, .
partlycloudy_night 1.5℃
Vārda dienu svin: Tekla, Violeta

Neslinko, kur slinkot nav laika

Ligita Timma , 26-04-2021
Neslinko, kur slinkot nav laika

Dārzs un Drava / 2018.gads (Ziema.)

Elgas Bražūnes vārdu un dārzniecību Neslinko, kas atrodas netālu no Rīgas, Baložos, visticamāk, zina katrs dārzkopis, it īpaši tie, kurus interesē labas vecās tomātu šķirnes vai jaunās un neparastās. Viņai ir Latvijā viena no lielākajām tomātu kolekcijām. Kā tā veidojusies un joprojām tiek papildināta, par to sarunā ar Elgu pašu un viņas meitu Saivu, kura nu veido divas savas kolekcijas – daždažādus ķirbjus un aso papriku.

− Cik sen jau audzējat tomātus?
Elga: − Darbojamies jau gadus 40. Sākums bija 1978., 1979. gadā. Tas bija padomju laiks, kad par algu varēja dzīvot, bet, ja gribējās ko vairāk – māju uzcelt vai automašīnu nopirkt, vajadzēja vēl kādu ienākumu avotu. Mēs ar vīru sākām audzēt tomātu stādus, pārdevām Centrāltirgū. Paši ieguvām sēklas – savām vajadzībām. Tās tirgot nebija jēgas, jo veikalos varēja visvisādas nopirkt. Tolaik Latvijā bija spēcīga tomātu selekcija Tīrainē, Pūrē un vēl šur tur, tika veidotas jaunas šķirnes ar latviskiem nosaukumiem.

Daļa no Neslinko ķirbju kolekcijas.

− Pēc kādiem kritērijiem izvēlējāties šķirnes, kuru stādus audzēt?
Elga: − Kuras bija pieprasītas, tās arī tirgojām. Izmantojām ne tikai Latvijas, arī Krievijas šķirnes, to sēklas varēja viegli dabūt. Ja nebija pie mums nopērkamas, varēja no Maskavas atvest. Maskavā lielajā VDNH izstādē bija milzīga izvēle. Tur sēklas dažādām kultūrām varēja atrast no visām lielās Padomju Savienības selekcijas stacijām.

− Kad sākāt veidot tomātu šķirņu kolekciju?
Elga: − Pirmās bija vietējās un Krievijas šķirnes jau 80. gados. Ar laiku sākām gādāt sēklas arī no citurienes. Paši nekur pēc tām netikām braukuši, mums bija pazīstama kāda jūrnieka ģimene Lapmežciemā, kas atveda pirmās šķirnītes no Eiropas. Tā tolaik likās liela vērtība. Bijām tikuši gan pie šķirnēm, gan hibrīdiem. Vēl gan īsti nesapratām, kas ir hibrīdi. Tad noskaidrojās, ka tie mainās, un pēc gadiem tādi paši tomāti, kā sākumā, vairs neiznāk. Vienu hibrīdu –‘Kurato’ – stabilizējām, un ar gadiem tas pie mums kļuvis par šķirni. Tā mūsu saimniecībā aug jau kādus 36 gadus, saglabājām to pašu nosaukumu. Eiropā hibrīdu ‘Kurato’ sen vairs neaudzē, bet Latvijā to jau daudzi pazīst kā šķirni. Tie ir vidēji lieli sarkani tomāti, ķekarā no 8 līdz 12. Šķirne ir izturīga, ražo ilgi – sāk vasaras vidū un līdz vēlam rudenim, noturīga pret kaitīgo mikrosēnīšu ierosinātajām infekcijām.

‘Samta Plūme’ ir dārzniecībā Neslinko izveidota šķirne (Elga teic, ka to esot izveidojusi Saiva). Tomāta miziņa tiešām atgādina samtu.

