Vaicāts par to, kuru Latvijas pusi viņš uzskata par savējo, Mārtiņš Laukakmens teic: “Es esmu tērvetnieks no matu galiņiem līdz papēžiem. Esmu lepns dzīvot un strādāt tādā vēsturiski un ainaviski skaistā vietā kā Tērvete. Daudziem šis vārds asociējas ar Tērvetes alu, dabas parku un rehabilitācijas centru, bet man pie iepriekšminētā noteikti būtu vēl jānosauc zemgaļu pilskalni, līdzenumi un priežu meži.”

Neviļus prātā nāk mūsu himna:

”Tāda smarža kā Tērvetes pļavās, tādas krāsas kā Tērvetes kļavās,

Tādas bites kā Tērvetes dravās es nespēšu rast vairs nekur.

Manas dziesmas skan Tērvetē, mani rīti aust Tērvetē,

Manas naktis tumst Tērvetē, manas mājas, manas mājas ir te!”.

/ A. Reiniks, komponēta mūzika, & U. Kavicka, Tērvetes himnas teksta autore/

– Kā jums radās doma nodarboties ar biškopību?

– Ar biškopību mana ģimene gan no tēta, gan no mammas puses nodarbojās no paaudzes paaudzē. Esmu ceturtās dzimtas paaudzes aroda pārstāvis. Manuprāt, tas ir ielikts gēnos, jo jau bērnībā skrēju pa krāšņām puķu pļavām pakaļ dūcošam bišu mākonim un ar baudu locīju tik tikko svaigi sviesta medus kārtu noklātu maizes riku! Bet, ja negremdējas patīkamās bērnības atmiņās, tad nākas teikt, ka zemapziņas spēks ir varens – tās dzīlēs ir tik daudz snaudošas informācijas un gudrības, kuras atklājas tikai tad, kad ir nolemts par labu izvirzīto mērķu sasniegšanai!

– Mana bitenieka karjera aizsākās bērnībā, kad vaktēju nepaklausīgās bites, kuras reizēm nolēma “laisties lapās”, pēc tam ar interesi meklēju spietā to “tievāko un garāko” galveno vaininieci, kuras dēļ pārējās darba bites slinkoja, tad dravā pūtu dūmus… Laiks gāja, izaugu, radās jaunas intereses, tomēr daba un bites mani mistiski saistīja un es turpināju ik vasaru dzimtajās mājās sniegt izpalīdzīgu roku. Līdz brīdim, kad atskārtu savu būtību – man lemts kļūt par biškopi, tas ir mans aicinājums! Tas arī automātiski virzīja mani uz apņemšanos, ka viss ir katra paša rokās un, ja es vien gribēšu, tad notiks tieši tā, kā vēlēšos! Un kā gan var nesanākt, ja esmu jau bagāts, jo man ir tāds zināšanu krājumu mantojums?!

– Kā ģimenes locekļi iesaistās saimniecībā?

– Reizēm ģimenes locekļi tiek iesaistīti darba procesā, lai ātri spētu sagatavot saimes pārvešanai uz jaunām ganībām. Īpaši darbīgs ir septembris, kad savlaicīgi jāpaspēj noņemt medu, apstrādāt bišu saimes ar pretvarras jeb bišu ērces līdzekļiem un nodrošināt tās ar ziemas barību.

Sieva Ilze ir vislielākais palīgs. Viņa ar prieku nodarbojas ar vaska sveču liešanu, dāvanu komplektu saiņošanu, kas apvieno aromātu baudījumu un garšu kārpiņu ceļojumu dabīgu bišu produktu pasaulē, un to realizāciju gadatirgos. Pats amizantākais visā ir manas sievas bērnības pārliecība: “Bites? Kādas bites? Medu nes Vinnijs Pūks!”.

– Kā ir veidojusies pieredze biškopībā?

– Nenoliedzami, dalīšanās ar radošām idejām un metodēm ir panākumu atslēga, un tas veicina jaunu kontaktu gūšanu. Tomēr katram pieredzējušam biteniekam ir sava pieeja, un es neņemos nevienam ne ko mācīt, nedz ieteikt, jo, kas vienam ir labs, otram var šķist galīgi nederīgs.

Cita lieta ir jaunu iemaņu apgūšana vai atsvaidzināšana šī aroda iesācēju lokā, un es ļoti pozitīvi vērtēju cilvēku interesi kopumā par visu, kas ir saistīts ar šo jomu. Varu atklāti teikt, ka mani neinteresē pieredzes dalīšanās pasākumi kā tādi, bet pavisam noteikti varu sacīt, ka visefektīvākais veids, kā kaut ko apgūt, ir iziešana ārpus ierastās vides. Sena gudrība runā pati par sevi: “Darbs dara darītāju!” Tādēļ ar vislielāko prieku sniegšu padomus un dalīšos pieredzē vasaras sezonā, darba procesa laikā, ja kāds vēlēsies ne tikai iegūt vai papildināt savas jau esošās zināšanas un prasmes teorētiski, bet arī apgūt tās praktiskā līmenī.

– Kādas specializētās iekārtas izmantojat?

– Ir izstrādāta īpaša – sava tehnoloģija biškopībā. Ar tās palīdzību es spēju kvalitatīvi un ātri paveikt visus nepieciešamos darbus, lieki netērējot savu enerģiju un laiku. Protams, darāmo darbu atvieglo modernizētas iekārtas, piemēram, automātiskā atvākošanas iekārta, kalte, bišu maizes drupināšanas iekārta, medus dekristalizācijas skapis, bišu vaska kausēšanas centrafūga utt.

