, .
heavyrain 9.2℃
Vārda dienu svin: Egils, Egīls, Nauris

Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos

Dace Drošprāte , 13-02-2024
Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos

Dārzs un Drava / 2023.gads (ZIEMA)

Foto: Foto: saimniecības Lejaslīves arhīvs

Vidzemes pusē, Krimuldas un Sējas pagastos iekārtojusies saimniecība Lejaslīves, kur aug sparģeļi, dejo bites un rūc rāmju rūpnīca, bet Sējas pagastā ganās govis un nekurienes vidū, prom no visiem top vieta atpūtai. Par visu, kas nav firmas noslēpums, stāsta saimnieks Atis Vallis.

Kā pilsētniekiem rodas doma par dzīvi laukos?

Esmu dzimis rīdzinieks, Rīgā pagāja mana bērnība un skolas gaitas. Sieva Lelde ir jelgavniece, pēc tam pārcēlās uz Raganu. Man vienmēr ir paticis pabūt vienatnē un pārdomāt lietas, un kur nu vēl labāk to var izdarīt kā laukos, mierā un klusumā. Pilsētas dzīve mani nogurdina. Laukos varu iekārtot pietiekoši plašu dzīves telpu tā, kā pats vēlos. Pilsētā man tas nav iespējams. Pēc intensīvas darba dienas bija vajadzība pēc atpūtas, atslēgties un uzlādēties jauniem darbiem. To visu man sniedza miers, svaigs gaiss, smaržas un klusums laukos. Dažādībai un lai nodrošinātos pret negaidītiem nepatīkamiem pārsteigumiem, savu saimniecisko darbību esam sadalījuši vairākās nozarēs:

  • biškopība un biškopības inventāra ražošana ‒ gada griezumā saražojam aptuveni 500 bišu stropus un 90 000 dažādu rāmīšu detaļu,

  • sparģeļu audzēšana gandrīz hektāra platībā,

  • lopkopība ‒ Sējas pagastā ganās 20 Hailander govis,

  • lauku tūrisms ‒ Sējas pagastā top vieta lauku tūrismam,

  • lauksaimniecības tehnikas un aprīkojuma tirdzniecība.

Tās visas cita citu papildina un aizvieto, un, ja viena nozare kādu gadu ir ar ne tik spožiem rezultātiem, ar citu iespējams aizpildīt saimniecības budžetu.

Saimniecības attīstību skrupulozi plānojam īstermiņā, ilgtermiņā plānotais parasti tiek koriģēts atkarībā no dažādiem apstākļiem. Uzlabojumus un ko jaunu cenšamies ieviest katru sezonu ‒ lai pašiem būtu interesanti, būtu kāda attīstība un stimuls apgūt ko jaunu, mācīties.

Šobrīd attīstām gaļas liellopu audzēšanu un tūrismu. Lai gan nesaņēmām ES finansējumu mūsu jaunajiem sapņiem, tos realizējam nedaudz piezemētāk pašu spēkiem. Top jauns, vēl nebijis naktsmāju piedāvājums un atpūtas projekts. Ceram tuvākajā laikā visus ar to iepazīstināt ‒ sekojiet mūsu saimniecības informācijai sociālajos tīklos www.lejaslives.lv.

 

Kāpēc tieši sparģeļi?

Sparģeļus sākām audzēt 2013. gadā. Iegaršojās, bet Latvijā labus, svaigus sparģeļus nevarēja tā īsti dabūt. Pasūtījām no Vācijas audzētājiem kādus 500 dažādu šķirņu stādus. 2015. gadā iestādījām astoņas šķirnes testam. Bija ‘Primaverde’, ‘Gijnlim’, ‘Baklim’, ‘Cumulus’, ‘Burgundīne’, ‘Herkolim’ un citas. Dažas no šīm ‒ kultivētajām vīrišķo hibrīdu šķirnēm ir augstražīgākas, bet arī prasīgākas pret augsnes granulometrisko sastāvu, skābumu. Mūsu zemē iepatikās kādām trīs. Pamazām eksperiments izvērtās par iespēju nopelnīt.

 

Kāda īpaša tehnika ir nepieciešams sparģeļu audzēšanā?

