Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Edgara Būmeistera lielā aizraušanās ir zīmēšana. Lielākoties mākslinieka autodidakta uzmanību piesaista dzīvā radība − suņi, kaķi, eksotiskie tīģeri un lauvas, pat bites un zirnekļi. Palaikam top arī cilvēku portreti, jo Edgaram sniedz prieku iemūžināt pasauli visā tās dažādībā. Aizrautīgajam zīmētājam bijušas vairākas izstādes Rīgas bibliotēkās. Pirmā personālizstāde − 2016. gadā Rīgas Centrālajā bibliotēkā (RCB), kur pašlaik top izstāde Vidzeme. Edgara sapnis ir izlikt savus darbus apskatei Anglijā. Iespējams, šovasar iecere īstenosies. Jaunā mākslinieka līdz šim ievērojamākais panākums ir ilustrācijas rakstnieces Dzintras Šulces grāmatai Rižiks. Edgars brīvo laiku pavada Madonā, arī darbojoties piemājas dārzā, bet viņa ikdiena paiet Rīgā – puisis strādā Rīgas starptautiskajā lidostā un studē Latvijas Universitātē.

Dabas dots talants
„Dzīvniekus sāku zīmēt, kad mācījos Madonas 1. vidusskolā, − man bija 17 gadu. Nezinu, no kurienes šīs spējas − laikam dabas dotas. Pirmais, ko uzzīmēju, bija suns. Droši vien tāpēc, ka man ļoti patīk šie mājdzīvnieki. Pašam gan tolaik bija tikai kaķis Fredis. Suns Romeo parādījās neilgi pēc tam, kad sāku zīmēt. Viņš pa šiem gadiem man sniedzis daudz iedvesmas. Romeo ir rotveilera un malamuta krustojums, izskatās kā liels lācis. Pavadu ar viņu kopā ļoti daudz laika. Dzīvnieki man vispār mīļi,” pastāsta Edgars. Viņš teic, ka dzīvniekus zīmējot katru dienu. Iedvesmas radošajam darbam nekad nepietrūkstot, turklāt zīmējot viņš atpūšas, uzkrāj enerģiju. Tā var izpaust savas sajūtas, viņš var zīmēt jebkurā diennakts laikā. „ Es veidoju video zīmēšanas paraugstundas. Cik man zināms, otra tāda piedāvājuma Latvijā nav. Šajās stundās parādu, kā top zīmējums, gan skices, gan arī sarežģītāki darbi. Video nodarbībās zīmēju kaķus, suņus, puķes un daudz ko citu. Man You Tube ir savs kanāls, un dažiem video ir pāri par miljonu skatījumu. Tā ir ne tikai latviešu, bet arī ārzemnieku auditorija, savus video regulāri atjauninu. Cilvēki ar mani arī sazinās un prasa padomus,” atklāj Edgars. Viņš to dara savam priekam, bet citiem tas ir mācību materiāls, ieguvums ir abpusējs.

Visi ieņēmumi − dzīvnieku patversmēm
„Tagad zīmēju ar zīmuļiem, bet ir doma atgriezties pie ogles – manuprāt, šajā tehnikā varu izpausties vislabāk, arī vislabākie zīmējumi tapuši ar ogli. Es attēloju nevis dzīvnieku ķermeņus, bet viņu acu izteiksmi.Viņiem tāpat ir prieki un bēdas. Ja ieskatās dzīvniekam acīs, tur var ieraudzīt daudz. Uzlūkojot zīmējumu, cilvēkus vispirms piesaista acis, un tieši caur tām es mēģinu izstāstīt kādu stāstu,” atklāj Edgars. Līdz šim nopietnākais darbs viņam bijis ilustrācijas rakstnieces Dzintras Šulces grāmatai Rižiks. Ar rakstnieci Edgars sadarbojies vairākus gadus, ilustrējot viņas rakstus žurnālā Citādā Pasaule. Tagad gan madonieša ilustrāciju minētajā izdevumā vairs neesot, bet grāmatā apkopoti Dzintras raksti no žurnāla. Lielākoties tie ir par dzīvniekiem, arī par cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām. „Grāmatā atainota reālā dzīve − nav nekādu izdomājumu, un mani zīmējumi ļoti labi papildina stāstu noskaņu. Iekļauti mani dzīvnieku portreti un arī citas tematikas ilustrācijas,” stāsta puisis. Grāmatu izdevuši paši saviem spēkiem, savukārt visi ieņēmumi tiks ziedoti dzīvnieku patversmēm – Edgaram patiesi rūp šo dzīvnieciņu liktenis.

Madonas dārzs − sirdslieta
„Dārzs mūsu ģimenei Madonā bijis kopš manas bērnības. No mazotnes kopā ar māsām esam raduši audzēt visu savā dārzā. Atceros gadus, kad dārzā reizi nedēļā pielasījām pat piecus spaiņus zemeņu. Tolaik, šķiet, vasaras bija karstākas. Vēlāk taisījām mājas jogurtu. Mamma saldināja zemenes ievārījumam vai meistaroja zemeņu sīrupu,” atceras puisis. Tagad viņa ikdiena paiet Rīgā, bet katru gadu maija sākumā Edgars noteikti ir Madonā, lai kopā ar mammu stādītu kartupeļus. Tā jau ir tradīcija. „Dārzā nekad nelietojam ķīmiskas vielas, augsni papildinām ar mēslojumu no dabiski pārstrādātām rudens lapām un zāles. Mamma dažreiz iegādājas zemi puķēm vai tomātu stādiem paredzētos maisījumus. Dārzā ir ļoti daudz puķu. Vairākas mamma pati izaudzējusi. Smaržo lilijas, kuplo gladiolas un samtenes,” stāsta Edgars.

Par bišu dravām nedomā
Uz mājām Madonā iznāk bieži aizbraukt. Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, dārzu skaits varbūt nav samazinājies, bet to izmēri gan. Agrāk tika stādītas vienveidīgākas kultūras lielākās platībās, toties tagad izmēģina arvien ko jaunu un dārzos ir lielāka dažādība,” novērojis puisis. „Suns Romeo lieliski saradis ar mūsu teritoriju, zina, ko drīkst, ko – ne, respektē robežas, tāpēc nav jāuztraucas, vai viņš kaut ko neizbradās un nesabojās,” pasmej Edgars.

Edgars zīmē arī bites, bet domas par savu dravu tomēr nav. „Bērnībā man patika vērot, kā kaimiņš darbojas ar bitēm un stropiem. Viņš man stāstīja, kāpēc vienugad medus ienesums labāks, bet citugad – nekā. Tas bija interesanti! Turklāt medus man vienmēr garšojis. Kaimiņš katru gadu iedāvināja no savējā,” pastāsta Edgars. Viņš dzimtajā pilsētā dārzu grib saglabāt, bet nākotnē cer izveidot lielu siltumnīcu. Dārzs ir Edgara Būmeistera sirdslieta.