Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Dārzs kā rehabilitācijas vieta cilvēkiem nav nekas jauns, tikai tas nepelnīti zaudējis šo savu nozīmi urbānās vides tehnisko zinātņu ietekmē. Ir pienācis laiks, novērtējot visu mūsdienu medicīnas un tehnisko sasniegumu neapšaubāmo kvalitāti, atgriezties arī pie dabas dotajām dziedināšanās iespējām.

Dziedinošo dārzu nemitīgās tradīcijas
Agrāk pie daudzām Eiropas ārpilsētas slimnīcām un sanatorijām bija dārzi, kuros audzēja ārstniecības augus un garšaugus, jo tie bija pamatā ārstniecības metodēm. Arī klosteru dārzi devuši lielu ieguldījumu šo kultūru audzēšanā un selekcijā. Rehabilitācijas nolūkos pacientiem bieži vien tika parakstītas pastaigas svaigā gaisā, skujkoku mežā vai ūdeņu tuvumā. Tika atzīta zemes un augu kopšanas darbu terapeitiskā ietekme. Mūsdienās, apvienojot senās, tradicionālās zināšanas par augiem un dabas ritmiem ar mūsdienu psiholoģijas un rehabilitācijas zinātnes atklājumiem, ir iespēja veidot labsajūtas dārzus pavisam jaunā kvalitātē. Šur tur pasaulē jau atdzimst šādi dārzi, daži tiek veidoti arī Latvijā. Biežāk gan tie ir orientēti uz aktīvās atpūtas un brīvdabas atrakciju parku pakalpojumiem, bet dažos ir padomāts arī par cilvēka maņu un sajūtu veicināšanu, kā arī par psiholoģisko atjaunošanos.

Pasaulē dziedinošos dārzus, kur ne tikai aug ārstnieciski augi, bet visa ainava veidota ar terapeitisku iedarbību, var atrast pie onkoloģijas centriem, psihoneiroloģiskām sanatorijām, dažādām rehabilitācijas un meditāciju prakšu vietām. Šādiem lielākiem labsajūtas dārziem būtu vieta pie krīzes centriem, slimnīcām un rehabilitācijas iestādēm, Bērnu namiem un SOS ciematiem, pansionātiem, cietumiem un patversmēm, kā arī vienkārši brīvi pieejamās vietās cilvēku iekšējā komforta un veselības uzlabošanai. Īpaši noderīgi tie būtu cilvēkiem ar kustību un garīgiem traucējumiem, gados veciem cilvēkiem un, protams, jebkura vecuma bērniem gan veselības atjaunošanai, gan profilaksei. Bērna uztvere ir straujāka un atvērtāka nekā pieaugušajiem, un saskarei ar dabas elementiem ir liela nozīme, veidojoties izpratnei par pasaules uzbūvi un cilvēka vietu tajā. Tātad arī ap visparastākajiem bērnudārziem un skolām kādi sajūtu dārza elementi būtu ļoti iederīgi.

Lielos labsajūtas dārzus var iedalīt četrās grupās:
• Atraktīvie sajūtu parki.
• Rehabilitācijas dārzi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
• Labsajūtas dārzi maņu aktivizēšanai.
• Tematiskās dabas takas.

Valguma Pasaulē izveidots spirāles labirints.

Dārzi rehabilitācijai
Senajiem dziedniecisko augu dārziem atbilstoši stādījumi ir izveidoti Kalna svētību kopienā ap Bruknas muižu. Tie veidoti pēc renesanses laika Itālijas klosteru ģeometrisko dārzu parauga, regulārā rakstā muižas ēkas dārza pusē, piesaistot fondu līdzekļus. Perimetrā ap ģeometrisko dārzu ir rožu, dienliliju un skujeņu rindas, starp stādījumiem iekārtotas pergolas un lielā zvana statīvs.

Kopienas mācītājs Andrejs Mediņš paveicis lielu organizatorisku un iedvesmojošu darbu, kopš 2001. gada atjaunojot šo skaisto vietu. Pirms tam muižu lietoja lopkopības vajadzībām, bet pašlaik tajā cenšas atgriezties dzīvē smagu atkarību mocīti cilvēki.

