Saimnieks LV / 2020.gads (Decembris.)

Latvijas teritorijā mežiem jau ilgu laiku bija un būs liela nozīme tautsaimniecībā. Šobrīd jau vairāk nekā aptuveni puse valsts ir klāta ar mežiem. Taču meža īpašnieku vai meža zemes apsaimniekotāju darbu var ietekmēt dažādi faktori – gan pozitīvi, gan negatīvi. Gadās reizēm arī tā, ka nelabvēlīgu faktoru var izmantot un beigās rodas pretējs jeb pozitīvs efekts. Tālāk izklāstīšu nozīmīgākos faktorus, ar kuriem vajadzētu rēķināties, apsaimniekojot mežu.

Mežaudžu augšanas procesā uz tām lielu ietekmi atstāj trīs veidu faktori: abiotiskie, biotiskie un antropogēnie. Abiotiskie un biotiskie faktori ir dabīgie ekoloģiskie faktori; abiotiskie ir nedzīvas dabas (ūdens, uguns, vējš u.c.), bet biotiskie ir dzīvās dabas faktori (pārnadžu bojājumi, kukaiņu bojājumi, sēņu un vīrusu slimības, sugu savstarpējā mijiedarbība u.c.). Savukārt antropogēnie faktori ir tie, ko tīšā vai netīšā veidā rada cilvēks (bojājumi, kas radušies, izmantojot tehniku, cilvēku izraisītas dabas katastrofas, kaitīgu vielu noplūšana dabā u.c.).

Būtisks abiotiskais faktors ir vējš. Latviju bieži skar vētras, kuru ietekmē mežaudzes lielās platībās cieš no vējgāzēm un vējlauzēm, koki tiek izgāzti ar saknēm vai stipra vēja ietekmē tiem tiek pārlauzti stumbri. Pēc zinātnieku prognozēm, Latvijā klimats var kļūt vēl vējaināks, līdz ar to vēl vairāk paaugstināsies vējgāžu un vējlaužu risks. Savukārt sniegs, kas veicina snieglaužu un snieggāžu risku, samazināsies, tāpēc jāseko savā īpašumā esošo audžu stāvoklim, lai nepieļautu vējam izraisīt postījumus savā mežā.

Vairākums no minētiem riskiem rodas audzēs, kur par daudz izņemts koku pēc kopšanas cirtēm, notikusi intensīva kopšana vai arī veikta nevienmērīga retināšana, tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi veikt jaunaudžu un krājas kopšanu. Ja mežaudze tiks pārretināta, vējš spēs tajā pārvietoties daudz brīvāk un attīstīt lielāku spiedienu uz palikušajiem kokiem, tādā veidā risks izgāzt un nolauzt kokus palielināsies.

Viens no risinājumiem, lai izvairītos no vējgāžu un vējlaužu riska, ir kopšanas cirti veikt vairākas reizes ar mazu intensitāti. Un jāseko, lai kokiem būtu garuma un diametra proporcija, jo, ja audzi laikus neizkopj, koki var sākt konkurēt par gaismu un tad izaugs tievi, gari, pret vēja brāzmām daudz neizturīgāki koki. Bez tam ieteicams mežaudzes kopšanu veikt virzienā no austrumiem uz rietumiem, jo Latvijā, kā zināms, valdošie ir rietumu vēji (šis variants ir ļoti sarežģīti izpildāms, jo neviens kaimiņa īpašuma mežaudzi nevar pret viņa gribu apsaimniekot, kā arī no ekonomiskā viedokļa tas galu galā var tomēr neatmaksāties).

