Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Jūdas koks Cercis canadensis savā dzimtenē Ziemeļamerikā ir līdz 18 m augsts koks, zari un stumbrs tumšā krāsā, bet jaunie dzinumi – sarkani. Pie mums tas parasti izaug kā krūms.

Latvijas klimatam mainoties uz siltāku, veģetācijas laiks dārzos pagarinās, un, ja vēl ziemas kļūs tādas, kāda bija aizvadītā, pie mums arvien labāk jutīsies augi, kas vairāk raksturīgi dienvidzemju florai. Māris Linde, kas jau sen savā Aizputes dārzā audzē dažādus eksotiskos augus, aicina arī citus dārzu lolotājus pamēģināt iestādīt ko Latvijai neraksturīgu. Iepriekšējā žurnāla numurā tikāt iepazīstināti ar ātraudzīgo pauloniju vai neparasto lauru ķirsi. Šoreiz stāsts ir par Jūdas koku. Tāpat kā paulonijas un lauru ķirša, arī Jūdas koka stādi jau atrodami Latvijas stādaudzētāju piedāvājumā, tikai jāpameklē.

Jūdas koks ir siltummīlis, cieš no sausuma un prasa treknu augsni. Tātad to nevar atstāt dārzā neuzmanītu. Jūdas kokam patiks saulaina vieta. Jo vairāk siltuma tas saņems, jo vairāk ziedu raisīs nākamajā gadā.

Vispirms – ziedi
Jūdas koks zied pavasarī pirms lapu plaukšanas un dārzā lieliski izceļas. Tā ziedi veidojas uz stumbra, pušķīšos pa 4–8 gaiši rozā vai violetā nokrāsā. Šī dienvidu augiem, piemēram, kakao kokam, izplatītā parādība jeb kauliflorija, kas mums pazīstama no zalktenes ziedēšanas un nozīmē, ka ziedi riešas tieši uz stumbra. Jūdas koka ziediem ir viegla, patīkama smarža.

Sēklas attīstās līdz 10 cm garās sarkanbrūnās pākstīs, katrā no tām ir pa četrām līdz septiņām sēkliņām. Tās ir ovālas, 5–6 mm garas matētas, tumši brūnas pupiņas. Ienākas septembrī – oktobrī. 1000 sēklu sver 20–30 gramus.

Jūdas koka lapas ir dekoratīvas – olveida līdz gandrīz apaļas, 5–15 cm garas ar sirdsveida pamatni un nelielu gala asumu, augšpusē zilganpalēkas, apakšpusē nedaudz pūkainas, rudenī tās kļūst gaiši dzeltenas.

Koka mūžs ilgst apmēram 50–70 gadus. Labos apstākļos tas spēj izaugt līdz pat 18 m augsts. Stumbrs bieži vien ir izlocījies.

Pirmos gadus var apsalt
Mūsu apstākļos pirmos gadus apsalst līdz sniega līnijai, bet par to nevajag bēdāties – apsalšana nekaitēs augšanai. Šajā laikā veidojas spēcīga sakņu sistēma. Koks sāk krāšņi ziedēt tikai tad, kad tā vainags kļūst pietiekami kupls.

Plašāk pazīstami trīs jūdaskoka veidi: Kanādas, Rietumu un Eiropas, kas iztur temperatūru pat līdz mīnus 30 °C.

Pavairo ar sēklām un spraudeņiem
Jūdaskoka sēklas ir ar cietu čaumalu, tāpēc tās ir vai nu jāapplaucē (jāskarificē), vai jāpatur sērskābes šķīdumā. Taču vislabāk tās 2–3 mēnešus paturēt 0–5 °C temperatūrā ledusskapī. Taču kokā pārziemojušām sēklām tas nav vajadzīgs. Sēj vai nu 3–4 cm dziļumā un 15 cm attālumā dobē, vai podiņā. Uz palikšanu kociņu nevajag stādīt tuvāk par diviem metriem. Pavasarī sēj, kad temperatūra sasniedz 15 °C. Rudeņos var pavairot arī ar spraudeņiem. Stādot spraudeņus 10–15 dziļumā un 45° leņķī, tie apsakņojušies pavasarī dos jaunus dzinumus.

Kā cēlies Jūdas koka nosaukums
Kāds mīts vēsta, ka Jūda Iskariots esot pakāries pie radniecīga koka (Cercis siliquastrum L.), kas aug Rietumāzijā un Dienvdeiropā. Koks līdz tam esot bijis baltiem ziediem, bet pēc šī notikuma ziedi mainījuši krāsu.