Saimnieks LV / 2026.gads (Aprīlis)

Tīra zeme, veselīga pārtika – tā ir Taurupes pagasta zemnieku saimniecības Kalvāni devīze. Tik vienkārši un patiesi! Tādu – vienkāršu, atvērtu un vienlaikus šarmantu – sastopu arī saimnieci Brigitu Savinu, kura savā dzīvē piedzīvojusi vairākas būtiskas pārmaiņas – no dzīves un darba Rīgā līdz bioloģiskai saimniekošanai laukos. Šodien saimniecībā audzē gaļas liellopus un mājputnus, bet līdz šādam modelim nonākts pakāpeniski, gadu gaitā mācoties, eksperimentējot un pielāgojoties gan dabas apstākļiem, gan tirgus situācijai. 

Ceļš līdz laukiem 

1994. gadā Brigitas vecāki atguva dzimtas mājas Rites Viesītes pagastā un pieņēma lēmumu no Rīgas pārcelties uz laukiem, kur pavadīt vecumdienas. Māja atradās skaistā vietā. Tai apkārt bija 16 ha zemes, kur tika nolemts audzēt aitas. Pagrieziena punkts notika brīdī, kad Brigitas tēvs devies aizsaulē un mamma palikusi viena laukos ar visu saimniecību. Brigita tolaik dzīvojusi Rīgā un tik tālu ceļu, lai palīdzētu mammai, izbraukāt nav varējusi, tāpēc pieņemts lēmums meklēt citu īpašumu. „Man tajā brīdī Rīgā bija paveicies ar darījumiem un nopelnīju tam laikam pieklājīgu naudu, paņēmu vēl kredītu un nolēmām meklēt citas mājas netālu no Lielvārdes, kur tolaik dzīvoja mammas brāļi,” atceras saimniece. 

Saimniecību Pumpenes Taurupes pagastā esot atradusi Brigitas mamma kādā žurnālā. „Nopirku šīs mājas, pati neapzinādamās, ko īstenībā daru, jo mājām klāt nāca vēl 116 ha zemes. Doma bija vienkārša: nopirkšu un tad jau domāšu – gandrīz kā Skārleta! (Smejas. A.P.) Nu jau ir pagājuši 20 gadi, kopš šeit dzīvojam,” stāsta Brigita. 

Iepriekšējā māju saimniece bija nodarbojusies ar šķirnes gaļas liellopu audzēšanu, turklāt tieši ar Hereford šķirni, un Brigita no viņas iegādājusies pirmās četras govis, kas kļuvušas par pamatu turpmākajai attīstībai. 

„Tā sākās mana govju epopeja, tolaik no tā nesapratu neko,” atceras saimniece. Brigita daudz laika esot pavadījusi ceļā Taurupe–Rīga–Taurupe, jo bijis jāuzrauga tirdzniecības vietas galvaspilsētā. 

Pašlaik saimniecībā audzē gaļas liellopus un nodarbojas ar putnkopību. 

Saimniecības pirmie gadi un aitkopība 

Saimniecības sākuma gados bez liellopiem tika turētas arī aitas, par kurām lielākoties rūpējusies Brigitas mamma. Pēc pieredzes abas devās uz dažādiem kursiem un semināriem, pamazām apgūstot nepieciešamās zināšanas par lopkopību un saimniecības vadību. 

Tomēr ar laiku no aitkopības nācies atteikties, jo arvien biežāk saimniecības apkārtnē parādījušies plēsēji. Plašās ganības sākumā šķitušas ideālas aitām, taču, pieaugot vilku aktivitātei, ganāmpulks vairākkārt cietis. 

„Mums bija aitas, kas no rīta aizgāja ganībās un vakarā atnāca atpakaļ, viss likās labi, bet vienā brīdī vilki vai klejojošu suņu bari uzbruka ganāmpulkam. Tas pirms sešiem gadiem pielika punktu aitkopībai,” atceras Brigita. 

Pēc šī lēmuma saimniecības attīstība vairāk koncentrējusies uz gaļas liellopu audzēšanu un putnkopību, jo trīs nozares bija par daudz. 

Gaļas liellopi – saimniecības pamats 

Sākotnēji ganāmpulkā bijušas četras Hereford šķirnes govis, kas pārpirktas no māju iepriekšējās īpašnieces. Taču ar laiku Brigita nolēmusi izmēģināt arī citas šķirnes un krustojumus. Pakāpeniski saimniecībā ienākuši Limuzīnas šķirnes liellopi, kas izrādījušies piemēroti vietējiem apstākļiem. Tika iegādāti tīršķirnes Limuzīnas šķirnes buļļi. „Tagad tomēr velk atpakaļ uz Herefordiem,” piebilst Brigita. 

Pašlaik pamatganāmpulku veido vairāk nekā 30 zītātājgovis, pārsvarā ir krustojumu dzīvnieki. Turklāt katrai govij ir savs vārds – Ganga, Princese, Reičela, Gambija u.c. 

„Vaislai tiek izmantots Limuzīnas šķirnes bullis, kas dzīvo kopā ar ganāmpulku visu laiku, – viņš mums ir tāds laimīgais bullis,” stāsta saimniece. Pareizāk būtu turēt atsevišķi, bet tad būtu papildu darbi un aprūpe, Kalvāni izvēlējušies, viņuprāt, vieglāko ceļu. 

Teliņi saimniecībā dzimst visu gadu, bet lielākā daļa nāk pasaulē pavasarī – aprīlī un maijā. Pakāpeniskā teliņu dzimšana nodrošina vienmērīgāku naudas plūsmu visu gadu. 

„Teliņi dzīvo pie mammām 6–7 mēnešus, tad tos realizēju liellopu izsoļu namā, ar kuru sadarbojamies jau daudzus gadus. Finansiāli iegūstam vairāk nekā realizējot savās tirdzniecības vietās. Lielākam dzīvnieku skaitam pasūtām speciālu transportu, dažus lopus vedam paši,” stāsta Brigita...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!