Vēl viens no abiotiskiem riska faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt mežaudzes augšanas kvalitāti un apsaimniekošanas gaitu, ir pārmērīgs nokrišņu daudzums. Tā, piemēram, Latgalē 2017. gadā ilgstošo lietavu rezultātā bija appludinātas lielas meža platības, un, tā kā koku saknes ilgstoši atradās zem ūdens, mežaudzēs sākās intensīva koku kalšana. Lai mazinātu pārmērīga nokrišņu daudzuma riska ietekmi uz mežaudzēm, būtu ieteicams sekot līdzi īpašumā vai blakus tam esošajam mežam, kā arī citas kategorijas zemei. Ja konstatē, ka ūdens nespēj iesūkties pietiekoši ātri, var rasties pārplūstošais laukums, ir noteikti jāpārbauda savā īpašumā un blakus esošo meliorācijas grāvju stāvoklis. Ja nepieciešams, tie jāpārtīra un jāizkopj, lai nekas netraucētu normālai ūdens caurtecei. Svarīgi iesaistīt arī blakus īpašuma saimniekus, jo tikai līdz pusei iztīrīts meliorācijas grāvis vai tāds, kurā nav pilnībā iztīrīts krūmu apaugums, pienācīgi nefunkcionēs, jo tiks kavēta ūdens tālāka notece. Protams, arī jāpiefiksē, vai bebri nesāk ietekmēt mežaudzi vai blakus mežaudzes, tās appludinot vai traucējot meliorācijas grāvju darbību.

Pie abiotiskiem riska faktoriem minams arī meža ugunsgrēks. Spriežot pēc Valsts mežu dienesta (VMD) statistikas datiem, galvenais mežu ugunsgrēku iemesls ir cilvēka rīcība (antropogēnais riska faktors) – ļaunprātīgi dedzinot vai mežā neuzmanīgi rīkojoties ar uguni. Taču, protams, nevar arī izslēgt zibens izraisītu ugunsnelaimi. Lai ātrāk pamanītu ugunsgrēku un ziņotu par tā atrašanās vietu, ir izveidoti novērošanas torņi. Lai novērstu vai vismaz ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos, meža īpašniekam savā īpašumā būtu ļoti labi ierīkot kādu ūdens ņemšanas vietu (tas var palīdzēt ātrāk nodzēst ugunsgrēku) un mineralizētās joslas (kavē ugunsgrēka izplatību pa zemsedzi). Mūsdienās pastāv arī dronu izmantošanas iespējas, lai varētu ātrāk konstatēt ugunsgrēku.

Jāpievērš arī uzmanība biotisko jeb dzīvās dabas riska faktoru ietekmei uz meža apsaimniekošanas procesu. No dzīvās dabas faktoriem būtiskākie meža audzēšanas riski ir kaitēkļi, slimības un meža dzīvnieku postījumi.

Latvijā visbīstamākais meža kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus). Tas invadē novājinātas piecdesmitgadīgas un vecākas egļu audzes, piemēram, ja egļu mežaudze ir cietusi no vējgāzēm vai vējlauzēm, kā arī ja egļu saknes bijušas ilgstoši appludinātas. Taču, ja mizgrauzis ir savairojies lielā skaitā, tas var invadēt arī pilnīgi veselas egles. Ja, apsekojot mežaudzi, konstatē, ka uz koka stumbra ir redzami ap vienu milimetru lieli caurumiņi un skaidu nobiras, tad tas var liecināt par mizgrauža klātbūtni zem koka mizas. Tā kā mizgrauža lidošana var sākties jau aprīlī, skujkokus nav ieteicams cirst no 1. aprīļa līdz 1. septembrim, jo nocirsts skujkoks izdala īpatnēju smaržu, kas pievilina mizgraužus. Savukārt līdz ar rudens iestāšanos var sākt izvākt no meža gan no vēja ietekmes cietušos skuju kokus, gan ar mizgrauzi bojātas egles.

Ja mežaudze ir stipri cietusi un audzes faktiskais šķērslaukums samazinājies zem normatīvajos aktos noteiktā kritiskā šķērslaukuma, būs nepieciešams ciršanas apliecinājums sanitārai cirtei (derīgs divus gadus). To iespējams pieprasīt, Valsts meža dienestā iesniedzot iesniegumu. Savukārt, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, tad apliecinājums koku ciršanai nav nepieciešams, tiesa, par saviem plāniem izvākt sausos un bojātos kokus MVD ir jāinformē.

