Dārzs un Drava / 2023.gads (ZIEMA)

Foto: L. Knokas personīgais arhīvs

Dārza darbu cienītājiem ir pienācis laiks klusai apcerei un aizvadītās sezonas rezultātu izvērtēšanai. Protams, laiku un pūles prasa arī lapu vākšana, vietu sagatavošana nākamajiem stādījumiem, apgriešana, stādu un tehnikas sagatavošana ziemai. Taču tas jau ir diezgan labs un veselībai labvēlīgs agrofitness, jo gaišā dienas daļa ar katru dienu sarūk, liedzot iespēju ilgi rosīties ārā.

Daudziem vēl gribētos paspēt pabeigt kaut ko vēl nepabeigtu, lai nākamo pavasari sagaidītu ar jauniem plāniem un iecerēm. Kādreiz man, dzīvojot lauku mājā, šis gada periods bija pats nomācošākais – slapjš, tumšs, netīrs. Apgaismotā pilsētā vai ciematā tas nav tik ļoti jūtams. Laika gaitā sapratu, ka gadā nemaz nav tik daudz dienu, kad tiešām negribas bez vajadzības iziet no mājas. Bieži vien tas vairāk ir atkarīgs no garastāvokļa un vispārējā noskaņojuma, nevis no āra apstākļiem. Turklāt rudenī dzīve dārzā neapstājas, bet vienkārši palēninās. Dārzs savā ziņā dodas pie miera, un tad ir vairāk laika pievērst uzmanību augu pašsajūtai un detaļām.

Kāds teiks: „Muļķības! Tā tikai vēl trūka, lai vērotu augu pašsajūtu. Iestādīts un sakopts, viss izskatās glīti un kārtīgi. Galvenais, lai saimniekam ir laba pašsajūta!” Jā, taisnība! Kad pats jūties slikti, neviens darbs nepadodas.

Un tomēr... dārzs ir dzīva būtne ar dzīviem augiem, par kuriem jārūpējas. Tāpēc aktīvās augšanas sezonas beigās jāveic apskate – monitorings, lai turētu roku uz dārza pulsa. Jautājumu ir daudz: kā pagāja šis gads katram konkrētam augam, īpaši tiem, kuri tika apgriezti, pārstādīti vai sadalīti? Kas notiek ar kaimiņiem kopstādījumos? Vai kāds augs nav krietni pārsniedzis tam atvēlēto vietu? Vai kāds neaug tik aktīvi, ka jau uzmācas saviem kaimiņiem un tos stipri noēno? Varbūt kaut kur sasējušās un jau izdīgušas sēkliņas un būs jādomā par jaunaugu pārstādīšanu? Kā redzat, jautājumu mēdz būt ļoti daudz pat nelielā dārza.

Es šajā rudenī pamanīju, ka uz jauniem koku un krūmu dzinumiem, kas izauga pēc spēcīgas apgriešanas pavasarī, lapas turējās visa dzinuma garumā un daudz ilgāk nekā uz tiem, kas netika aiztikti. Ja pavasarī tika apgriezti tikai zaru galiņi, tad jaunie pieaugumi knapi sasniedza 3–4 cm, bet pārējā daļā pat neveidojās jaunie pumpuri. Tāpēc jāprot izvēlēties atbilstošu apgriešanas veidu – formējoša, sēdinoša, retinoša, atjaunojoša, sanitāra u.c. Pēc maniem novērojumiem, pārsvarā cilvēki izmanto tikai formējošo apgriešanu, neņemot vērā vajadzību, augšanas īpašības, auga sugu un dārza (vai noteiktās vietas) stilu. Rezultātā augi bieži vien daudz ātrāk noveco un bezlapu laikā izskatās neveselīgi un nepievilcīgi. 

Jauno zaru lapas turas ilgāk, nekā veco. Foto uzņemts 18.11.2023.

Dārza jasmīni pavasarī tika apgriezti līdz zemei. Vasaras laikā izauga jaunie dzinumi. Ar nākamo soli krūmi ir pārveidoti par bumbiņām! Un, pirmkārt, skaisti ziedošo un smaržīgo krūmu pārvērst par bezpersonisku bumbiņu ir noziegums pret auga dabu. Otrkārt, šie krūmi stādīti, lai aizsegtu ēkas sienu, kas redzama, izkāpjot no mašīnas. Foto uzņemts 30.08.2023.

Mājīga dārza sajūtu rada skuju un mūžzaļie augi, labi redzami lapu koku un krūmu skeleti, kā arī daudzi daudzgadīgie augi, kas paliek ar lapotnēm aukstajā sezonā. Rosīgi putni ziemas dārzam piešķir kustību un dzīvību. Ja jums ir celiņi pa galvenajiem pārvietošanās ceļiem dārzā, tad rudens dubļi arī nav īpaši biedējoši.

Košas klinteņu lapas īpaši izceļas uz kadiķu fona. Foto uzņemts 16.11.20223.

Spilgti zaļās aļņpapardes lapas efektīgi kontrastē ar oranždzeltenajām hostas lapām. Foto uzņemts 16.11.2023.

Pēdējais karamelīgais sveiciens no lapegles. Foto uzņemts 18.11.2023.