Kopienas pamatā ir garīguma un darba terapijas princips, tādēļ viss tiek ierīkots un uzturēts pašu spēkiem. Renesanses dārzā, kā tam tradicionāli jābūt, aug sakņaugi un garšaugi, izvietoti skaistās, regulāros rakstos iekoptās dobēs. Dārzu ieskauj dzīvžogs, kas vēl ir augšanas stadijā, bet paredzams, ka ar laiku pilnībā noslēgs dārza teritoriju. Plānots izveidot arī labirintu meditatīvai staigāšanai. Šai vietā novērtē apkārtējās vides un dabas spēku nozīmi atkarību ārstēšanā. Bruknas muižas dārzs ir atvērts apmeklētājiem muižā notiekošo svētku un pasākumu laikā.

Kā rehabilitācijas dārzs tiek veidots arī Dvēseles veldzes dārzs Liepājas novadā. To apsaimnieko Liepājas neredzīgo biedrība gan pašu spēkiem, gan ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu palīdzību. Šeit viss pielāgots cilvēkiem ar redzes traucējumiem – stādījumi paceltās dobēs, ūdenstilpne iemalota, viss labi sataustāms un sajūtams. Neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem vadošās ir citas maņas – tauste, oža un dzirde, un tām tad dārzā arī pievērsta lielāka uzmanība. Ap topošo baseinu izveidotas paaugstinātas aromātisku un faktūriski interesantu augu dobes. Pie tām var piebraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, sajust augu smaržas, aptaustīt tos ar rokām, izravēt kādu nezāli. Mežā ved iemalota, ar dažādiem materiāliem – oļiem, šķeldu, čiekuriem, mizām, smiltīm – noklāta sajūtu taciņa staigāšanai basām kājām. Pēdu sajūtu stimulācija rada labāku kontaktu ar apkārtējo pasauli, labāku sevis un sava ķermeņa izjūtu, nostiprina nervu sistēmu un imunitāti. Taka joprojām tiek pagarināta.

Sīpolos vide ir nomierinoša un vienlaikus spēcinoša.

Pirms sajūtu dārza stādījumiem atrodas augļu dārzs, ap ēkām izveidoti dekoratīvi stādījumi un atpūtas nojume. Dārzi ir iežogoti, lai vājredzīgiem cilvēkiem būtu vieglāk orientēties. Daudziem neredzīgiem cilvēkiem ir problēmas pārvietoties un šī var būt vienīgā vieta, kur būt tiešā dabas tuvumā lauku vidē. Cilvēki, kas te ierodas, labprāt piedalās saimniecības darbos, kas te organizēti tā, ka tos var droši veikt vājredzīgs un pat neredzīgs cilvēks. Saimniecībā, kas uzsākta 2011. gadā, dzīvo arī kazas, truši un vistas. To loma ir ne tikai būt mājlopiem, bet arī piedalīties apmeklētāju terapeitiskajos procesos, jo tiešs kontakts ar dzīvnieku atbrīvo cilvēkā dusošos vitālos spēkus. Šī sajūtu dārza projekta vadītājs Mārcis Ceirulis plāno dārzu paplašināt, izveidot staigājamu un taustāmu krūmu dzīvžoga labirintu, āra trenažierus un koku stādījumus, soliņus, laternas un uzrakstus Braila rakstā.

Par sajūtu un maņu aktivizēšanu domājuši arī VSAC Latgale rehabilitācijas centra Kalkūni darbinieki. Šajā vietā ilgāku laiku pavada bērni, kas palikuši bez vecāku aizgādības, kā arī dažādu vecumu cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem. Ar fondu finansējuma palīdzību ir izveidota Sajūtu istaba un Sajūtu dārzs. Apmeklētājiem nodrošināta iespēja attīstīt savas maņas visa gada garumā. Dārza uzdevums ir stimulēt sociālās rehabilitācijas procesus un attīstīt visu cilvēka maņu uztveri. Sajūtu dārzā izveidotas dobes un stādu kastes ar dažādu faktūru, krāsu, garšu un aromātu augiem, sajūtu taka no dažādiem seguma materiāliem un citi maņas veicinoši dabas objekti. Vizuālos signālus un tausti stimulē interaktīva krāsu siena, dzirdei domāti brīvā dabā skanoši vēja zvani, bet ķermeņa dzīvīgumam izveidoti speciāli trenažieri, kas paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jāņkalnos likts uzsvars uz tautisko, tur notiek gadskārtu ierašu svinēšanas pasākumi.