− Jūs darbojaties Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubā Tomāts, kā kļuvāt par tā biedru?
Elga: − 1996. gadā iepazinos ar Artūru Sildi, kas izdeva pirmo tomātu avīzi. Tajā bija minētas visādas interesantas šķirnes, piemēram, banānu tomāts. Avīzē bija publicēts, ka var pie viņa vērsties un ka viņš sēklas atsūtīs pa pastu. Es arī uzrakstīju Sildem vēstuli, un viņš atsūtīja sēklas! Pavasarī Silde atnāca pie mums uz tirgu, tā mēs iepazināmies klātienē. Viņa mērķis bija apvienot dārzkopjus entuziastus klubā. Tā arī notika – mēs astoņi dārzkopji sanācām kopā un izveidojām Dārzkopības entuziastu klubiņu Tomāts, kas tika piereģistrēts kā bezpeļņas nevalstiskā organizācija. Nākamais solis, ko bija iecerējis Silde, − rīkot tomātu izstādes. Un kāpēc gan ne – viņam bija dažādas šķirnes, ko rādīt, mums arī bija, vēl pieslēdzās viena tomātu audzētāju ģimene no Bauskas. Mums pirmā izstāde bija Stukmaņmuižā, netālu no Pļaviņām. Kādas 50 šķirnes izstādījām. Par tomātiem tolaik cilvēkiem bija milzīga interese. Tad savu dārzniecību jau bijām nosaukuši par Neslinko.

Tur mūs pamanīja žurnāliste no izdevuma Praktiskais Latvietis un savā slejā uzrakstīja par dažādu tomātu šķirņu audzēšanas iespējām Latvijā. Tā gan nebija pirmā reize, kad tikām pieminēti Latvijas presē. Pirms tam jau kā stādu audzētāji ar nosaukumu Neslinko bijām izskanējuši laikrakstā Cīņa. Žurnālista veidotā apskatā par to, kādus stādus var nopirkt Rīgas Centrāltirgū.

Pasaulē tagad modē grubuļainie ķirbji.  Šis ir 'Buen Gusto De Horno' šķirnes ķirbis.

− Klubā Tomāts esat joprojām, lasāt lekcijas interesentiem.
Elga: − Jā. Klubs nodarbojas arī ar izglītošanu par dārzkopības jautājumiem. Ziemā tiek organizētas lekcijas, vasarā izbraukumi un ekskursijas, pieredzes apmaiņa dārzos. 2019. gadā jau četrpadsmito gadu vadīšu tomātu audzētāju ziemas semināru. To rīko dārzkopības entuziastu klubs Tomāts, un beidzamos gadus tas notiek Zinātņu Akadēmijas telpās. Pirmajā daļā parasti stāstu par tomātu audzēšanu no stādiem līdz ražai, bet otrajā – kā no sēkliņas izaudzēt veselīgus tomātu stādus. Tādu tēmu kārtību esmu ieviesusi tādēļ, lai tie, kas ar stādu audzēšanu nenodarbojas, var pēc pirmās daļas doties prom.

− Kuras tomātu šķirnes savā kolekcijā uzskatāt par vērtīgākajām?
Elga: − Savā tomātu kolekcijā par īpašu vērtību uzskatu senās šķirnes, ko esam saglabājuši. Ne tikai Latvijā selekcionētās, arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā. Vienas no vērtīgākajām ir ‘Baltijas Agrais’, ‘Mičurina Agrais’ ‘Vecā Peremoga’ un citas, kuras agrāk Latvijā audzēja un kas joprojām labi ražo uz lauka. Visus gadus uzturam kādreiz Latvijā selekcionētas tomātu šķirnes ‘Dindoņa Agrie’, ‘Kavalieris’, ‘Kondīne’, ‘Jūrmala’, ‘Latvijas Delikatese’, ‘Rīgas Lielais’, ‘Rīgas Zemais’. Škirnes ‘Saldais Apelsīns’ un ‘Lielais Rozā‘, kuras mūsu kolekcijā ir no pašiem pimsākumiem, nav veidotas Latvijā, bet katru gadu ir pieprasītas un tiek audzētas ar labiem panākumiem. Mums ir arī ‘Stokdeils’ – tā gan nav vietējā šķirne, bet ļoti īpaša – kā stāstīja Artūrs Silde – apmēram pirms 100 gadiem Latvijā ar šo šķirni aizsākusies visa tomātu audzēšana! Patlaban mūsu kolekcijā ir aptuveni 600 tomātu šķirnes, ko uzturam, bet skaits katru gadu mainās, jo klāt nāk jaunas šķirnes un kāda, kas šķiet maznozīmīga, no kolekcijas tiek izrakstīta. No tām ik pavasari stādos piedāvājam 120 šķirnes. Pa šiem gadiem Neslinko ir izmēģināts vismaz pusotrs tūkstotis dažādu tomātu šķirņu.

