Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)
Limbažu maize, Lielezera maize un Bomja maize – tā ir vērtība, kuru pircēji pazīst un pēc kuras taujā jau no 1991. gada. Maizīte, kuras vienīgā un vislabākā reklāma bijusi kvalitāte un garša.
Tagad – pēc 30 gadiem pats kodols nav mainījies – tāpat ir agri rīti, koka kubliņi, karstas krāsnis un maize, kuru atpazīst pēc garšas. Meistarības noslēpumus atklāt nedrīkstot, taču bez kvalitatīviem miltiem labas un gardas maizes svarīgākā sastāvdaļa ir laiks un ar rūpīgu attieksmi darīts darbs. Ģimenes uzņēmumu SIA N. Bomja maiznīca Lielezers izveidoja Normunds un Lāsma Bomji.
Izaugsme ir mērķtiecīgs darbs
Ideja par savu maiznīcu Normundam dzima laikā, kad viņš bija atbildīgs par Vārmes maizes ceptuvi. Tāda izdevība radās, kad parādījās iespēja uz izpirkšanas tiesībām iznomāt kolhoza Lādezers maizes ceptuvi. Pusgada laikā tā tika pielāgota jaunās maiznīcas vajadzībām, tika iegādātas izejvielas un nokomplektēts sākotnējais kolektīvs. Pēc trim gadiem tika uzcelta jauna ražošanas ēka un ceptuves diennakts jauda trīskāršota. Gadu vēlāk iegriezās ruzu un miltu miltu gaņģi nu jau savās Pūču dzirnavās.
Šodien, kad maiznīcā rosās 120 darbinieki un diennaktī ir 10 ražošanas maiņas, grūti noticēt, ka bija laiks, kad ceptuves kolektīvu veidoja 16 cilvēki un varējām piedāvāt vien četru šķirņu maizi. Nekas nav radies tāpat vien. Izaugsme ir rezultāts mērķtiecīgam darbam ilgtermiņā un nebūtu iespējama bez Dieva svētības.
Šobrīd no sākotnējām četrām šķirnēm maizes sortiments ir izaudzis līdz 35 vienībām, neskaitot produktus, kuri tiek ražoti citiem pārtikas produktu ražotājiem. Pievienojusies arī mūsdienīga konditoreja. Kopā diennaktī tiek saražots vidēji 5 t produkcijas.
Produkti no pašu maltiem miltiem
Rudzu rupjmaizes galvenā izejviela ir rupjie rudzu milti. Rudzi ir trešā senākā graudaugu kultūra Eiropas kontinentā tūlīt aiz miežiem un auzām. Par to uzturvērtību, šķiet, šaubu vairs nav nevienam. Maiznīcas Pūču dzirnavās tiek malti četru veidu rudzu milti – pilngraudu, rupjie, skrotētie un bīdelētie.
Savas dzirnavas nodrošina paredzamu un vienmērīgu miltu kvalitāti augu gadu. Ātri iespējams mainīt malumus un ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajām situācijām ražošanā un maizes tirgū. Tas ir svarīgi, jo graudu ražas kvalitāte pa gadiem mainās, bet maizei plauktā ir jābūt nemainīgas kvalitātes. No pašu dzirnavās maltiem miltiem tiek ceptas arī populārās Rudzu piparkūkas ar balto šokolādi. Tās bija vienas no pirmajām rudzu rupjo miltu piparkūkām Latvijā un pilnīgi noteikti pirmās rudzu miltu piparkūkas ar balto šokolādi.
Vecmeistara noslēpumi
Tehnoloģiju, pēc kuras rudzu un saldskābo maizi cep maiznīcā Lielezers, Lāsmai un Normundam ierādīja maiznieku vecmeistars Alberts Blumbergs, kurš uzskatīja, ka galvenais maizītes tapšanā ir plaucējuma pagatavošana un raudzēšana. Proti, koka kubuliņos miltus applaucē ar karstu ūdeni, pēc tam iegūto masu notur noteiktā temperatūrā, lai tā fermentētos un tajā savairotos pienskābes baktērijas un bioloģiski aktīvās vielas. Aptuveni pēc diennakts plaucējums ir dabīgi ierūdzis. Šajā posmā rudzu maize iegūst savu tipisko garšu un uzglabāšanās īpašības. Ne velti saka, ka nākamais lielākais cilvēces atklājums pēc uguns ir bijusi fermentācija. Siers, desa, alus, vīns, maize, kakao, kafija u.c. – šie visi produkti savu specifisko garšu iegūst, pateicoties fermentācijas procesam. Kad plaucējums izraudzēts, mīca mīklu, tad to raudzē un dala. Kā teicis vecmeistars Blumbergs, mīklai jābūt tik mīkstai, ka to var izdalīt tikai prasmīgas maiznieka rokas. Jo mīkstāka mīkla, jo sulīgāka būs maize, ar izteiktāku garšu un ilgāk saglabāsies svaiga.
Pasaules mērogā Latvija ir īpaša ar savu plaucēto rudzu rupjmaizi. Tik niansētā un kompleksā procesā maize tiek gatavota reti kurā valstī. Rezultātā ir ne tikai saglabātas senās tradīcijas, bet arī iegūts mūsdienīgs, dabīgs pārtikas produkts ar augstu uzturvērtību.
Jaunākie pētījumi liecina par divām tendencēm maizes tirgū – maizes nākotne slēpjas tās pagātnē, un, ja nākotnē ēdīs maizi, tad tā būs rudzu maize. Rudzu maizes stāsts vēl ne tuvu nav izstāstīts.
Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Kurzemniekos mīt Graudužu ģimene. ...
Dulbergu ģimene lauksaimniecību uzskata par savu dzīvesprieka un enerģijas ...
Atšķirībā no cilvēkiem, kas piedzimst ar mātes imunitāti, teļiem daba pared...
Šī gada sākumā tika publiskota informācija, ka vienam no lielākajiem piena ...