Dārzs un Drava / 2019.gads (Ziema.)

Visiem saprotamā valodā šis daudzfunkcionālais telpaugs ir bazella (Basella), kuru parasti audzē kā viengadīgu, lai gan skaitās daudzgadīgs. Ir pamatsuga B. alba, kurai lokanie stumbri un lapu kāti ir zaļā krāsā un ziedi balti, savukārt šķirnei ‘Rubra’ stumbri ir violeti purpursarkani un ziedi maigi rozā.

Ēdams, bet invazīvs
Bazella no bazellu (Basellaceae) dzimtas savvaļā sastopama Dienvidaustrumāzijā, Indijā. Taču tā ir spējusi ieviesties un veik­smīgi uz dzīvi apmesties tropiskajā Āfrikā, Ķīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Jaungvinejā un vēl citās zemēs, kur valda siltums, mitrums un daudz saules. Fantastiskās audzelības dēļ bazella ir iemantojusi gan labu, gan sliktu slavu. Labā – tiek audzēta plantāci­jās kā vērtīgs ēdamaugs, sliktā – invazīvs augs, kas spēj ātri aizaudzēt zemes platības, kuras paredzētas citiem augiem. Pirmavoti liecina, ka basellas dzimtene ir Malabāras reģions Indijā, tādēļ tautā augs nodēvēts par Malabāras spinātu. Lai mēģinātu spā­ņu, franču, angļu, dienvidaustrumu Āzijas tautu valodās nosaukt basellu, vajadzētu vairākas lappuses.

Gan kāpelē, gan rāpo
Bazella ir vīteņaugs, kas spēj kāpe­lēt, kā arī rāpot, var sasniegt gandrīz desmit metru garumu. Bazellai nav tikai viena galotne, ja augu agrā jaunībā sākam griezt. Tad izveidojas daudzzarains vīteņaugs, kam vaja­dzīgs kārtīgs balsts, kas ļauj aplūkot augu no visām pusēm. Varam arī ļaut tam biezi un pamatīgi noklāt horizon­tālu virsmu – augsni, akmeņu krāvumu, ierakta pagraba jumtu. Zibenīgās ātrau­dzības dēļ bazellu var salīdzināt ar efejām (Hedera), kuras savu izvēlēto objektu ap­aug necaurredzami.

Vasaras mēnešos bazella izcili aug ārā. To dārzā stāda, kad salnas beigušās, un telpās ienes pirms salnām, jo sulīgais augs neiztur temperatūru, kas zemāka par 0 °C. Bazel­las košie, skaisti nokarenie stumbri  labi izskatās balkonkastēs vai arī iekarināmos podos. Tāpat bazellas jauki papildina vasa­ras puķu dobes.

Sulīgo augu daļu dēļ bazellu pieskaita pie sukulentiem, un sukulentiem spilgtās saules, augstās temperatūras un sausā gai­sa ietekmē fotosintēzes process ir daudz intensīvāks nekā citiem augiem, kas nav sukulenti. Lai šis fakts būtu visiem izpro­tams: sukulents savas atvārsnītes, ar kurām tas elpo, nevar, faktiski nedrīkst, dienā atvērt, pretējā gadījumā augs pārvērstos herbārijā, izkalstu. Ar šo arī skaidrojama auga intensīvā fotosintēze.

Piecas cildināmas īpašības
Katram augam var izcelt kādu vienu skaistu īpašību, bet bazellas šķirnei tās ir piecas – spilgtas krāsas stumbri, koši zaļas sirdsveida lapas, rozā ziediņu vārpas, gan­drīz melnu ogu ķekari un salātos ēdamās lapas, kas uzturvērtībā pārspēj mums labi zināmos spinātus. Bazellas pieder pie īstermiņa kultūrau­giem, 75 dienās no 10 m2 ievāc 40 kg. Tās izmanto indiešu, ķīniešu, afrikāņu un daudzu citu tautu virtuvēs. Svaigas bazellas tiek pārdotas Dienvidaustrumāzijas lielvei­kalos un tirgos. Bazellas violetā augļu sula tiek izmantota kā pārtikas krāsviela kondi­torejas izstrādājumos un saldumos.