Īpaši pieprasīti beidzamā laikā ir tumšie tomāti. No tiem populārākās ir ‘Sārtās Ogles’ (attēlā), ‘Zilā Roze’, ‘Seržants Pepers’. 

− Kad Neslinko sāka audzēt ķirbjus?
Elga: − Nebijām tā speciāli domājuši tiem pievērsties. Taču Sildem radās tāds noskaņojums, ka ķirbji arī ir jāaudzē. Vienā reizē, kad viņš pie mums bija atbraucis, izņēma no kabatas ķirbju sēkliņu sauju un iedeva mūsu jaunākajam dēlam Jānim, teikdams, lai audzē. Viņam toreiz bija kādi septiņi gadi. Sēklas lielas, bērnam viegli sēt, un izaug liels augs. Tā mums parādījās pirmie ķirbji. Tagad ķirbjus audzē vecākā meita Saiva. Viņa veido savu kolekciju, gādā jaunās šķirnes, uztur vecās. Ķirbju audzēšanai mums ir savs lauciņš. Arī ķirbju izstādēs piedalāmies. Dzīvojam līdzi pieprasījumam, kādas sēklas un kādus stādus izaudzēt. Stādus gan joprojām audzē mūsu jaunākais dēls – kā Silde viņam vēlēja darīt, tā viņš sāka un nav no tā novērsies. Arī gurķu un kabaču stādu audzēšana ir viņa ziņā. Tā nu pašlaik esam sadalījuši darbus – Saiva audzē ķirbjus un aso piparu stādus un augļus sēklu iegūšanai (arī aso piparu kolekciju viņa veido, tajā jau ir 60 šķirnes), Jānis audzē ķirbju un gurķu stādus, bet mums ar vīru paliek tomāti un paprika, audzējam gan stādus, gan sēklas. Vēl Saiva ir izveidojusi plašu garšaugu un veselīgo tējas augu kolekciju, no kuras ik pavasari piedāvā iegādāties stādus.

Gadās arī tā
Ir tomātu šķirnes, kurām lapas izskatās kā novītušas. Ar tām tad mēdz notikt visādi kuriozi. Gadās, ka cilvēks, kas tādas šķirnes stādus nopircis, pēc kāda laiciņa tos grib izmest, domādams, ka tie ir novītuši, tātad pagalam. Saiva iesaka vienmēr vispirms painteresēties pie pieredzējušiem audzētājiem. Kāds dārzkopis esot pats izaudzējis stādus no sēklām, bet nav iedziļinājies, ka šķirnei ir tāda savdabīga īpatnība – intensīvas augšanas periodā lapas kļūst ļenganas. Kungs nolēmis, ka tomāti ir slimi, un visus izmetis.

'Aauna Rags' – 2017. gada jaunums! Augļi sarkani, slaidi, vidēji asi. Veido kompaktu, līdz 80 cm augstu krūmu. Piemērots audzēšanai podos, siltumnīcās, uz lauka.

− Un kad sākāt audzēt papriku?
Elga: − Tas bija jau padomju laikos, kad mēs Latvijā vēl nebijām raduši papriku ēst. Pirmās sēklas mums atveda no Maskavas vīra kolēģis lidotājs. Tas bija 80. gadu sākumā. Tagad mūsu kolekcijā ir apmēram 40−50 šķirņu. Katru gadu apmēram 25 škirnēm izaudzējam stādus un sēklas.