Runājot par mežaudžu slimībām, viena no bīstamākajam koku slimībām ir sakņu trupe, kuru izraisa sakņu piepe (Heterobasidion Annosum). No sakņu trupes galvenokārt cieš parastās egles audzes, kā arī citu skuju koku audzes. Latvijā kā risinājumu sakņu piepes izplatības ierobežošanai izmanto preparātu Rotstop (videi draudzīgs). Tas sastāv no pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea sporām, kas kavē turpmāko sakņu piepes izplatību. Aizsardzības līdzekli lieto mežizstrādes laikā − nocirstā koka celmu uzreiz noklāj ar šo preparātu. No sakņu trupes cietusī audze pēc izstrādes turpmāk būtu jāatjauno ar koku sugu, kas ir izturīgāka pret šo slimību, piemēram, bērzu.

Vēl pēdējos gados Latvijā ir izplatījusies ozolu akūtās kalšanas slimība. Ar to var inficēties nobrieduši, vairāk nekā 30 cm resni ozoli, kas vecāki par 50 gadiem. Šī slimība var apdraudēt ozolus gan mežaudzē, gan parkos, gan apstādījumos, gan viensētās. Ja ozolam ir plaisa, no kuras izdalās tumšs šķidrums, tad tā varētu būt viena no pazīmēm, ka ozols ir inficēts ar minēto slimību. Inficēšanās rezultātā ozoli nokalst un aiziet bojā. Ja īpašumā ir ozoli un tie atbilst iepriekš minētiem koku parametriem, tad būtu ieteicams tiem pievērst vairāk uzmanības, jo slimība ir pārāk maz izpētīta un vēl nav risinājumu, kā to ierobežot. Ja savā īpašumā konstatē ozolu akūtās kalšanas slimības simptomus, tad par saviem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam.

Turpinot par meža audzēšanas riskiem, nevar bez uzmanības atstāt lielo pārnadžu postījumus, jo tie ir viena no lielākajām meža audzēšanas problēmām Latvijā. Aļņu, staltbriežu un stirnu blīvums Latvijas teritorijā ir liels, un tie noposta jaunaudzes, barojoties ar jauniem kociņiem. Kā zināms, ja jauni kociņi tiks traumēti, tad no tiem nākotnē izveidosies nekvalitatīva mežaudze, bez tam bojājumu vietā var iekļūt trupe un kociņš var tikt inficēts. Kā risinājumu pārnadžu postījumu mazināšanai Latvijā izmanto aizsardzības līdzekļus, piemēram, Cervacol Extra, Planskyd, Tricco u.c. Cervacol Extra ir balta pasta, kuru uzziež uz kociņa galotnes ar roku – kad dzīvnieks pagaršo šo galotni, tā viņam nepatīk, jo pasta satur smiltis. Savukārt preparāts Plantskyd atbaida dzīvniekus ar savu smaku. Preparāta pulveri samaisa ar ūdeni un ar šķidrumu miglo kociņus. Preparātam piemīts asins smaka, kas dzīvniekiem nepatīk. Tomēr ir konstatēts arī, ka dzīvnieki, īpaši staltbrieži, ienākot nesen stādītā jaunaudzē vai tādā, kas apstrādāta ar iepriekš minētajiem aizsardzības līdzekļiem, var nodarīt ļoti lielus postījumus. Iekožoties jauno kociņu galotnēs un sajūtot, piemēram, šo smilts un līmes sajaukumu, dzīvnieks kociņu nevis nokož, bet izrauj un dodas pie nākamā. Ienākot kārtīgam staltbriežu baram, var gadīties, ka nesen stādītā jaunaudze būs jāpārstāda gandrīz pilnībā vai rudenī būs nepieciešama stādu papildināšana.

Vējgāze un vējlauze. Foto: Maikls Mūrmanis, (MKPC Ludzas nodaļas vecākais mežsaim-niecības konsultants. Balvu novads (2019)

Protams, jāpiemin arī bebrs. Nesekojot šī dzīvnieka klātbūtnei, savu mežu var pazaudēt pāris mēnešu vai pat nedēļu laikā. Jo, appludinot mežaudzi, pie saknēm vairs netiek klāt gaiss, samazinās trūdēšanas procesi un koks sāk kalst vai arī tam ir samazinājusies imunitāte, tajā var viegli iekļūt kāda slimība, kā arī tas būs mazāk spējīgs pretoties kaitēkļiem. Šajā situācijā saimniekam laikus jājauc ārā bebru dambji, ja tādi ir. Vislabāk cīņā iesaistīt medniekus. Nojaukto dambi bebri var atjaunot pāris dienās.