Dārzs ar labirintiem
Liels labsajūtas un aktīvās atpūtas komplekss izveidots Tukuma pievārtē, Valguma ezera krastā, bijušā atpūtas nama ēkā. Valguma Pasaule piedāvā labi iekoptu baskāju taku, kas ved arī pa baļķu stabiņiem un akmeņiem, pa čiekuriem un skujām, radot visdažādākās fiziskās sajūtas kāju pēdām. Pēdās atrodas milzum daudz nervu receptoru, kas atbild par mūsu jušanu, imunitāti, dažādu organisma bioloģisko sistēmu darbību un enerģētisko stiprību. Aktivizējot sajūtas pēdās, mēs atmodinām dažādus snaudošus procesus organismā, kas atbild par atveseļošanos un aktivitāti, tajā skaitā par domu skaidrību un emocionālo veselību. Mierīgām pastaigām Valgumā piemērota gleznaino dabas skatu taka, kas jebkurā gadalaikā iepriecina un liek kā no jauna paskatīties uz mums pierastām dabas ainavām. Tajā ir iespēja vizuāli saspēlēties ar dabu caur kokos iekārtiem gleznu rāmjiem, kas ierāmē dzīvo gleznu, tā parādot redzes un uztveres dažādību. Interesanti, uztveri mainoši efekti panākti ar dabā izvietotiem spoguļiem, kas vizuāli paplašina telpu aiz taustāmām robežām.

Īpaša vieta šeit ierādīta labirintiem, par ko saimnieki ievākuši ziņas gan teorētiski, gan praktiski. Parkā izveidoti pieci dažādi labirinti. Ievērības cienīgs ir lielais labirints no akmens bruģa, kas veidots septiņos koncentriskos lokos, pēc klasiskā Šartras katedrāles labirinta parauga. Labirints atrodas enerģētiski spēcīgā vietā, karsto āderu krustpunktā. Ļoti uzrunājošs ir gotiskais spirālveida akmens joslu labirints dabas gleznu takas staigātājiem. Tas veidots Slocenes upes līkumā, klusā pļavā, labi pārskatāms stāvā krasta takas gājējiem. Valguma Pasaules veidotāju moto – ļaut atspirgt dvēselei, garam un miesai. Tā kā komplekss veidots vietā, kur ir bagātīga neskartā daba, reljefa apkārtne un tīri ezera ūdeņi, ar dārzkopību šeit neaizraujas, bet izmanto to, ko daba pati dāvā.

Dvēseles veldres dārzā izveidoti stādījumi paceltās dobēs – lai vieglāk cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Parki aktīvajiem
Uz aktīvu atpūtu orientēts Latvijā lielākais Sajūtu parks Valmierā, Gaujas stāvajos krastos. Tajā ir neparasta, bet labi drošināta gaisa taka 5–8 m augstumā virs zemes, kā arī labiekārtota 2 km gara baskāju taka ar dažādiem zemes segumiem. Ierīkotas piemērotas trases skriešanai un nūjošanai, kā arī iespēja izbraukt ar laivu pa Gauju vai arī laisties pār upi trosē. Līdzīgi aktīvās atpūtas parki ir gan Saulkrastu Ozolkalnā, gan Siguldas Mežakaķī, gan Rīgas Šmerļa mežā un citur, bet tajos labsajūtas un emocionālās atjaunošanās procesi ir pakārtoti fiziskajām aktivitātēm.

Netālu no Valmieras, Beverīnas novadā izveidots koka skulptūru parks ar vairākiem labirintiem, kas piemēroti gan pieaugušiem staigātājiem, gan bērniem – te jau manāms mērķis ar dabas un apstādījumu palīdzību veidot psiholoģisko komfortu un nebijušus iespaidus. Te ir speciāli veidoti objekti vides spēlēm, dažādām kustībām, ložņāšanai, ostīšanai un taustīšanai. Šī vieta jau ir vairāk veidota kā dārzs, jo ir dažādi dzīvžogi, apstādījumi un krūmi kā labirintu sienas.