− Kā tiekat pie neparastajām šķirnēm?
Elga: − No kolekcionāriem citur pasaulē. Maināmies! Lietuviešiem interesē vecās genofonda šķirnes. Mums to ir vairāk nekā 30. Vasarā mēs bijām pieredzes apmaiņā Vācijā. Mums tur ir sens draugs, dārzeņu audzētājs, kas piedāvā saviem klientiem dārzeņu grozus. Viņš pirms 16 gadiem bija Latvijā, tad iepazināmies. Iepriekšējā vasarā viņš bija ciemos pie mums, un šajā vasarā mēs aizbraucām paciemoties Vācijā.

Satikāmies ar dārzeņu audzētājiem. Bijām arī pie kādas tomātu kolekcionāres, kura uztur vairāk nekā tūkstoš dažādu tomātu šķirņu, daudz aso piparu un saldās paprikas šķirnes. Ar viņu arī apmainījāmies ar tomātu šķirnēm.

Dārzeņu fizālis 'Kanādas Lielaugļu' ir liela, gaiši zaļa oga apvalkā. Izmanto svaigā veidā salātos un marinēšanai. Dārzeņu fizālis sava granzdiozā auguma dēļ ir piemērots audzēšanai atklātā laukā, bet no vējiem pasargātā vietā.

− Kā jums izdevies saviem bērniem ieaudzināt interesi par dārzkopību?
Elga: − Viņi uzauga siltumnīcā – tur iemācījās gan rāpot, gan staigāt. Gribot negribot viņi te darbojušies mums līdzi. Saivas pirmā meitiņa arī tāpat pierada uzturēties siltumnīcā. Vasarā pat vannojām viņu tur.

− Vai visi četri kaut kā iesaistījušies dārzniecības darbos?
Elga: − Pavasaros, kad jārealizē stādi, mēs visi strādājam. Saiva siltumnīcās, es tirgū, jaunākais dēls, tā kā audzē stādus, galvenokārt rūpējas par tiem, bet beigās vēl arī tirgū palīdz. Ar vecāko dēlu Gaiti tirgū visu realizācijas laiku kopā strādājam, bet viņš pieslēdzas tikai tirgošanas darbiem, audzēšanā vairs nē, viņam ir savs bizness citā jomā. Arī otrai meitai Aldai ir cits darbs, cita specialitāte. Taču viņa nedaudz audzē zemeņu stādiņus, ko mēs tad reizē ar tomātiem un citiem dārzeņiem iztirgojam. Galvenais visu stādu audzētājs un siltumnīcu pārraugs ir mans vīrs Aldis. Viņš vispirms rūpējas par siltumnīcu kurināšanu, vēlāk par vēdināšanu, par stādu laistīšanu un norūdīšanu ik dienas visus pavasara mēnešus. Viņš ir arī galvenais laistītājs – atbilstoši katras šķirnes vajadzībām vasaras mēnešos, kad audzējam tomātus sēklām.

− Kā Saiva pati sāka nopietni aizrauties ar dārzkopību?
Saiva: − Mums valstī mātei ar mazu bērnu nav, ko darīt. Vecāku dārzniecībā man bija vienīgā iespēja sākt strādāt un kaut ko nopelnīt. Tā arī te nostrādāju līdz bērna triju gadu vecumam. Tad piedzima otrs bērniņš, un esmu palikusi vecāku dārzniecībā. Es mācījos par pedagogu, bet ikdienas strādāšana skolā mani tomēr nevilina.

Banānu-tomāts – bagātīgi ražojošs tomāts ar saldu un burvīgu aromātu.

