, .
clearsky_day 12℃
Vārda dienu svin: Maija, Paija

Nākotne pieder robotizētām fermām

Ligita Timma , 15-04-2021
Nākotne pieder robotizētām fermām

Mūsdienās govju fermas modernizāciju ir vērts veikt, ja tiek domāts par slaukšanas robotu ieviešanu, uzskata būvinženieris Mārtiņš Fībigs, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, lauksaimniecības ēku projektēšanas uzņēmuma Vimbas MF valdes loceklis. Viņš izstrādājis ne vienu vien fermas modernizēšanas projektu un jūtas gandarīts, ja izdevies saimniekus pārliecināt, ka ilgtspējīgi saimniekot nozīmē strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Starp citu, 2018. gadā Mārtiņš par veiksmīgi izstrādātiem lauksaimnieciskās ražošanas ēku projektiem ir saņēmis būvindustrijas nozares augstāko apbalvojumu – lielo balvu Pamatakmens nominācijā Gada inženieris.

Dzīvojam laikmetā, kad tehnoloģijas attīstās ģeometriskajā progresijā, un Mārtiņš Fībigs ir pārliecināts, ka pienācis laiks, kad par slaukšanas robotizāciju jādomā visiem piensaimniekiem, ne tikai lielajās fermās, kurās ir simtiem govju. Tas vajadzīgs arī mazākās saimniecībās. Viņaprāt, mūsdienās, remontējot vecās fermas vai ceļot jaunās, jāskatās uz pašām perspektīvākajām tehnoloģijām, kas spēj ne tikai celt saimniecības produktivitāti, bet arī atvieglot saimnieku ikdienu.

– Cik liela pārbūve parasti ir nepieciešama, ja saimnieks ir nolēmis modernizēt savu fermu? Ar ko sākt?
Mārtiņš Fībigs: – Vispirms vajadzētu paaicināt ekspertu, kas novērtē situāciju, lai var spriest, cik liela pārbūve vajadzīga un vai tiešām ir vērts pārbūvēt, vai varbūt labāk uzreiz būvēt jaunu. Par ekspertu var aicināt būvniecības speciālistu ar ilggadīgu pieredzi ēku pārbūvju projektos.

Uzreiz varu brīdināt, ka padomju laikos celtai fermai noteikti būs jāizkaļ visa vecā grīda, jo tajā laikā fermu ēkas iekārtoja atbilstoši piesietajai turēšanai. Pašu ēkas karkasu var atstāt, to būs iespējams izveidot tā, lai varētu aprīkot ar slaukšanas robotiem. Ja saimniekam ir padomju laiku ferma un viņš grib to aprīkot ar diviem vai četriem robotiem, tad noteikti iesaku būvēt jaunu ēku. Parasti dara tā, ka veco padomju laikos celto kūti atstāj ciet stāvošām govīm un jaunajām telēm. Protams, izkaļot grīdu un ēku pielāgojot jaunajām tehnoloģijām. Savukārt ražojošajām govīm būvē jaunu ēku, kas piemērota robotizētai slaukšanai. Lai nodrošinātu piena lopiem normālu turēšanu, fermai ir vajadzīgas četrus metrus augstas sānu sienas un atbilstoša platuma virsgaismas ventilācijas kore. No pieredzes varu teikt, ka vecās ēkas pārbūve neizmaksās daudz lētāk. Tie saimnieki, kas izvēlējās veco pārbūvēt, galu galā secināja, ka izmaksas, jaunu ceļot, būtu tikai par procentiem desmit lielākas, jo pārbūves gaitā arvien atklājas jauni defekti, kas sākumā nebija pamanāmi. Uzskatu, ka laba liellopu mītne ir jauna, plaša, gaiša, ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Savukārt, ja ferma celta divtūkstošajos gados un tajā izmantota govju brīvā (nepiesietā) turēšana, būs vajadzīga tikai neliela pārbūve, lai ēku varētu aprīkot ar vienu vai vairākiem robotiem.

Jau esošā kūtī ievieto metāla konteineru ar robotu.

– Ja saimniekam bijusi neliela ferma 50–60 govīm, tad tajā pietiks vietas robotam vai arī ēka jāpaplašina?
– Robotam vietas pietiktu, bet piebūvi kūtij vajadzēs celt, lai būtu iespējams ierīkot veterināro zonu, kur govis var ērti apsēklot, apsekot un ārstēt, ja vajadzīgs, tajā var arī ierīkot atnešanās vietu. Praktiski tas nozīmē, ka fermas ēku vajadzēs pagarināt par 12 metriem, atkarībā no konstruktīvā risinājuma.

– Vai saimniekam atmaksājas iegādāties vienu robotu?
– Latvijā ir ļoti daudz potenciālu viena robota saimniecību. Jārēķinās, ka viens robots var apkalpot 65 govis. Arī viens spēj sevi atpelnīt, bet labāk būtu domāt par diviem robotiem un ganāmpulka paplašināšanu, tad ir iespējams ātrāk un efektīvāk atpelnīt ieguldītās investīcijas. Jaunu fermu būvējot, noteikti iesaku padomāt par diviem robotiem.