Lieto arī ārstniecībā
Bazellas lapas ir bagātas ar A, C un daudziem B vitamīniem, dzelzi un kalciju. Lapās daudz olbaltumvielu, maz kaloriju. Izcils antioksidants. Svaigām bazellas lapām ir patīkama maiga spi­nātu garša. Tās lapas, saknes, stumbrus – visus kopā un sagatavotus katru atsevišķi – izmanto pastās, uzlējumos, novārījumos, svaigā veidā lie­to dažādu pietūkumu, caurejas ārstēšanai, kā acu pilienus konjunktivīta ārstēšanai, pret epilepsijas lēkmēm, dizentēriju un daudzām citām kaitēm.

Audzēšanas īpatnības
Ja bazellas audzē ārā dārzā, tad jāizvēlas saulaina, vējiem aizsargāta vieta ar augsni, kas labi aizvada prom lieko mitrumu. Optimālā gaisa temperatūra 23−27 °C, bet spējīgas augt arī 10−35 °C diapazonā, kas jau ir atbilstošs Latvijas klimatam.
Telpās bazellas labi jūtas istabas tempe­ratūrā, neprotestējot pret vasaras karsto klimatu, kas nepārprotami ietekmē mūsu telpu temperatūru. Ja gribam ieraudzīt spilgtos bazellas stumbrus, lapu kātus un nereti pat pašas lapas, tad telpā jāatrod vissaulainākā vieta, jo tikai spilgtā saulē minētās auga daļas iegūst violetu nokrāsu. Var audzēt kopā ar kaktusiem un citiem sukulentiem – stādītas kopējos traukos vai atsevišķi, jo ideāli jūtas telpā, kurā ir sauss gaiss. Bazellas stāda un audzē smilš­māla augsnē, kas bagāta ar organiskām vielām, un augsnes reakcijas pH diapazons ir 5,5−7,0. Bazellas ir ne tikai ātraudzīgi, bet arī izturīgi augi un spēj augt arī tad, ja augsnes pH ir 4,3−8,0.

Bazellas zied aptuveni no oktobra līdz pat janvāra beigām, februārim, t.i., īso die­nu mēnešos. Neziedēs, ja dienas garums pārsniegs 13 stundas. Rozā vai baltie sīkie ziediņi sakārtoti stāvā vārpiņā, bet spīdīgās melnās ogas – sēklas izkārtotas nokarenos ķekaros. Bazellas zied pārbagātīgi, katrā lapu žāklē veidojas pa ziedkātam, tādējādi uz auga vienlaikus var redzēt aizmetušos ziedpumpurus, plaukstošās ziedu vālītes, uzziedējušos ziedus, negatavu augļu ķeka­rus, nogatavojušās ogas.

Bazellu sēklas dīgst 18−21 °C temperatū­rā un sadīgst 10−20 dienu laikā. Lai nodro­šinātu labāku dīdzību, sēklas pirms sēšanas uz 24 stundām iemērc siltā ūdenī. Ja ir sa­rūpēta tāda vieta, kur bazella augs pastāvīgi, nav jāaizraujas ar sēklu ievākšanu, jo pirmās izveidojušās sēklas ir jau nogatavojušās un pašas izbirušas augsnē. Ja temperatūra ir aptuveni 18 °C, tad jaunstādi biezā mūrī būs sadīguši vecākauga pakājē (tā tas notiek Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā).

Bazella nav telpaugs, kas ienācis Latvijā beidzamos gados. Parunājot ar vecākajiem kolēģiem dārzniekiem, var dzirdēt stāstus, ka siltumnīcās bazella tika nīdēta kā nezā­le, kas spējīga augt tur, kur paredzēta vieta citiem augiem. Labā ziņa ir tāda, ka augu viegli izraut un no augsnē paliekušajām sakņu daļām tas neturpina augt.NBD ikdienā pārbau­dīts, kā bazellas lapu garšas īpašības vērtē bruņurupuči un Āfrikas milzu gliemeži – īpaši pēdējie tās at­zīst par izcilām delikatesēm. Bazellas ir vieni no retajiem telp­augiem, kam nav kaitēkļu un slimību.