudzlapu salāti nav jāgriež sīkāk. Var kombinēt kopā ar citiem lapu salātiem vai arī veselas lapas likt uz sviestmaizēm. Izveidotas šķirnes gan zaļā, gan sarkanā krāsā.

Eskariolas
Šie salāti gan pēc izskata, gan pēc garšas ir ļoti līdzīgi endīvijām, jo nāk no tās pašas salātu grupas. Atšķiras ar to, ka lapas ir platākas, tās ir gaļīgākas, biezākas. Starp salātiem ir pirmajā vietā C vitamīna satura ziņā.

Ozollapu salāti
Lapu rozete liela, lapu rozete piesātinātā tukši sarkanā vai zaļā krāsā. Lapas plūksnainas, atgādina rozetē sakārtotas ozollapas. Var izmantot gan veselas, gan smalcinātas, vislabāk ar skābpiena produktiem – skābo krējumu vai kefīru.

Kraukšķīgie lapu salāti
Īpatnējo lapu dēļ pateicīgi salātu gatavošanai. Lapas ir intensīvi zaļā krāsā, tās ir sīki robotas, kraukšķīgas. Izkārtotas uz šķīvja, nekad nesaplaks, nezaudēs savu konsistenci. Savu labo izskatu saglabās vismaz divas reizes ilgāk nekā galviņsalāti, piemēram, šķirne ‘Frillice’.

Lapu salātu šķirnes
‘Aficion’ – agrīna šķirne, veģetācijas periods 35–50 dienas. Līdzīga šķirnei ‘Grand Rapids’, tikai ražīgāka un izturīgāka pret slimībām. Lapas skaistā krāsā, nedaudz rievainas, vēdekļa veida, galviņas neveido. Piemērota kā lauka, tā segtām platībām, ilgi nepāraug. Audzējama visu sezonu, vislabāk no nezālēm tīrās, mālsmilts vai viegla smilšmāla augsnēs.

‘A Foglia Di Quercia’ – ļoti ātri augoši. Pavasara ražai izsēj, sākot ar martu, bet rudens ražai – līdz augusta vidum. Šai šķirnei salīdzinājumā ar šķirni ‘Grand Rapids’ lapas ir mazāk krokotas un cietākas.

‘Amerikanischer Brauner’ – var vākt pa atsevišķai lapai, labi ataug, tādēļ ilgi vācama šķirne. Lapu malas zobainas, ar sarkanu nokrāsu.

‘Grand Rapids’ – agrīna lapu salātu šķirne, izaug 35–50 dienu laikā. Audzējama no pavasara līdz rudenim. Lapas nedaudz krokotas, vēdekļveida, zāģzobainas, neveido galviņu.

‘Hoja de Roble’ – ozollapu šķirne, veido spēcīgu lapu rozeti, līdz 200–250 g. Audzējama visu sezonu kā lauka, tā segtās platībās.

‘Lollo Bionda’ – vidēji agrīna šķirne, zaļas lapas, veģetācijas periods 50–63 dienas. Audzējama plēves siltumnīcās un uz lauka. Pēc nogriešanas ataug.

‘Lollo Rossa’ – vidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods 45–50 dienas. Sarkanie lapu salāti, zināma šķirne, lapas intensīvi un sīki krokotas. Lapu rozete liela. Ļoti populāra sabiedriskajā ēdināšanā. Uzturā vislabāk izmantot ar uz eļļu bāzes lietotām mērcēm.

‘Red Salad Bowl’ – vidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods 53–63 dienas. Ražīga ozollapu šķirne. Salātu lapas viļņotas, sulīgas, bordo krāsā. Pēc nogriešanas ataug. Audzēšanai lauka un segtās platībās, auglīgās un iekoptās augsnēs. Izturīga pret slimībām.

‘Redlo Lucia Elite’ – agra, veģetācijas periods 3–4 nedēļas. Baby leaf – miniatūro dārzeņu šķirne. Piemērota urbāniem dārziem, novietojot uz palodzes, gaišās telpās, var audzēt kastēs, podos, konteineros. Var audzēt arī uz balkona, lodžijas, atklātā laukā. Sēj biezāk nekā parastos salātus, parasti neretina. Ražu vāc, kad lapas sasniedz 5–7 cm. Piemēroti uzturā bērniem, jo ir ar maigu garšu un nav cieti. Izmanto salātu mikšļiem, galdu rotāšanai. Vērtīgāki nekā parastie salāti.

‘Rosela’ – šķirne vidēji agrīna, veģetācijas periods 50–55 dienas. Lapas spēcīgi krokotas, skaistā bordo krāsā. Aukstumizturīga, sāk dīgt jau +4 oC, gaismas prasīga. Audzējama plēves siltumnīcās un uz lauka. Izturīga pret izziedēšanu. Audzē no nezālēm tīrās smilšmāla un mālsmilts augsnēs.

Galviņsalāti
(Lactuca sativa L. cepicata)
Plaša un sen pazīstama galviņsalātu varietāte, maigo lapu dēļ angliski bieži apzīmē ar butter. Veido lielas galviņas. Lapas ir ļoti mīkstas, patīkamas konsistences. Lapu krāsa zaļa vai sarkana, to gali viļņaini vai gludi. Labi garšos tiem, kam nepatīk citu salātu stingrā, pat cietā konsistence. Pasniedz ar skābpiena produktu mērci, ar zaļumiem.

Galviņsalātu šķirnes
‘Attraction’ – ļoti jau sen pazīstama šķirne, bet ļoti populāra joprojām. Galviņas plakani apaļas, lapas maigas konsistences. Piemērota audzēšanai visu sezonu, izturīga pret dažādiem augšanas apstākļiem.