Šauro rindstarpu dēļ ir specifiska tehnika augsnes apstrādei cīņai ar nezālēm, proti, ap metru plats disku vai zaru kultivators, vislabāk, ja tas uzrauš augsni uz sāniem. Ideāli, ja ir arī tikpat šaurs dziļirdinātājs, jo nomanu, ka ar gadiem augsnes dziļie slāņi ir sablīvējušies, kas varētu apgrūtināt sakņu sistēmas attīstību un barības vielu uzņemšanu.

Vēl vajadzīga tehnika kātu nopļaušanai rudenī. Savukārt, novācot produkciju, ir svarīgi to darīt ērti un saudzīgi gan mugurai, gan dzinumiem. Sparģeļus vienu, varbūt divu hektāru lielā platībā novācam ar rokām, pārvadāšanai ES standarta 400 x 600 mm kastēs var izmantot vācu firmas METASA GmbH izturīgos ratiņus, kas tiek piedāvāti gan ar lieliem, gan maziem riteņiem.


 

Kā nonācāt līdz biškopībai?

Sākotnēji bites sniedza tādu kā relaksāciju, meditāciju, atpūtu pēc garajām darba stundām birojā Rīgā. Iegādājos piecas saimes. Daudz studēju, lasīju. Pamatlietas un vairākus būtiskus knifiņus man ierādīja Aivars Ārgalis, kura vecākiem agrāk bija ievērojama bišu drava. Viņa sniegtie padomi bija ļoti būtiski racionālas biškopības iedzīvināšanai mūsu saimniecībā. Sāku teoriju un ierādītās lietas izmēģināt praksē. Protams, daudz kļūdījos, bet arī daudz iemācījos. Izmācījos arī divgadīgajos LBB rīkotajos kursos, bet tie man vairāk derēja kā atslodze un atpūta no ikdienas.
 

Kā bites ieziemojat?

Bites ieziemoju pēc Ārgaļa ieteiktās metodes, darbojas perfekti. Kārtīgi nosiltinu, bet atstāju labu ventilāciju, svaiga gaisa plūsmu gar sāniem. Visu daru laicīgi, tūlīt pēc medus atņemšanas augustā – sašaurinu, 21 dienu pēc piebarošanas veicu pretvarras apstrādi ar skudrskābi. Tad nosiltinu un atstāju līdz pavasarim. Šāda metode ļauj patērēt maz ziemas barības un lieki netērēt laiku dravas apmeklējumam.

Pēdējā gadā izmēģināju pārziemināt arī uz tumšā medus, kas maniem klientiem nav tas pieprasītākais, rezultāti bija ļoti labi. Šāds ritms man dod vairāk kā pusgadu brīvā laika, iespēju atpūsties. Atliek tik vien kā sagatavot inventāru jaunajai sezonai.
 

Kā ķerat spietus?

Ja kādi spieti gadās un ir aizsniedzamā augstumā, tos, protams, saņemu, tomēr cenšos visu padarīt savlaicīgi, lai bites nespietotu. Spietu ķeršana sanāk dārgi, prasa daudz laika. Pēdējā sezonā samazināju saimju skaitu, līdz ar to mazāk uzmanības pievērsu sistemātiskiem pretspietošanas pasākumiem.
 

Kā ar bišu mātēm?

Bišu mātes pašu vajadzībām audzēju pats. Potēju cirmeņus ar sauso metodi no iepriekš atzīmētas, atlasītas saimes. Apsēkloju brīvi. Sākumā īpaši pievērsu uzmanību telpas mitrumam, temperatūrai, bet secināju, ka rezultāti būtiski neatšķiras, savam patēriņam pilnīgi pietiekami.

 

Kādas bišu sugas jums ir?

