Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka meliorācijas sistēmu atjaunošana var būtiski palielināt meža ražību, turklāt nodrošina vieglāku to atjaunošanu, kopšanu un iegūto kokmateriālu transportēšanu. Turpretī novecojušas meliorācijas sistēmas palielina plūdu risku, kas var sagādāt pamatīgus zaudējumus gan mežsaimniekiem, gan lauksaimniekiem.

Situācija Latvijā
Mērķtiecīgas meliorācijas sākums datējams ap 19. gs., tomēr visintensīvāk tā noritēja laikā, kad roku darbu nomainīja mašinizēta darba tehnika. 20. gs. 60.–80. gados meliorācija veikta visintensīvāk un turpinājās līdz pat neatkarības atjaunošanai. Latvijā ir nosusināti 2.4 milj. ha, tajā skaitā 1.6 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 0.8 milj. ha meža zemes. Kopējie ieguldījumi meliorācijas izveidei – 7 mljrd. EUR. Lai nezaudētu šos zemes uzlabošanā ieguldītos līdzekļus, katru gadu jāatjauno vismaz 10 % bojāto meliorācijas sistēmu.

Meliorācijas sistēmām ir nepieciešama periodiska uzturēšana un renovācija, izvācot tajās ieaugušos kokus un atjaunojot grāvju dziļumu. Pirms grāvju uzturēšanas darbu veikšanas ieteicams iepazīties ar Zemkopības ministrijas izdotajām vadlīnijām, lai nodrošinātu vienotu pieeju un izpratni meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā. Jāņem vērā, ka meliorācijas sistēmu renovācija pieskaitāma būvniecības nozarei, tādēļ pirms darbu veikšanas ieteicams iepazīties ar MK noteikumiem Nr. 329, kas paredz šo darbu projektēšanas prasības.

Meža meliorācijas sistēmu atjaunošana A/S LVM platībās tiek veikta plānveidīgi, ik gadu atjaunojot meliorācijas sistēmu darbību aptuveni 20 tūkst. ha platībā. Līdz 2020. gada beigām ir atjaunotas un pārbūvētas meža meliorācijas sistēmas 245 tūkst. ha lielā platībā. Tās ir nopietnas ilgtermiņa investīcijas, kas palielina meža vērtību. Privāto mežu īpašnieku aktivitāte meliorācijas sistēmu atjaunošanā ir mazāka, jo tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Līdzfinansējumu grāvju atjaunošanai periodiski iespējams iegūt no Eiropas Savienības investīciju fondiem, un paredzams, ka tas turpināsies arī nākotnē... 

Pilnu interviju lasiet Maija SAIMNIEKS LV numurā!