Dārzs un Drava / 2024.gads (ZIEMA)

Foto: R. Beirote, MainPotRe

Pēdējo gadu laikā daudz runājam par valsts aizsardzību pret naidīgās kaimiņvalsts apdraudējumu. Taču reti kurš aizdomājas, ka ir svarīga arī mūsu zemes, zemkopības un sēklu resursu drošība, kuras garants ir arī pašiem savas augļu un dārzeņu šķirnes un savas sēklas.

Lai būtu tiesības pašiem valsts ietvaros noteikt, kādas šķirnes audzēt, lai gadījumā, ja valsts tiek nošķirta un sēklas materiāla imports nav iespējams, pašiem pietiktu resursu, ar ko nodrošināt savus zemniekus. Vairs nav tie laiki, kad lauksaimnieki sēklas noņēma un uzturēja paši. Salīdzinājumā ar graudaugiem, kur situācija ir samērā laba, dārzeņu sēklu jomā tā krīzes situācijā būtu kritiska, jo sēklas uz vietas mūsu valstī diemžēl neražojam nopietnos apjomos.

Ko darīt?
Pirmkārt, rūpēties par sēklu fondu un veidot saprātīgus krājumus.

Otrkārt, paturēt prātā, ka IT jomā plaši pielietotie drošības principi jāpraktizē arī lauksaimniecībā ‒ jāgādā, lai par svarīgiem sēklu resursiem rūpētos vairāki, nevis tikai viens. Ja nu kādā vietā gadās kļūme vai ķibele, lai kādam ir mūsu tik vērtīgā vietējo šķirņu resursa kopija, no kuras to atjaunot. Turklāt vēlams, lai šī kopija glabātos ne tikai Svalbāras Globālajā sēklu bankā.

Tieši šī iemesla dēļ ir jāparūpējas, lai par svarīgiem sēklu resursiem rūpētos vairāki nevis tikai viens.

Tā nu 6. novembrī Igaunijas pilsētā Poltsamā tika noslēgta svinīga vienošanās ‒ beidzot ilgstoša sadarbība starp Latvijas un Igaunijas kartupeļu pētniekiem vainagojās pirmajā kartupeļu ģenētisko resursu materiāla apmaiņā starp valstīm, lai nodrošinātu drošības kopiju saglabāšanu.

Pirmajā apmaiņā, kas notika svinīgā ceremonijā projekta MainPotRe partneru tikšanās laikā Pajusi muižā, abu valstu pārstāves ‒ atbildīgā par kartupeļu ģenētiskajiem resursiem Agroresursu un ekonomikas institūtā Ilze Dimante un Biotehnoloģiju nodaļas Maaelu Teadmuskeskus vadītāja Kristiina Laanemets ‒ parakstīja vienošanos par materiāla apmaiņu un pasniedza attiecīgi piecu Latvijā un piecu Igaunijā izveidotu šķirņu mikroaugus in vitro. Noslēgta arī vienošanās, ka paraugu apmaiņa turpināsies.

Īstenojot Interreg Baltic Sea Region programmas līdzfi nansēto projektu, ir skaidri formulēta vietējo šķirņu uzturēšanas un sēklaudzēšanas stratēģiskā nozīme mūsu reģiona pārtikas drošības garantēšanā. Šī kopīgā izpratne veidoja pamatu tam, lai tiktu uzsākta kartupeļu šķirņu drošības kolekcijas veidošana kaimiņvalstīs. Igaunijā turpmāk glabāsies arī mūsu Priekuļu ‘Agrie Dzeltenie’, bet pie mums Priekuļos ‒ viņu nacionālais dārgums ‘Jogeva Kollane’.

Konferencē tika iezīmēti arī nākamie darbi ceļā uz izvirzīto mērķi ‒ padarīt mūsu reģiona iedzīvotāju kopienas noturīgākas pret dažādiem ārējiem satricinājumiem, liekot uzsvaru uz kartupeļiem kā vienu no šīs noturības ēkas stūrakmeņiem.