Kad sāku dravot, tas likās pats svarīgākais jautājums. Izaudzēt savām vajadzībām mātes būtu jāprot katram vidēja lieluma dravas īpašniekam. Tikai ar laiku sapratu, ka, dravojot un audzējot mātes, tīrai sugai nav tik lielas nozīmes kā saimes īpašībām. Tāpēc pievēršu uzmanību ne tik daudz konkrētai bišu rasei, bet gan individuālai saimei, tās darbspējai, ienesumam, miermīlībai, ziemošanai, saimes attīstībai. Rudenī visas neatbilstošās brāķēju. Kādreiz nopirku no Vācijas Buckfast ciltsmateriālu, tad ataudzēju tālāk. Viena no pirktajām mātēm ļoti labi nokalpoja četrus gadus, bet otra, it kā tāda pati, kļuva par traneni jau tajā pašā rudenī.

 

Kādas biškopības iekārtas jums ir?

Lai biškopība būtu produktīva un efektīva ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts inventārs un atbilstoša infrastruktūra. Katra darbība ir jāpaveic ātri, viegli.

Visas nepieciešamās iekārtas man ir pašam savas, to skaitā medus krēmošanai, putekšņu un bišu maizes žāvēšanai, medus atsildīšanai. Taču lielāko daļu laika, es teiktu pat 95 % laika, tās stāv bez pielietojuma, kas investīciju izlietojuma ziņā nav tas efektīvākais veids. Esmu pat piedāvājis savu medus māju izmantot citiem nelieliem biškopjiem, tādā veidā atvieglojot viņiem kādus darbus un ietaupot laiku.

 

Kāda ir biškopības specifika?

Biškopība ir maz apmaksāts, fiziski smags darbs ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību. Tāpēc visi darbi manā dravā ir organizēti tā, lai minimāli patērētu laiku un resursus pat vismazākajām darbībām.

Mans dravošanas moto: nedarīt neko lieku un ko var izdarīt bites pašas.

Lai ietaupītu laiku, pat jumtiņu svaram un uzbūvei ir liela nozīme. Klientiem, kas iegādājas pie mums pašu ražoto biškopības inventāru, izstāstu katras detaļas un konstrukcijas praktisko nozīmi. Ja uz stropu vienā apskates reizē ir jāpatērē vairāk par 5‒6 minūtēm, tad šāda dravošana kļūst nerentabla. Ātrai medus noņemšanai izmantoju paštaisītus izlaidējus – izcili!

 

Kādu biškopības tehniku izmantojat?

Esam izstrādājuši un iegādājušies Latvijā projektētas un izgatavotas vairākas, arī pusautomātiskas, pneimatiskās piedziņas iekārtas biškopībai. Viens, visprimitīvākais ir garinātājs, otrs ‒ četru instrumentu pneimatiskas piedziņas nepārtrauktas darbības frēze, kas vienlaicīgi veic četras darbības un iegriež līstītēm precīzus savienojumu robiņus vai atslēgas. Pēdējais ir automātiskas padeves daudzzāģis ar 11 kW jaudu. Tas sazāģē iepriekš safrēzētās sagataves vajadzīgajā maināmā platumā no 24 mm līdz 8 mm, turklāt to paveic bez cilvēka tiešas līdzdalības. Šīs iekārtas ļauj ražot apkāru detaļas rūpnieciskos apjomos, precīzi un efektīvi.

 

Kādi līdzekļi ieguldīti saimniecības paplašināšanā?

Visas investīcijas sākotnēji bijušas pašu līdzekļi. Ir realizēti arī daži projekti, izmantojot LAD atbalsta programmas. Kopumā saimniecības attīstībā desmit gados esam ieguldījuši nedaudz vairāk par 100 tūkst. EUR, neskaitot materiālus, izejvielas ražošanai (bites, sparģeļus, telpas ražošanai). Publiskais finansējums ‒ 50‒60 %. Tagad tikai jāstrādā, lai atpelnītu. Ja kādam šķiet, ka ES finansējums ir kāda medus maize vai dāvana, tad jāsaprot, ka visam ir nepieciešama dzīva nauda un jāuzņemas arī finansiālas saistības, daudz jāstrādā.

 

Kādi projekti ir īstenoti, kas tajos ir iegādāts?