− Ir jābūt tādam kā aicinājumam, vēlmei darboties ar augiem, citādi jau arī te var tikai stundas atstrādāt.
Elga: − Ir viņai ieinteresētība, es jau redzu.
Saiva: − Te vairāk strādā sev un redzi sava darba rezultātu. Ja es saprotu auga vajadzības un nodrošinu tam visu vajadzīgo, rezultātu redzu jau tajā pašā gadā. Man patīk tas, ka viss notiek vienā gadā, iesēju, izaudzēju, novācu ražu. Ja esmu kļūdījusies, izvērtēju un jau nākamajā gadā varu atbilstoši rīkoties.

Dažas jaunās, neparastās un senās labās šķirnes

‘PURPURA RĪTS’. 2018. gada jaunums. Augļi – kā gleznas. Katrā auglī mākslinieciski izzīmēta violetās krāsas toņa pāreja uz dzelteno. Arī garša katrai augļa krāsas daļai atšķirīga. Piemērots audzēšanai segtajās platībās.

‘ZILĀ ROZE’. Viena no pasaules modernākajām šķirnēm. Augļi sākumā tumši violeti, bet, pamazām pieaugot un briestot, maina krāsu. Gataviem tomātiem puse augļa paliek violeta, bet otra puse kļūst sarkana. Tāpat kā augļu krāsojums, tā garša savdabīga. Ir vērts izaudzēt un nogaršot. Stāds ar tumši zaļu lapojumu, izturīgs pret kaitīgo sēnīšu izraisītām tomātu slimībām. Augstums 1,8 m. Audzē segtajās platībās uz centrālās galotnes un vienas pazarītes.

‘APRIKOZU TOMĀTS’. Sirms stāds ar sarmainiem augļiem, kas ir apaļi, gludi, sārti, ar pūkainu miziņu. Ilgi glabājas, nebirst no ķekariem. Arī konservējot augļi saglabā sarmaino izskatu. Audzē siltumnīcās, lecektīs, uz lauka, atstājot centrālo galotni un līdz trīs pazarītēm. Augstums 1,5–1,7 m.

‘BALTAIS PERSIKS’. Tomāti kā samtainas bumbiņas. Augļi viegli iedzelteni, gandrīz balti, tenisa bumbiņas lielumā ar šķirnei raksturīgu saldu aromātu. Ieteicams audzēt siltumnīcās, atstājot centrālo galotni un līdz divām pazarītēm. Augstums aptuveni 2 m. Garš ražošanas periods.

‘ZEBRA’. Tomāts dabas brīnums, ar savdabīgu, šķirnei vien raksturīgu garšu. Augļi dzelteni ar mākslinieciski uzgleznotu olīvzaļu svītrojumu, apaļi gludi, vidējais svars – 120 g. Audzēt ieteicams siltumnīcās, atstājot centrālo galotni un vienu, divas pazarītes. Augstums apmēram 1,8 m.

‘STOKDEILS’. Šķirne, ar kuru aizsākās tomātu audzēšana Latvijā. Garšo kā no vecmāmiņas dārza. Lieli miltaini tomāti sarkanā krāsā. Audzēt ieteicams siltumnīcās, atstājot centrālo galotni un vienu pazarīti. Augstums apmēram 1,6 m.

‘DINDOŅA AGRIE’. Pirmā Latvijā selekcionētā tomātu šķirne. Piemērota audzēšanai uz lauka, lecektīs vai segtajās platībās. Labi apputeksnējas. Ražo vasarā, stāds kompakts, augstums līdz 1 m.

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi

Kristīne Kristjansone. Nemiera gariņš – tā varētu raksturot Kristīni. Arī b...

Atpakal pie bitēm
Atpakal pie bitēm

Atceros no bērnības, kā vasarā vecāmāte šūnoja kāres un sildīja šūnotāju uz...

Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?
Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Ar Sandru Kļaviņu Maslen jeb Sandriņu (kā viņu sauc Māmuļa), iepazinos pirm...

Koki, meži un dīķi
Koki, meži un dīķi

Vērojot Latvijas mežaino ainavu ar upēm un ezeriem, nekritiskam skatītājam ...