Pie Siguldas atrodas brīvi pieejama Juša taka – sajūtu taka, kas izveidota ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Gaujas nacionālā parka atbalstu. Tajā ir objekti – Juši, kas aktivizē visas piecas cilvēka fiziskās maņas un sesto maņu – intuīciju. Šī ir neskartas dabas taka, kas vijas kādreizējā Tautas parka un Siguldas muižas meža parka teritorijā. Takas ietvaros veikti labiekārtošanas darbi – sākumā ir skaidra shēma, vēlāk uzvedinoši, asprātīgi uzraksti, lai visus Jušus varētu atrast un beigās vēl nonākt pie geoslēpņa.

Valguma Pasaulē interesantu efektu rada dabā izvietoti spoguļi.

Taka psiholoģiskajam līdzsvaram
Pie Talsiem izveidota interesanta folkloras taka Jāņkalni, kur dabiskā meža vidē izvietotas lielas, no koka darinātas latviešu rakstu zīmes. Saimnieki ņēmuši vērā vietas īpatnējo enerģētiku, labprāt izvadā apmeklētājus, iepazīstina ar zīmēm atbilstošām folkloras ieražām vai ļauj staigāt pašiem. Te uzsvars likts uz psiholoģisko līdzsvarošanos un atjaunošanos ar dabas spēku palīdzību, kā arī uz garīgo sakņu stiprināšanu, apzinoties savas tautas tradīcijas. Jāņkalnos var izstaigāt labirintu no nūjām un auklām, kas veidots Latvijas kartes formā ar 19 etnogrāfisko novadu robežām. Šeit notiek gadskārtu ieražu svinēšanas pasākumi, kuros saimnieki iemanījušies ievīt senās tradīcijas un folkloras dziesmas mūsdienu cilvēka uztverei atbilstošās formās. Takā ir vietas, kurās, brīdi uzkavējoties un uzmanīgi ieklausoties sevī, dabas spēki atver cilvēkā kādus sen aizmirstus vai vēl nezināmus iekšējos resursus, tādēļ ikviens no Jāņkalnu meža iznāk nedaudz citādāks nekā iegājis tajā.

Liepājas pusē atrodas arī interesants dārzs ap brīvdienu māju Sīpoli, kur saimnieki īpašu vērību pievērsuši akmenim un akmens izstrādājumiem. Tie šeit izvietoti, ņemot vērā gan ainavisko harmoniju, gan akmens stabilizējošo, lēno un spēcīgo enerģētiku. Akmeņiem ir arī praktisks pielietojums – no tiem veidoti galdi, soli, dažādi balsti, apmales un ceļi. Sīpolos akmeņi vākti no visām Latvijas malām, par katru no tiem saimniekam ir savs stāsts, katram akmenim ir dvēsele un misija šai vietā. Akmens te dzīvo savu dzīvi kopā ar priedēm, smilgām, vēju un atnākušo cilvēku. Vide ir ļoti nomierinoša, reizē pārliecinoša un spēcinoša. Saimnieces liela aizraušanās ir smaržīgās ziemciešu puķes, kas vasarā kontrastē ar askētisko priežu un akmeņu ainavu, kā arī piepilda apkārtni ar bagātīgām ziedu smaržām.

Ir visas iespējas attīstībai
Labsajūtas dārzu veidošanai Latvijā ir plašas perspektīvas, jo mums ir mērens klimats, daudzveidīga daba, četri izteikti gadalaiki un sena, labi kopta dārzu kultūra. Ne visur pasaulē ir tik skaisti, ar izdomu veidoti un praktiski pielietojami piemājas dārzi kā Latvijā. Cilvēki pie mums ir salīdzinoši tuvi dabai, labi uztver tās ritmus un enerģijas un spēj izturēties pret augiem kā pret līdzvērtīgām dzīvām būtnēm. Praktiski ikviens vismaz reizēm ikdienā lieto dabīgās zāļu tējas, meža ogas un sēnes, katrs bērnībā ir lasījis pļavu puķes un staigājis neskartā mežā. Latvijā ir arī gana augsts kopējais garīgās attīstības līmenis, kas ļauj iedzīvināt ne tik ierastas idejas par enerģiju un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem un augiem. Ja mums būtu nedaudz vairāk uzņēmības, neatkarības un ticības saviem spēkiem, mēs savu zemi varēt piepildīt ar brīnumainām dabas dziednīcām.