Dārzs un Drava / 2020.gads (Ziema.)

Ikviens uzziedējis zieds – sīks un necils vai žilbinoši majestātisks − ir tiesīgs uz apbrīnu. Katra zieda skaistums izpaužas krāsā, formā, izmērā, smaržā, gadalaikā, kad tas uzplaukst, utt. Telpās rodam ļoti daudzus augus, kuri uzzied ar košas krāsas ziediem un krāsojumu saglabā pat vairākus mēnešus. Ja labi apskatām uzziedējušos ziedus, tad saprotam, ka īstie ziedi atrodas šo neīsto ziedu, kurus sauc par seglapām, retāk arī par braktejām, viducī.

Tropu skaistules

Savdabīgas ziedu sveces zied dažāda lieluma telpaugiem no akantu (Acanthaceae) dzimtas – justīcijām (Justicia), beloperonēm (Beloperone), pahistahēm (Pachystachys), krosandrām (Crossandra), afelandrām (Aphelandra) un citām. Visi šie augi nāk no tropiem, kur visu gadu raksturīgs siltums un paaugstināts gaisa mitrums. Afelandras un justīcijas savvaļā aug Brazīlijā, beloperones un pahistahes – Meksikā, bet krosandras nāk no Dienvidāzijas un tropiskās Āfrikas. Visiem šiem telpaugiem seglapas sveces formā sakārtotas kā viduslaiku bruņu krekls, kur vienu seglapu nedaudz pārsedz nākošā utt. Ziedēšana sākas no ziedu sveces pamatnes, un pēdējie ziedi atveras pašā galotnē. Kad nozied un nobirst īstie ziedi, kas lielākoties ir baltā krāsā, paliek košās, neīsto ziedu vārpas – justīcijām rozā, beloperonēm brūnganas, pahistahēm dzeltenas, krosandrām oranžas, afelandrām sarkanīgas, vēl mēnešiem ilgi darot augus pievilcīgus. Krāsas mainās atkarībā no šķirnes. Uz augiem ilgi esošajām seglapām ir mazs mīnuss, tās neļauj attīstīties jaunajiem ziediem. Ja savlaicīgi pēc noziedēšanas nolaužam seglapu vārpu, tad ātrāk sagaidām jaunu ziedu.

Spatifīlas (Spathyphyllum)

Justīcijas, beloperones, pahistahes, krosandras un afelandras pavairo ar lapotiem galotņu spraudeņiem, var izmantot arī stumbra spraudeņus. Spraudeņi sakņojas vairākus mēnešus, 25 °C augsnes temperatūrā, labā apgaismojumā un obligāti zem plēves seguma, kas palīdz saglabāt paaugstinātu gaisa mitrumu. Apsakņotos spraudeņus stāda un audzē vieglā, neitrālā, barības vielām bagātā substrātā. Spraudeņus daudzas reizes galotņo, lai iegūtu skaistas, interesantas formas augus, piemēram, justīcijas var izaudzēt kā lielus, kuplus krūmus; pahistahes var izveidot kā augststumbru augus; beloperones – kā nokarenas formas augus utt.

Visi iepriekš minētie telpaugi labi jūtas, ja gaisa temperatūra telpā nav zemāka par 18 °C. Karstākā telpā augu lapas noteikti jāmiglo ar siltu, mīkstu ūdeni, mēģinot nesamitrināt ziedu sveces. Ciets, kaļķains ūdens nožūstot uz lapām atstāj baltas nogulsnes, kuras, par daudz uzkrājoties (no vairākām miglošanas reizēm,) sāk traucēt telpauga attīstību. Gaisa temperatūra (arī poda materiāls, augsnes sastāvs u.c.) ir noteicošais faktors ūdens daudzumam, kāds nepieciešams auga augšanai. Justīcijas, beloperones, pahistahes, krosandras un afelandras izvēlas vienmērīgu un mērenu laistīšanas režīmu ar siltu, mīkstu ūdeni. Augi necieš lieku mitrumu saknēs, jāizvairās iekaltēt. Slapja augsne ātri sabojā augus – brūnē lapu malas, gali, tās birst.