GEA slaukšanas robots jau esošā kūtī.

Gribu uzsvērt, ka galvenais ieguvums ir jaunās tehnoloģijas iegūtā informācija, piena apjoma pieaugums, samazinās veterinārās izmaksas un saimniekiem arī rodas laiks citām lietām, viņiem nav nepārtraukti jāstrādā savā fermā un arī par labu darbinieku atrašanu nav jādomā, jo, pateicoties robotam, paši varēs tikt ar visu galā. Tikai tas gan jāsaprot, ka pašiem būs jāseko līdzi visai informācijai, ko robots sniedz, un atbilstoši jāreaģē. Tas var būt paziņojums arī naktī!

Viena robota saimniecībām piena pašizmaksa būtiski nesamazinās, jo pārsvarā šādās saimniecībās strādā pati ģimene. Ieguvums, protams, ir, bet ne tik izteikts kā divu robotu saimniecībā – tādu viedokli esmu dzirdējis no banku speciālista.

Delaval robota ierīkošana fermā.

– Kas būtu jāņem vērā, ceļot pavisam jaunu fermu ar nodomu iegādāties slaukšanas robotus? Vai tās būvniecībā ir kas atšķirīgs?
– Vēlams uzreiz projektēt siltā tipa ēku. Ja slaukšanas vieta būs nesiltinātā fermā, grīda apledos, jo pie robota tā neizbēgami būs slapja. Tas nozīmē, ka vajadzēs slaukšanas vietu speciāli apsildīt, kas ekspluatācijā radīs papildu izmaksas. Ir saimniecības, kas tā strādā, taču mans ieteikums – būvēt siltinātu ēku. Vislētāk to var izdarīt ar sendvičpaneļiem. Iespējams arī cits variants – aukstā tipa kūtī, telpā, kurā atradīsies robots, izbūvēt silto grīdu ar siltinātu norobežojošo konstrukciju. Protams, svarīgi, kādas ir ziemas vietā, kurā atradīsies ferma. Kurzemē ir reģioni, kur ziemas ir ļoti īsas, tur varētu nebūt aktuāli būvēt siltinātu fermu.

Aukstā tipa fermās vajadzētu ņemt vērā, ka aukstumā turētas govis apēdīs krietni vairāk barības, bet vasarā fermā būs paaugstināta gaisa temperatūra ar nekustīgu gaisu, kura kustināšanai ir jāizmanto vairāki desmiti ventilatoru ar pilnu jaudu. Gaisa apmaiņa dabiskā veidā nenotiek, tāpēc ka ārā un iekšā ir vienāda gaisa temperatūra ar vienādu spiedienu. Turklāt par govju apsēklošanu sakarsušā fermā var aizmirst! Esmu lasījis ASV tapušu zinātnisko darbu par to, ka pastāv liels risks, ka tieši rudenī neizdosies apsēklot govis, ja vasarā viņām ir bijis karstuma stress. Es uzskatu, ka saimniekam ilgtermiņā ir izdevīgāk celt siltinātu slaucamo govju fermu nekā pakļaut govis ekstrēmām gaisa temperatūrām un rēķināties ar papildu izdevumiem. Arī pati ēka ilgtermiņā kalpos ilgāk nekā aukstā tipa kūts.

– Daudzi saimnieki, visticamāk, par fermas robotizāciju nedomā tāpēc, ka savu līdzekļu nepietiek un nevēlas uzņemties lielas kredītsaistības.
– Ja sākumā nevar robotu atļauties, vismaz vajadzētu fermu celt vai atjaunot ar domu, ka netālā nākotnē būs iespējams ar šīm tehnoloģijām strādāt, to attiecīgi paredzot arī jaunās ēkas projektā un būvniecībā. Tas ir svarīgi. Orientēt savu saimniecību uz tehnoloģijām, kas bija perspektīvas pagājušajā desmitgadē, ir neprāts! Par izmaksām runājot, piena mājas būvniecība ar attiecīgo tehnoloģiju izmaksā aptuveni tikpat, cik viens robots. Saimniecībai, kuru aprīko ar slaukšanas robotiem, piena māja nemaz nav jāceļ, tos var izvietot pat pārbūvētā celtniecības konteinerā.

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pat pensijā esot, jādarbojas!
Pat pensijā esot, jādarbojas!

Aizputniece Agnese Abersone savā mājā mazpilsētā gatavo dažādus gaļas izstr...

Vienkārši – katram lauksaimniekam
Vienkārši – katram lauksaimniekam

Ar saukli Vienkārši. Augt. Kopā (Simply. Grow. Together.) Latvijā jau vairā...

Sākt no nulles
Sākt no nulles

„Kad pats ieklausos tajā, ko stāstu, šķiet neticami. Kur man bija tas spēks...

Ar Latvijas sēklām mākam sarunāt
Ar Latvijas sēklām mākam sarunāt

Interviju ar Daci un Egonu Neibergiem sākam, apskatot SIA Firma Pasāža skai...