Esam realizējuši četrus nozīmīgus projektus. Pirmais ir mazā lauksaimnieka vai 15 000 projekts, kura ietvaros iegādājāmies traktoru, medus māju, noliktavu, medus krēmotāju un vēl dažus sīkumus biškopībai. Nākamie divi bija apkāru ražošanas darba galdu iegādei (23 000 EUR) un daudzzāģa iegādei (34 000 EUR). Tad sekoja vēl viens projekts, kur kopā ar citiem uzņēmējiem un Lauksaimniecības Universitāti izstrādājām un veiksmīgi iztestējām divu parametru korelatīvu algoritmu biškopja aizvietošanai ar datoru. Diemžēl pandēmijas apstākļos līdz ražošanai netikām elektronikas un loģistikas problēmu dēļ. Iespējams, daļu algoritma jau izmanto citi izstrādātāji un ražotāji, jo tas ir publiski pieejams kopā ar pētījuma rezultātiem.

Uzņēmējdarbības attīstības programmu atbalsta intensitāte tomēr ir pārāk maza salīdzinājumā ar patērēto laiku un nervu bendēšanu projektu administrēšanai, saistībām un atbildību. ES projektu administrēšanas birokrātija bieži vien neiet kopā ar loģiku vai realitāti.

 

Kāda jūsu vērtējumā Latvijā ir situācija lauksaimniecībā un biškopībā?

Lauksaimniecība kopumā ir tāda riskanta niša ‒ vienmēr 50/50. Biškopība Latvijā attīstās lēni, nav daudz procesu, ko automatizēt, palielinās hobija biškopju, bet ne profesionālu lieldravu skaits. Joprojām ir problēmas ar medus realizāciju, pārprodukciju vietējā tirgū, mazumtirdzniecībā. Manuprāt, biškopībā aina ir diezgan pesimistiska.

 

Veidojas pārprodukcija?

Pēc dažādām aktivitātēm var noprast, ka tirgus ir pārsātināts ar bišu produktiem. Lielas problēmas rada ne jau medus daudzums, bet gan tas, ka liela daļa mazo biškopju neprot labi piedāvāt savu produkciju. Iespējams, arī pirktspēja ir samazinājusies. Rezultātā cieš visi nozarē strādājošie. Cenai vajadzētu būt tikai mazai daļai no pārdošanas stratēģijas.

 

Kā konkurēt ar ievesto medu?

Aktīvi darbojamies Slow Food Straupe kustībā, kur īpaši tiek pievērsta uzmanība vietējiem ražojumiem un to nozīmei kopienas un apkārtnes identitātes radīšanā un attīstībā. Mūsu stratēģija nebalstās uz medu kā masu mucā, bet gan kā mazu, pikanti pasniegtu, vietējā laukā un pļavā vāktu vietējo našķi. Līdz ar to ievestais nav mūsu konkurents, pat ne pārfasētāju uzņēmumi, kas sajauc vietējo ar ievesto un pārdod Latvijā.

Ievestais medus vairāk rada problēmas lielajiem biškopjiem, kas ražo tādu pašu produktu – medus masu mucā. Mūsu gadījumā tā ir cita niša un faktiski cits produkts. Pārējā lauksaimniecība attīstās, vismaz Krimuldā, kur atrodas mūsu saimniecība, aktīvas lauksaimniecības platības tikai palielinās.

 

Kas un kā biškopjiem palīdz attīstīties?

Biškopību es raksturotu kā senu nozari, kas vairāk stagnē, nevis attīstās. Par biškopības kā nozares attīstību varētu runāt, ja palielinātos lielo, industriālo dravu skaits, ražošanas apjomi, parādītos jaunas tehnoloģijas.

 

Kur gūstat informāciju par jaunumiem nozarē?

Informāciju par jaunumiem vai tendencēm nozarē iegūstam, apmeklējot tematiskas pasaules mēroga izstādes un piedaloties piedaloties tajās. Ceļojot cenšamies arī apmeklēt kādas dravas, ražotājus un interesantas saimniecības.
 

Kā sokas ar kooperāciju biškopībā?

Kooperācijai vai jebkurai sadarbībai ir jāatrisina vairāki būtiski jautājumi, turklāt visām iesaistītajām pusēm. Tas ir sarežģīts jautājums.

 

Vai bez darba saimniecībā jums ir kāds cits darbs?