Abēliju brūnās noziedējušās ziedkopas nebūt neizskatās garlaicīgas un neiederīgas. Foto uzņemts 18.11.2023.

Pēc lapu nobiršanas dārzi kļūst caurspīdīgi un, gribi negribi, braucot garām, var ielūkoties tajos bez saimnieku piekrišanas. Šobrīd var ļoti labi redzēt veidoto dārzu ainavu vājās vietas. Lūk, dažas visbiežāk sastopamās:

1. Lieli melni plankumi gar laukuma malām vai pat zāliena vidū. Visticamāk, vasarā tur tiek iestādīti viengadīgie vai bumbuļveidīgie ziedoši augi, kas mēdz būt ārkārtīgi skaisti. Diemžēl no oktobra līdz aprīlim tajās vietās ir tikai melnie caurumi, dažreiz diezgan iespaidīga izmēra. Ierosinu šīs vietas papildināt ar ziedošiem krūmiem un/vai daudzgadīgiem augiem ar ziemojošām lapām. Tās piešķirs šīm vietām apjomu. Turklāt tiks atstāta vieta, kur pavasarī atkal iestādīsiet savus mīluļus.

2. Pārmērīgi čaklie dārzu īpašnieki jau septembrī apgriež visas lapas līdz zemei, nedodot augiem iespēju nodziedāt savu pēdējo dziesmu. Piemēram, daudzu hostu šķirņu lapas vēlā rudenī kļūst caurspīdīgas un spīdīgi vaskainas. Tās pilnībā nokrīt zemē tikai līdz ar pirmo nopietno salu. Tad lapas ir viegli savākt ar rokām, nevis nogriezt skaisti koši dzeltenas jau septembrī. Daudzi augi, īpaši šogad, vēl novēloti ziedēja oktobrī un novembrī.

Visu vēl zaļo lapu agrīna nogriešana liecina ne tik daudz par rūpīgu un strādīgu saimnieku, bet gan par augu dzīves cikla neizpratni. Bieži vien tas ir sēklu nogatavošanās vai atlikušo barības vielu transportēšanas periods no lapām uz saknēm. Noņemot visas lapas, mēs liedzam augiem iespēju saņemt nepieciešamo uzturu. Turklāt pēdējos gados ziema ar stabilu mīnusu temperatūru var nebūt pat decembrī. Jāvadās nevis pēc kalendāra, bet gan pēc laikapstākļiem un augu uzvedības.

3. Rudens lapotņu brūnā krāsa nez kāpēc tiek uzskatīta par puķu dobēm necienīgu. Iesaku iemācīties atšķirt sava mīļākā zieda pēdējo tērpu no neatgriezeniski miruša auga. Daudzos novados tautastērpos godā celta brūna krāsa. Kāpēc augos šo krāsu mēs uztveram negatīvi?

4. Kopējais zemes gabala plāns (precīzāk, tā neesamība) arī dažreiz stipri izbrīna. Bieži redzama šāda aina: ļoti šaura žoga līnija, plašs zāliens un cieši apstādīti dārza stūri. Žogs var būt no tūjām vai ziemcietēm, taču tas ir vizuāli pārāk plāns, salīdzinot ar visu pārējo teritoriju. Visi elementi dārzā ir atdalīti viens no otra, savienojumi neveidojas. Es iesaku kādā no programmām (www.balticmaps.eu; www.kadastrs.lv u.c.) apskatīt savu vietni no augšas – tādējādi ir vieglāk redzēt visu kopumā un novērtēt kopējo skatu, novērtējot novērošanas līnijas – skatu no logiem, durvīm, piebraucamā ceļa, skatu uz māju ar visām piebūvēm.

Pareizi organizētā un plānotā vietā visas teritorijas daļas ir samērīgas un savstarpēji saistītas. Pārāk cieši sastādīti augi sāk konkurēt viens ar otru. Jāstāda, ievērojot noteikta auga nākotnes izmērus. Sabiezinātie viengadīgo ziedošo augu stādījumi ir raksturīgi publiskām vietām, kad svarīgs ir tūlītējais skats, nevis auga veselīga un ilgstoša dzīve.

5. Četrstūrainie vienas sugas dzīvžogi izskatās monotoni, garlaicīgi un absolūti nedabiski. Vai tiešām visiem ir nepieciešami cietokšņi ar necaurspīdīgām sienām? Īpaši, ja māja no stādīta dzīvžoga vietas atrodas 30–50 m attālumā. Tieši ar apstādījumiem var vizuāli mainīt zemes gabala ģeometriju. Uzlabot vai sabojāt, tas jau katrā saimniekā ziņā.

Esmu pārliecināta, ka mūžīgās cilvēku burzmas un steigas dēļ mēs joprojām nezinām, kā skatīties un redzēt, novērot un izdarīt secinājumus, mācīties no pašas DABAS mierīgumu, savlaicīgumu un pacietību. Mūsu dzīve kļūtu daudz vieglāku, ja mēs vairāk mācītos no dabas, kur nekas nav nejauši un visam ir savs funkcionāls skaidrojums. Īpaši veidojot savus SAPŅU DĀRZUS!

Lai viss izdodas!