‘All The Year Round’ – šķirne audzēšanai gan plēves siltumnīcās, gan uz lauka. Izmantojama audzēšanai ne tikai pavasarī, bet visu veģetācijas periodu. Dēstus izstāda 2–3 nedēļu vecus, kad tiem ir 5–6 īstās lapas. Vajadzīga irdena un auglīga melnzeme. Izturīga pret salnām.

‘Kagraner Sommer 2’ – uzlabots sen zināmās šķirnes variants, īpaši augstās pret izziedēšanu dēļ, ir piemērota audzēšanai vasarā. Lapas dzeltenzaļā krāsā.

‘Merveille D’Hiver’ – veģetācijas periods 52–57 dienas. Šķirne aukstumizturīga, audzēšanai gan plēves siltumnīcās, gan uz lauka. Butter tipa, lapas gaiši zaļas, gali nedaudz krokoti. Sēj no jūlija līdz oktobrim. Var sēt rudenī uz ziemošanu, pavasarim. Vajadzīga auglīga un irdena augsne.

‘Merveille Des Quatro Saisons’ – intensīvi sarkanbrūnas galviņas ar spīdīgām lapām. Šķirne piemērota audzēšanai visas sezonas garumā.

‘Rosemarry’ – vēla šķirne, veģetācijas periods 65–75 dienas pēc sējas. Galviņas smagas – no 200 līdz 280 g.

Romiešu salāti
Lapas viegli krokotas, visbiežāk gan zaļas, gan sarkanas, biezas, stingruas konsistences. Ir trīs lielumu šķirnes, lielās veido (500–700 g galviņas), vidēji lielas (300–400 g) un mazās (100-–200 g). Garša izteiksmīgāka un intensīvāka nekā parastiem salātiem. Parasti visbiežāk ir tieši klasisko Cēzara salātu sastāvdaļa. Galviņas iekšējā struktūra ir atšķirīga – dzeltenā krāsā.

Romiešu salātu šķirnes
‘Galander’ – vidēji agrīna šķirne, veģetācijas periods 65–75 dienas. Galviņa garenas, lapas gaiši zaļas, kraukšķīgas. Izturīga pret ziedēšanu. Piemērota audzēšanai pavasara un rudens ražai. Aukstumizturīga, sēklas dīgst jau +4 °C. Necieš noēnojumu. Prasa trūdvielām bagātas un ūdens caurlaidīgas augsnes.

‘Little Gem’ – ātraudzīga, praktiski nav ārējo lapu, toties ir kompakta galviņa, kas atgādina miniatūru kāpostgalviņu. Galviņa līdz 150 g smaga, ar skaistu, dzeltenu iekšējo struktūru.

‘Tantan’ – agra, veģetācijas periods 55–60 dienas. Galviņas garenas, ‘Little Gem’ tipa šķirne. Lapas nelielas, kraukšķīgas. Nogrieztas labi saglabājas. Var audzēt visu sezonu. Aukstumizturīga, sēklas dīgst jau +4 oC. Necieš ēnu, labi aug iekoptās augsnēs.

Lauka salāti – baldriņi (rapunceļi)
(Valerianella locusta)
Ir dažādas šo salātu varietātes, viena no izplatītākajām Eiropā un arī pie mums ir Verte de Cambrai. Augi ir maziņi, ļoti kompakti. Lapas mazas, zaļas, spīdīgas, apaļas, tumši zaļas un veido mazu rozetīti. Izmanto gan dažādos salātu mikšļos, gan var likt atsevišķas lapiņas uz sviestmaizēm. Labi pie olu ēdieniem – tātad uz Lieldienām. Nelielas salnas pavasarī pastiprina šo salātu aromātu. Lapiņās vairāk vitamīnu nekā citos salātos, tām piemīt maiga riekstu garša.

Vieni no pirmajiem, ko jau droši aprīlī var sēt uz lauka, jo ir ļoti aukstumizturīgi un var iegūt vienus no pirmajiem zaļumiem. Ātraudzīgi, jo veģetācijas periods tikai 30 dienas. Tā kā izmantojami īsu brīdi, ir jāsēj pa porcijām, atkarībā no patēriņa apjomiem – pašpatēriņam vai arī realizācijai – sēj ik pēc 2–3 nedēļām. Iespējama arī rudens ražas ieguve, tad sēj vasaras otrajā pusē. Ļoti agrai ražai pavasarī sēj sēklas vēlu rudenī 1,5 cm dziļumā, mulčē ar kādu no mulčas materiāliem – koku lapām, sienu. Kad sākas dīgšana, jāskatās, vai nav nepieciešams mulču noņemt. Retinot starp augiem atstāj 5–10 cm. Vāc visu augu rozetīti. Ilgi atstāti uz lauka, kļūst negaršīgi.

Baldriņu šķirnes
‘Calarasi’ – lapas spilgti zaļas, biezas. Piemērota audzēšanai siltumnīcās.

‘Cirilla’ – lapas tumši zaļas, apaļas formas. Audzēšanai lauka platībās un plēves siltumnīcās.

‘Pulsar’ – šķirne piemērota audzēšanai plēves siltumnīcās. Var droši sēt arī kastītēs un pat izmantotos iepakojumos, piemēram, salātu trauciņos. Tiem tikai jābūt vismaz 10 cm dziļiem.

‘Lucia Elite’ – mazprasīga, var audzēt kā uz lauka, tā plēves siltumnīcās.