Skaisti ziedošajiem telpaugiem jāsagādā ļoti gaišas un saulainas telpas no agra pavasara līdz rudenim, šajā laikā kārtīgi barojot ar dažādiem ziedošajiem telpaugiem paredzētiem mēslojumiem, izmantojot arī organiskos mēslojumus. Vēlu rudenī un ziemā, kad telpaugiem katastrofāli pietrūkst gaismas, tos nemēslo un laista ļoti maz, tādējādi izraisot šiem tropu augiem uz pāris mēnešiem piespiedu miera periodu.

Justīcijas, beloperones, pahistahes, krosandras un afelandras jāsargā no baltblusiņām, bruņutīm un tripšiem, kuri spēj neticamā ātrumā savairoties uz augu lapām, ziediem, jo tiem patīk siltums, kurā audzē šos telpaugus.

Nidulārijas (Nidularium)

Dienvidamerikas ciemiņi

Fantastiski izturīgu telpaugu bromēliju (Bromeliaceae) dzimtas augi – ehmejas (Aechmea), bilbergijas (Billbergia), neoregēlijas (Neoregelia), guzmanijas (Guzmania), nidulārijas (Nidularium) lepojas ar izcili skaistiem un noturīgiem neīstajiem ziediem, kurus nereti izmanto floristi savos ziedu pušķos un kompozīcijās. Savvaļā šie augi pamatā nāk no Dienvidamerikas tropiem, kur lietus mežos aug kā epifīti (nejaukt ar augiem parazītiem), kuriem raksturīga neliela sakņu sistēma, ar kuru piestiprinās pie dzīviem, kā arī nedzīviem kokiem, spējot augt milzu koku galotnēs. Ehmejas, bilbergijas, neoregēlijas, guzmanijas un nidulārijas, saaugot kopā (arī ar citiem augiem), savvaļā veido izturīgus gaisa tiltus, pa kuriem var pārvietoties arī cilvēks. Šie augi ir bezstumbra lakstaugi, kuru lapas izkārtotas rozetveidā, rozetes vidū attīstās ziedi. Savvaļā augu lapu rozetēs krājas ūdens, augu, dzīvnieku atliekas, kuras baro augus. Telpā šāds risinājums nav iespējams, vienīgi var rozetē ieliet un ik pa laikam atjaunot ūdeni, vēlams lietus vai izkausētu sniegu.

Bromēliju dzimtas augiem jāaug labā apgaismojumā, citādi ziedus nesagaidīt. Kā jau tropu augiem, vajadzīga silta telpa ar pietiekamu gaisa mitrumu. Ja telpā gaisa temperatūra noslīd līdz 16 °C un mazāk, tad no auga rozetes ūdens jāizlej, lai neizraisītu dažādas puves. Augi spēj izturēt gaisa temperatūras maiņas 11−35 °C robežās, ar noteikumu, ka tas notiek pakāpeniski, nevis krasi. Ja telpa ir karsta, tad augi jāmiglo, ja tādas iespējas nav, tad reizi nedēļā, augs jānomazgā, izmantojot siltu dušu.

Ziedneši šīm bromēlijām attīstās no lapu rozetes vidus, nepaceļas virs lapām – neoregēlijām, nidulārijām, paceļas virs lapām stingri stāvus − ehmejām, atrodas starp lapām – guzmanijām, ir arī nokarenas formas – bilbergijām. Lapu rozete zied tikai vienu reizi, pēc noziedēšanas vai ziedēšanas laikā tā pie stumbra pamatnes attīsta jaunos dzinumus, kuri ziedēs turpmākos gados. Bromēliju dzimtas augi gada laikā zied atkārtoti, bet visbagātīgāk tas notiek vēlu rudenī, ziemā, agri pavasarī. Neīstie ziedi ir sīki un necili, bet īstie ziedi, lai pievilinātu apputeksnētājus, ir spilgti un krāsaini. Selekcijas gaitā ir izveidotas neskaitāmas šķirnes, kuras neīsto ziedu krāšņumā pārspēj savvaļas sugas.

