Dārzs un Drava / 2018.gads (Rudens.)

Durbes novada Dunalkas pagasta Turaidu mājas ir Latvijā mazākā bioloģiskā saimniecība – tikai 2,4 ha. Tur saimnieko Zigrīda Manteja ar ģimeni – kā viņa pati smejas, vajadzējis dzīvē nodarboties ar tējām, jo uzvārds ir Manteja – mana tēja. Tā nu viņa ražo visdažādākās tējas veselībai. Saimniecībā ir arī bišu drava, un tējai līdzās var nolikt mazu salduma burciņu. Jau labu laiku Zigrīda savās mājās gaida ciemiņus, kuriem interesē, kā top tēja.

Sāk ar zedeņu žogiem
„2000. gadā es atnācu uz Dunalku kā aprūpētāja, lai palīdzētu saimniekam. Biju bez darba, bezpajumtniece – sāku savu dzīvi pilnīgi no nulles. Iestājos bezdarbniekos, sāku pīt zedeņu žogus, ko daru vēl līdz šai baltai dienai. 2005. gadā bija iespēja par Eiropas fondu naudu mācīties kursos biškopību un par ārstnieciskiem augiem. Tā soli pa solim Turaidas ir uzceltas no grausta,” stāsta saimniece. Katru gadu top kāds jauninājums, tagad zemnieku saimniecība nodarbojas ar biškopību, vāc un izplata zāļu tējas, iesaistās arī tūrismā.

„Man nav tehnikas, tikai lāpsta, grābeklis – es tieku galā. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka tas cilvēks ir bagāts, kuram pietiek. Man ir tikai mazumiņš. Tējas vācam trijatā − es, dēls un vīrs (abi Andri). Meitas ir savā dzīvē, tikai atbrauc ciemos, piepalīdz, kad vajag. Mana ģimene tējas lasa, cik iespēj. Laukos dabūt cilvēku darbam ir ļoti grūti.”

„Tūristiem, kuri atbrauc ciemos, parādām, kā tēja top – no sēkliņas līdz pirmajai lapiņai. Mēs daudz tēju lasām arī dabā. Man ir līgumi ar bioloģiskajām saimniecībām, braucam turp lasīt tējas.” Gada laikā tiek saražota apmēram tonna zāļu tēju.

Der Ziemassvētkiem un Lieldienām
Kad tēju atnes no lauka, to pārskata, sagriež, nosver un liek vītināt. „Jāvītina atkarībā no laikapstākļiem – bēniņos, plauktos, vairākas reizes dienā tā ir jāapmaisa. Kad tēja ir apvītināta, tad liek kaltēt. Kad nāk brīvāks brīsniņš, tad liek maisiņos un noformē kā mazas dāvaniņas kopā ar mazu medus burciņu. Ziemassvētkiem, Lieldienām un citiem svētkiem tas ir lielisks iepriecinājums. Vienu maisiņa pusi grezno Turaidu firmas zīme, bet otrā uzņēmumi var likt arī savu logo. Es ļoti vēlētos sadarboties ar uzņēmumiem vai iestādēm, kuriem būtu vajadzīgas tādas mazas dāvaniņas. Arī ar tautiešiem ārzemēs – tas būtu mazs sveiciens no Latvijas laukiem,” savu vēlmi izsaka saimniece un piebilst, ka daudz domājot par tējas noformējumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo jāieinteresē pircējs. „Ir arī izveidots speciāls tēju groziņš, ar kuru var uzrunāt kolēģus, – tajā būs visi ārstnieciskie augi un pie katra klāt pielikts tā nosaukums,” par jaunievedumu stāsta Turaidu saimniece.

Ciemiņi piesakās paši
„Vasarā neviens neaizbrauc tukšām rokām – ir puķes, kāda tēja. Kad cilvēki aizbrauc mājās, viņi vienmēr ir novērtējuši to, ko es daru,” priecājas Zigrīda. Nesen bijusi pieredzes apmaiņas braucienā kopā ar latviešu uzņēmējiem Austrijā. Citzemieši rādījuši
savas bioloģiskās saimniecības. Bijusi arī Igaunijā pie kolēģiem, kuri ražo sieru, kūpina gaļu. Igauņi gan ņēmuši kredītus, bet, kā saka, kas neriskē, tas nevinnē. Sagaidījuši ciemiņus sirsnīgi, kā mīļus draugus. Zigrīdasprāt, cilvēkiem nevajag daudz, bet vajag redzēt, kā viss notiek. Arī uz Dunalkas mājām ciemiņi brauc ļoti bieži – grib uzzināt, kā saimnieki visu sākuši ar mazumiņu, kā izdzīvojuši un kā turas. Katrs tiek sagaidīts ar mīļu smaidu un labestību.

Zigrīdas Mantejas tēja iegādājama Rīgā, Rimi Klēts sadaļā, kur ir visādu veidu tējas. Tās ir vēl piecos citos veikalos, bet saimniece ciemiņus arī labprāt sagaida savās mājās. Par produkcijas piegādi saimnieci uzrunājusi Liepājas viesnīca Līva, Lielais Dzintars, Liepājas Izglītības pārvalde un Durbes novada dome, interesējies uzņēmums Lauma, vēl citi veikali, bet Mantejas kundze skaidro, ka neesot iespējas visiem piegādāt, jo tējas lasa vien pašu ģimene.

Rīdzinieki labprāt iegādājas bioloģiskās tējas. Atvērto durvju dienās ciemiņi atbrauc un skatās, kā saimnieki vij zedeņu žogu, kā vada savu mazo biznesu. „Galvenais jau ir kaut ko gribēt. Cenšos visur piedalīties, daudz ko esmu savā dzīvē darījusi – audzējusi zemenes, ziemciešu puķes, man ir bijusi gotiņa un cūkas. Tomēr beidzot sapratu, ka mans sapnis ir, lai būtu kaut kas savs. Un tagad man ir tējas, medus un tūrisms. Nevienu mirkli neesmu apstājusies. Nav jālīdzinās citiem, bet galvenais, ka pati to varu,” teic Zigrīda. Viņa 2006. gadā piedalījās Latvijas Avīzes konkursā Radoša sieviete Latvijā 2006, 2011. gadā konkursā Atdzimsti no pelniem bija uzvarētājas godā, bet 2012. gadā čaklās Dunalkas saimnieces drava tika nominēta par sakoptāko Latvijā. Zigrīda, protams, ar to lepojas, bet dzīve iet uz priekšu, un darbs dzen darbu.