Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)

Pēc apnicīgās ziemas pavasaris nāk ar daudziem jaukumiem – garāku dienu, vairāk saulītes, putnu dziesmām, pirmajiem zaļumiem. Taču ne visi cilvēki priecājas par pavasari, jo daudziem tas rada problēmas – apsārtušas, asarojošas acis, pilošu degunu, šķaudīšanu un citas nebūšanas. Citiem vārdiem sakot – jutīgiem cilvēkiem izpaužas alerģija (to mēdz dēvēt arī par polinozi, siena drudzi), visbiežāk tā ir tieši pret pavasarī ziedošu vējapputes augu putekšņiem. Bieži gadās lasīt un dzirdēt apzīmējumu – pastiprināta jutība pret ziedputekšņiem, taču tas nav pareizi. Ziedputekšņi ir bišu produkts, ko tās veido no augu putekšņiem, lai iegūtu sev tik nepieciešamo bišu maizi. Jā, arī pret šiem bišu produktiem, gan ziedputekšņiem, gan bišu maizi, tāpat pret citiem aģentiem (putekļiem, smaržām, pārtiku) mēdz būt alerģijas, taču tas ir cits temats. Šoreiz tieši par jutību pret augu putekšņiem.

Putekšņi jeb mikrosporas ir ziedu vīrišķo dzimumšūnu – spermiju veidošanās orgāni, kas, nonākot uz zieda sievišķās daļas – auglenīcas, veic sugas turpināšanai tik svarīgo apputeksnēšanas un apaugļošanas funkciju.

Kāpēc tieši pavasarī
Katram augam putekšņi ir specifiski, dažādiem augiem tie atšķiras pēc krāsas, lieluma (0,0025–0,25 mm), izplatīšanās veida (ar vēju, kukaiņiem). Pavasarī ziedošajiem kokiem un krūmiem – lazdām, alkšņiem, apsēm, vītoliem – putekšņi ir sīki, tie pārsvarā veidojas nokarenās spurdzēs un pie mazākās vēja pūsmas izplatās apkārtējā vidē. Tāpēc jau šos augus dēvē par vējapputes augiem. Arī vēlāk, vasaras dažādos periodos, zied citi vējapputes augi – bērzi, dažādas graudzāles, balandas, vībotnes, vērmeles, bet tie kopumā rada mazāk problēmu. Tieši pavasarī cilvēki ir jutīgāki, jo organisms vēl nav paguvis pielāgoties gadalaiku maiņai. Un sīkos putekšņus, kas nonāk cilvēka organismā caur elpceļiem, caur acu gļotādu, ādu, organisma imūnsistēma uztver kā bīstamus ienaidniekus (līdzīgi kā baktērijas un vīrusus), ar kuriem nesaudzīgi jācīnās. Aizsargmehānisms ir pietiekami sarežģīts, bet tā rezultātā organismā veidojas signālvielas (histamīns un citas), kas tad arī izraisa nepatīkamos simptomus. Arī cilvēku reakcija uz dažādiem putekšņiem mēdz atšķirties – vienam problēmas rada alkšņu putekšņi, bet uz graudzāļu putekšņiem nav nekādas reakcijas, citam var būt otrādi. Ir arī īpaši jutīgi cilvēki, kas reaģē uz vairākiem, dažādiem putekšņiem.

Ko darīt?

Jāizvērtē vairāki ārējās vides faktori un sava individuālā reakcija – kas man rada problēmas. Putekšņi intensīvāk izplatās sausā, saulainā, vējainā laikā, tie var pārvietoties ļoti ievērojamos attālumos – līdz pat 600 km. Vēsā, lietainā laikā putekšņu lidojums ir stipri apgrūtināts. Rīta cēlienā vairāk putekšņu ir ārpus pilsētām, toties vakarpusē to visvairāk ir tieši pilsētās. Putekšņu agresiju pastiprina kopējā gaisa kvalitāte, kas pilsētās parasti nav tā labākā. Zinot šos apstākļus, iespējams atbilstoši pakārtot savas darbības – attiecīgajā situācijā mazāk atrasties laukā, atgriežoties telpās, nomainīt apģērbu, nomazgāties. Pirms došanās ārā var ieziest deguna gļotādu ar kādu ziedi vai eļļu, kas nedaudz bremzēs putekšņu iekļuvi organismā. Acis var pasargāt ar brillēm. Ieteicams padomāt par telpu vēdināšanu – varbūt to labāk darīt agri no rīta. Pārvietojoties ar auto – nebraukt ar vaļējiem logiem. Šādas vienkāršas darbības var mazināt putekšņu negatīvo iespaidu. Varbūt var uz laiku pamainīt savu atrašanās vietu – aizbraukt tur, kur traucējošo augu ziedēšana vēl nav sākusies vai arī jau beigusies. Protams, ir dažādas zāles – antihistamīna līdzekļi, kas palīdz atvieglot alerģiskos simptomus, taču to izvēli tomēr vajadzētu saskaņot ar ārstu.