Ehmejas (Aechmea)

Bromēliju dzimtas augus audzē skābā, vieglā, irdenā, ūdens un gaisa caurlaidīgā, trūdvielām bagātā substrātā, kura sastāvā var būt rupja kūdra, sfagnu sūnas, priežu mizas gabaliņi, kokogles gabaliņi. Augi spēj augt arī bagātinātā kūdrā bez piedevām. Svarīgs fakts – epifīti necieš biežu pārstādīšanu, tas nozīmē, ka tie katru gadu nav jāpārstāda. Nav jāuztraucas, ka vienā podā atrodas vairākas augu rozetes, tām visām pietiks vietas un barības. Augus laista vienmērīgi un mēreni, nekādā gadījumā nepārlaistot. Neparedzēts, īslaicīgs sausums auga saknēm ļaunumu nenodarīs, kā to var izdarīt slapjums. Ja augu substrāts sastāv no vairākiem komponentiem, tad mēslo reizi mēnesī, ja bromēlijas dzimtas augi stādīti tikai kūdrā, tad mēslo katru nedēļu ar 0,1% barības šķidumu.

Ehmejas, neoregēlijas, nidulārijas, guzmanijas un bilbergijas pavairo ar atdalītiem sāndzinumiem, kuri ir vismaz 20 cm gari un kuriem jau ir saknes, tādējādi tiem nesagādās grūtības augt atsevišķā podā, tādā pašā substrātā, kāds bija vecākaugam.

Bromēliju dzimtas augiem piemīt ievērības cienīgs fakts – nav kaitēkļu un tikpat kā nav slimību. Augus var stādīt kopā ar papardēm – nefrolēpēm (Nephrolepis), ar kurām ir ideāla saderība, uz zaļā fona izceļas lapu rozetes un ziedi.

No eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtas viskrāšņākais neīsto ziedu augs ir puansetija (Poinsettia). Tās daudzās šķirnes lepojas ar milzīgām, krāsainām seglapām, kuras iekrāsojas īsajā dienā, proti, vēlu rudenī un ziemā, kad dienas ir īsas, bet naktis ļoti garas. Veikalā nopirktās puansetijas pēc noziedēšanas nevajag izmest, bet apgriezt un iestādīt podā, kur daudzgadīgie augi turpinās katru gadu ziedēt, tikai ar daudz mazāka izmēra seglapām, bet tikpat krāsainām. Puansetiju vajag vairākkārt galotņot, lai izveidotos daudz dzinumu, kuru galos būs krāsainas seglapas un arī sīkie dzeltenie ziediņi.

Kallu (Araceae) dzimtas augi spatifīlas (Spathyphyllum), antūrijas (Anthyrium), kolokāzijas (Colocasia), monsteras (Monstera), filodendri (Philodendron) izceļas ar vienu seglapu, kura aptver ziedu vālīti, kurā ir milzum daudz sīku ziediņu. Spatifīlām seglapa pamatā ir balta, antūrijām atkarībā no šķirnes visās varavīksnes krāsās, kolokāzijām krēmkrāsas, monsterām baltas līdz gaiši dzeltenīgas, filodendriem krāsainas − atkarībā no sugas vai šķirnes.

Guzmanijas (Guzmania)

Šos kallu dzimtas augus var pavairot ar sēklām, ar spraudeņiem, ar atdalītiem dzinumiem, kuriem jau ir saknes. Ideāli aug istabas temperatūrā, gaišā vietā. Augstākā gaisa temperatūrā augi prasa papildu gaisa mitrumu. Aug viegli skābā, irdenā, ūdens un gaisa caurlaidīgā, barības vielām bagātā substrātā. Necieš biežu pārstādīšanu. Kategoriski jāizvairās no lieka slapjuma augu saknēs. Dzīvās gaisa saknes monsterām, filodendriem un antūrijām jāsaudzē.

Monsteras un filodendrus nedrīkst griezt, citādi ziedus nesagaidīt. Šos augus var apdraudēt pūkainās bruņutis, tīklērces, kā arī tripši.