Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Mācība par pirmelementiem nāk no austrumu medicīnas, kam piemīt plašs holistisks skatījums uz cilvēku kā dabas un dzīvās pasaules daļu. Neskatoties uz tālo izcelsmi, pirmelementu teorija ir ļoti skaidra un praktiski pielietojama arī mums. Neiegrimstot dziļās šīs mācības niansēs, var teikt, ka cilvēkā, lai tas būtu vesels gan fiziski, gan emocionāli, gan garīgi, visiem elementiem jābūt līdzsvarā. Koks, uguns, zeme, metāls un ūdens – tās šai gadījumā ir enerģijas, kas ir klātesošas kā augos, tā cilvēkos. Ja cilvēkā šo elementu starpā rodas disbalanss, ar augu palīdzību – esot ar tiem kopā, lietojot tos uzturā un tējās – var sevī sabalansēt pirmelementu enerģijas.

Dārzs ir vieta, kur mēs atpūšamies, atveseļojamies un esam fiziski aktīvi kopā ar dabu un augiem, tādēļ tie, kam ir savs dārzs, tajā viegli var izveidot augu grupas, kas aktivizē nepieciešamos pirmelementus. Pirmelementiem ir izpausmes gan cilvēka ķermenī, tā veselībā, gan raksturā, domās un garastāvokļos, jo mūsu fiziskie, emocionālie un domu ķermeņi vienmēr ir saistīti.

Lai nodarbotos ar pirmelementu korekciju austrumu medicīnas līmenī, protams, vajadzīgas dziļas zināšanas un izjūta, bet, lai saregulētu garastāvokli un savas rakstura īpašības, nekādas speciālas zināšanas nevajag, vien vēlmi būt kopā ar attiecīgajiem kokiem, puķēm un tējasaugiem. Tējasaugus droši var kombinēt zāļu tējās, jo, ja pamanāt sevī kādu pirmelementa disbalansam atbilstošu īpašību, visdrīzāk arī atbilstošie fiziskā ķermeņa orgāni nav gluži veseli.

KOKS
Šis elements mums dod izaugsmes spēju un ļauj adekvāti reaģēt uz citu cilvēku negācijām. Koks atbild par mērķtiecību, par spēju plānot un organizēt. Ja koka ir par maz, cilvēks ir nekārtīgs, haotisks un neapdomīgs. Ja tā ir pat daudz, rodas agresija, dusmas un sīkumaina ietiepība.

Šo pirmelementu vairo bārbeles, lazdas, jasmīni, kārkli, zirgkastaņas un baltais vītols. Tie visi ir viegli audzējami, pieticīgi un ātraudzīgi kokaugi. No dārza puķēm te minamas ālantes, lavandas un rudzupuķes. No tējasaugiem visizteiktākie koka elementa pārstāvji ir pelašķi, ceļmallapas, raspodiņi, zirdzenes, panātres, strutenes, zeltslotiņas un dzeltenais amoliņš. No telpaugu vidus jāmin citronkociņš (arī citrons kā auglis pārtikā) un rozmarīns. Visparastākais galviņkāposts ir spēcīgs koka elementa līdzsvarotājs, tāpat dažādas sēnes, piemēram, šampinjoni un čigānietes. Pasaules populārākie graudaugi kvieši arī ir koka elementa pārstāvji. Ļoti daudz koka enerģijas nes selerijas, piparmētras un melisas. Pēc kopējās garšas koka augi ir skābeni, kaut arī reizēm tajos var atrast dažādus garšu blakustoņus.

UGUNS
Aktivitātes un darbīguma elements. Dod mums labu humora izjūtu, dzīvesprieku un izlēmību. Uguns atbild par kaislīgumu un uzņēmību. Jā tās ir par maz, cilvēks ir pasīvs un neizlēmīgs, var būt nomāktā garastāvoklī. Ja tās ir par daudz, rodas dažādas pārmērības, atkarības, mānijas un hiperaktivitāte.

Šai grupai pieder augi ar rūgtu garšu – tie aktivizē uguni. Labi uguns augi ir osis, pīlādzis, upene, aronija un ērkšķoga. No dārza ziedaugiem – rozes, kliņģerītes un samtenītes. Kā tējasaugus var minēt adonisus, mārdadžus, usnes, dadžus, uzpirkstītes, maijpuķītes, biškrēsliņus un asinszāles. No pārtikas graudaugiem šajā grupā griķi un prosa jeb sāre, ko var lietot arī kā tējasaugus. Arī tādi pārtikas dārzeņi kā cigoriņi (gan salātu, gan tējas, gan sakņu), kāļi, rutki un redīsi mūsos vairo uguni. No uguns elementu mazinošiem augiem var minēt vilkābeles, liepas, bērzus un akācijas, arī majorānu, kapmirti, vīgriezi un baldriānu.