Antropogēnie faktori, kā jau iepriekš tika minēts, ir cilvēka izraisīti. Mežaudzi var apdraudēt:
• ugunsgrēki (ugunsgrēki, kas radušies cilvēku neuzmanības vai ļaunprātības rezultātā vai izmantojot tehniku);
• ekonomiskās krīzes un tirgus cenas (apaļo kokmateriālu cenas var ļoti strauji krist, un kokmateriāli kļūs nevērtīgi);
• dažādas dabas katastrofas (var plīst kāds ūdens dambis vai izplūst kādas kaitīgās vielas u.c.), nelikumīgas cirtes.

Cilvēks spēj ietekmēt jebkuru meža apsaimniekošanas darbu − nepareizi stādot, aplam izvēloties koku sugas konkrētajam meža tipam, nepareizi kopjot vai darot to nepareizā laikā, neapsekojot mežu, nekvalitatīvi veicot jaunaudžu kopšanu. Nepareiza veikta mežizstrāde var ietekmēt augsnes stāvokli gan paša, gan kaimiņu īpašumā. Plus zināšanu trūkums par apaļo kokmateriālu pārdošanu, jo būs starpība, vai vedīsiet apaļos kokmateriālus, kur tos iepērk par 50 EUR/m3, vai arī par 100 EUR/m3, kā arī vešanas attālums – pirmajā variantā 20 km, otrajā 45 km. Kas būs izdevīgāk? Ar kādu kraujmēra koeficientu noteiks kubikmetrus? Tas viss ietekmēs ienākumus un peļņu, ja tāda būs.

Visu abiotisko un biotisko faktoru kopums veido sava veida klimatu, ko ietekmē arī antropogēnie (cilvēka radītie) faktori. Krasas temperatūras izmaiņas, vēja brāzmas, netipisks karstums apvienojumā ar kādu antropogēno faktoru var nodarīt pāri visai dabai un cilvēkiem. Piemēram, lielas lietusgāzes + pārplīst kāds no ūdens dambjiem, liels karstums un sausums + lielas vēja brāzmas + ļaunprātīga dedzināšana, šis viss var iznīcināt meža īpašumus un veicināt pat dabas katastrofu. Piemēram, ASV Kalifornijā vai arī Austrālijā, kad ir liels sausums, vējš un daudz neizvāktas sausās koksnes (kas varētu būt antropogēnais faktors), mēdz izcelties milzīgi meža ugunsgrēki, ko droši vien daudzi ir redzējuši TV vai sociālajos tīmekļos. Līdz ar to VMD uzrauga un ziņo par meža ugunsgrēkiem un pat vietām aizliedz doties mežā.

Kopumā galvenais, ko pienāktos gan meža, gan vispār jebkuras kategorijas zemes veida īpašniekam darīt, ir regulāri apsekot savu īpašumu (nevis reizi piecos gados), sekot līdzi notiekošajam apkārt un nebaidīties jautāt, ja pašam kaut kas nav skaidrs. Labāk septiņas reizes nomērīt un vienu reizi nogriezt! Ja trūkst zināšanu, ir iespējams apmeklēt seminārus, arī izmantot modernos e-seminārus, doties apmācībās, kā arī konsultēties.

Ja ir kādas neskaidrības vai vēlaties saņemt profesionālas konsultācijas vai pakalpojumu, droši sazinieties ar LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centru (MKPC)! Tur strādā zinoši cilvēki, profesionāļi, kas spēs palīdzēt. Novēlu katram meža īpašniekam priecāties par savu mežu, jo tā ir privilēģija, kas ne katram pieejama. Tikai no katra paša ir atkarīgs, vai spēsiet to izaudzināt no maza stādiņa līdz lielai mežaudzei!