Ar darbu saimniecībā spējam nodrošināt savu ģimeni un atlicināt arī dzīves baudīšanai, izklaidēm un ceļojumiem. Protams, ir lielāka atbildība, jo viss ir uz pašu pleciem.

Bet ir arī lielāka brīvība – var darīt to, ko sirds kāro, izmēģināt, kas ienāk prātā, faktiski nav nekādu ierobežojumu ne sapņiem, ne izvēlēm, var brīvi plānot savu laiku, izaicināt sevi.

Nosacīti par citu darbu var uzskatīt aktivitātes dažādās saimniecības nozarēs, kas būtiski palīdz nodrošināt naudas plūsmu.

 

Kāds bija iepriekšējais gads uzņēmumā?

Par spīti visādiem izaicinājumiem ‒ labs. Nedaudz pieaudzis apgrozījums. Nākotnes plāni, protams, ir lieli, kā līdz Mēnesim!

Plāniem vienmēr ir jābūt lieliem, lai ir, uz ko tiekties, lai ir, ko attīstīt, lai būtu iespēja mācīties. Bez ieguldījumiem, izaugsmes un lieliem plāniem nav perspektīvas. Īstenojot plānus, rodas arī jauni izaicinājumi.

 

Kas veido vislielākās izmaksas saimniecībā?

Tie ir izejmateriāli, ražošanas resursi, arī darba algas, nodokļi. Liela daļa peļņas tiek ieguldīti attīstībā.

 

Jūsu dzīves moto?

Dzīvot ar prieku, izbaudot katru mirkli.

 

Kāda ir jūsu zodiaka zīme?

Pēc horoskopa un arī pēc būtības abi ar sievu esam Mežāži. Spītība, ietiepība un vecāku ieaudzinātais darba tikums, diplomātija un sirsnība izpaužas ik uz soļa un palīdz noteikt un sasniegt augstus mērķus, tikt galā ar jebkuru izaicinājumu.

 

Kur smeļaties iedvesmu?

Man ļoti patīk ceļot, iepazīt svešas zemes, svešas vietas, prom no civilizācijas. Ja nepieciešams uzlādēt baterijas, labprāt ar savu sievu Leldi izmantoju iespēju vienkārši pabūt divatā, apmeklēt kādu koncertu ar draugiem, bezrūpīgi paceļot pa pasauli, baudīt dabu, kalnus.

Iedvesmas avots noteikti ir pašu dzīve, mīļie cilvēki, draugi. Ir tik labi dzīvot skaisti, ar baudu, ik uz soļa pārsteigt un iepriecināt citus, pat svešiniekus. Priecāties par katru dienu, par katru mirkli, kas mums ir dots.

Pat ja nav iespēju vai laika kur aizskriet, man pietiek ieskatīties dziļi Leldes acīs un tur ir viss, lai restartētos, lai pasmaidītu pat visgrūtākajos brīžos, atkal ietu uz priekšu un gāztu kalnus...

 

 

Kā visu paspējat?

Nevaram paspēt! Tāpēc daļu darbu palīdz veikt kolēģi, daļu ņemam kā ārpakalpojumu ‒ kam vai nu nevaram atlicināt laiku, vai ko darīt pašiem būtu pārāk dārgi.

Ko jūs novēlētu citiem lauksaimniekiem?

Nebaidieties no grūtībām, no izaicinājumiem! Izvirziet augstus mērķus ne tikai savai dzīvei, bet arī savai saimniecībai, nebaidieties prasīt padomu un nebaidieties kļūdīties!

 

Vēl par saimniecību skatīt žurnāla „Saimnieks”jūlija numurā.

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pavasaris burkā
Pavasaris burkā

Ir cilvēki, kuriem visas palodzes nokrautas ar puķu podiņiem. Reiz, runājot...

Granta eiforbija jeb Āfrikas piena krūms
Granta eiforbija jeb Āfrikas piena krūms

Grūti izskaidrot, kādēļ telpās tik ļoti reti audzē daudzveidīgās eiforbiju ...

Jaunākās rododendru šķirnes
Jaunākās rododendru šķirnes

2023. gada nogalē Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģināj...

No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.
No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.

Sveicināti, es esmu Jānis Andiņš, un šis ir mans trešais gads, apgūstot biš...