METĀLS
Rada tiešu, skaidru izpausmi, taisnīguma izjūtu un spēju redzēt patiesību, tas veicina apzinātību un pašpietiekamību. Metāla enerģijā cilvēks runā to, ko domā, ir godīgs pret sevi un citiem, modrs un vērīgs. Ja metāla par maz, cilvēks kļūst slinks, tam nav savas gribas. Ja metāla ir par daudz, cilvēks ir spītīgs, egoistisks un reizē skumjš.

Šo pirmelementu aktivizē asas, pikantas garšas augi, taču ne visus no tiem mēs lietojam uzturā. No kokiem jāmin ozols, goba un vīksna, kā arī dārzos augošie rododendri, aprikozes un lauru ķirši. Kā tējasaugus šajā gadījumā lietojam salvijas, vijolītes, lielās nātres, sētložņas, māllēpes, puplakšus, sētvijas, pienenes un raudenes. Arī visparastākās auzas ir tipisks metāla augs, it īpaši, ja tās ievāc piengatavībā un lieto tējas uzlējumā. No dārzeņiem var minēt tomātus un baklažānus, kā arī garšaugus baziliku un rukolu. Pārmērīgu metāla klātbūtni mazina lakači, timiāns, priede un lielākā dārza oga – ķirbis, kā arī tā radinieki kabači un gurķi.

ZEME
Elements, kas veido mūsos mieru, pacietību, rāmu garu un pieņemšanu. Zeme dara dāsnu un paļāvīgu raksturu, dod iekšējo stabilitāti. Ja zemes ir par maz, rodas skopums, nepamatotas pretenzijas pret dzīvi, vienaldzība un uzmanības trūkums. Ja tās ir par daudz, cilvēks ir tāds kā piezemēts un par visu noraizējies.

Šai enerģijai atbilst viss, kas salds un maigs pēc garšas: bumbieres un saldie ķirši, plūmes, korintes, mandeles un parastās egles. Zemes elementu aktivizē tādi tējasaugi kā ancītis un deviņvīrspēks, galega, matuzāle, fenhelis un āboliņš. Ļoti daudzi pārtikas augi ir zemes pārstāvji, visizteiktāk bietes, burkāni, kazenes, vīnogas, kā arī dažādi pākšaugi, it īpaši cūku pupas, no graudaugiem jāpiemin rudzi un kukurūza. Protams, vistipiskākais zemes dārzenis ir kartupelis. Ja zemes ir par daudz, virs tās pacelties palīdz kadiķi, valrieksti, tūjas vai arī tējasaugi vērmeles, sūrenes, kumelītes un mārsils.

ŪDENS
Šis elements mums dod reizē drosmi, bezbailību un spēju būt elastīgiem. Ja ūdens ir līdzsvarā, cilvēks ir harmoniski mainīgs, spēj pielāgoties apstākļiem, nezaudējot savu kodolu. Ūdens atbild arī par seksualitāti. Ja ūdens ir par maz, rodas, bailes, nespēja iejusties savā vietā, aseksualitāte. Ja tā ir par daudz, cilvēks ir ļoti svārstīgs un nepastāvīgs. Sāļā garša ir tā, kas liecina par ūdens pirmelementa klātbūtni augā. To nav tik viegli sajust, jo mēs esam pieraduši pie minerālās sāls sāļuma, kas atšķiras no augu valsts sāls. Tomēr, ja uzmanīgi ieklausās savās maņās, var atšķirt šo garšu un tās enerģiju. Ūdens elementu aktivizē ābeles, plūškoki, smiltsērkšķi, alkšņi, ievas un krūkļi. No dārza ziedaugiem jāmin prīmulas vai gaiļbiksītes un īrisi, kā arī dažādi vīteņaugi – mežvīteņi, vīteņsausserži (arī krūmveida ogu sausserži), aktinīdijas un efejas. Kā tējasaugi visizteiktākie ir kosas, meža zemenes, čabers jeb pupumētra un āmulis. Ļoti labi ūdens elementa vairotāji ir ķimenes un mieži. Pārmērīgu ūdens enerģiju regulē apses, dažādi ķērpji (it īpaši Islandes ķērpis), plikstiņi, avenes, virši un brūklenes. Lielākā daļa savvaļas un dārza augu nes sevī dažādu pirmelementu enerģiju kombinācijas, tie nav tik izteikti kāda elementa pārstāvji, kā šajā rakstā minētie. Tādēļ katram pašam jāattīsta sava spēja just un saprast augus, kas var būt noderīgi kādā dzīves brīdī.