Aicinu dravniekus, kuri vēl joprojām lieto novecojušu tehniku, nebaidīties no inovācijām. Tehniskais progress ir kā medusmaize! Tas ir ieviesis radikālas pārmaiņas praktiskā pielietojuma, ātruma un kvalitātes ziņā, kā rezultātā var ietaupīt uz kopējiem ražošanas resursiem – materiāliem un cilvēkresursiem.

– Vai jums ir arī darbinieki?

– Algoti darbinieki būtu vajadzīgi tikai gadījumā, ja nākotnē paplašinātu jau esošo saimniecību. Biznesa paplašināšanās vienmēr ietekmē gan personīgo dzīvi, gan pašu biznesu. Progress ir panākumu atslēga, tikai, stratēģiski plānojot izaugsmi, jāatceras, cik lielām pārmaiņām cilvēks ir gatavs, jo, manuprāt, pats galvenais ir sekot tam, lai kvalitatīvs sniegums neviļus nepārvērstos pavirši kvantitatīvā izpildījumā.

– Kā notiek saimniecības paplašināšanās?

– Saimniecībā tiek ieguldīti tikai un vienīgi pašu līdzekļi, kas savukārt tiek iegūti no saražotās produkcijas. Lēnām attīstoties, palielinās saražotās produkcijas daudzums, kā rezultātā palielinās peļņa, kas attiecīgi tiek mērķtiecīgi investēta inovācijās – meklējot modernas tehnoloģijas un tehnikas risinājumus, kā arī konkurētspējīgus produkcijas un darbības veidus. Protams, šeit es nerunāju globāli, jo kāda konkrēta radoša ideja, iespējams, ir sen attīstīta kādā citā valstī vai rajonā, bet pavisam iespējams, ka tā būs inovatīva manējā.

Lēmums individuāli darboties ar biškopību tika pieņemts pirms astoņiem gadiem. Viss aizsākās ar pirmajiem iegādātajiem desmit Latvijas koka stāvstropiem, un laika gaitā saimju skaits tika palielināts līdz 250 saimēm. Galvenais uzsvars jāliek uz to, ka mana bišu drava nav stacionāra, jo es nodarbojos ar ceļojošo dravniecību. Tātad nācās meklēt risinājumus, kā atvieglot darba procesu, piemēram, saimju pārvietošanu, stropu izmēru un smagumu, kā arī medus noņemšanas ātrumu. Tādēļ tika pieņemts lēmums par labu poļu firmas Lyson putu polistirola stropu iegādei, jo šie stropi ir ne tikai viegli pārvietojami, bet arī ieekonomē resursus, kas nepieciešami ziemošanai.

Manuprāt, ceļojošā dravniecība ir vislabākais veids, kā efektīvi ievākt monofloru medu, jo nepārtraukti atrodamies kustībā, respektīvi, bišu stropi tiek pārvesti no vienas ganību vietas otrā.

– Vai esat Latvijas biškopības biedrības biedrs un kur gūstat informāciju par jaunumiem biškopības nozarē?

– Pasaulē ir tik daudz profesionāļu šajā jomā, tāpēc labprāt sekoju ārzemju aktualitātēm. Arīdzan esmu Latvijas Biškopības biedrības biedrs.

Eiropas Savienībā biškopības nozarei tiek piešķirts atbalsts, kas sekmē biškopības attīstību. Latvijas Biškopības biedrība organizē seminārus, izsniedz bezmaksas pretvarras līdzekļus un sniedz palīdzību dažādos citos jautājumos. It īpaši vēlos likt uzsvaru uz varrozes ierobežošanu, jo šī slimība ir neizbēgama un pāris gadu laikā var iznīcināt visas inficētās saimes. Tātad mūsu uzdevums ir glābt bites ne tikai iegūstamo ārstniecisko produktu dēļ, bet arī apputeksnēšanas procesa dēļ, jo biškopība ir ļoti svarīga nozare visā lauksaimniecībā kopumā.

– Kādas ir pēdējā laika tirdziņu tendences?

– Bišu produktu tirgus vienmēr ir bijis stabils. Nelielas tendences tiek novērotas attieksmes ziņā. Cilvēki izrāda interesi ne tikai par tradicionālu bišu produktu iegādi, bet arī labprāt iegādājas tādus medus produktus, kas agrāk nebija tik populāri. Produkcija tiek ražota un realizēta saimniecībā.

Šobrīd ražoju un realizēju produkciju, ņemot vērā pašreizējās tirgus tendences. Cilvēki, kā vienmēr, pieturas pie klasiskām vērtībām, tādēļ uzsvars tiek likts uz rapša, āboliņa, liepu, griķu, viršu un dažādu ziedu medu, ziedputekšņiem, propolisu un 100% dabīgām vaska svecēm. Tiek ražots arī imunitāti stiprinošs krēmmedus ar dažādu ogu maisījumiem un piedāvāta mikroelementiem bagātā bišu maize.

– Kas biškopja darbā jautrs?

– Vēl joprojām reizēm ar interesi vēroju māsas spriņģošanu un spiegšanu. Smejos, vēderu turēdams! Nu, ko var ņemties? Bērnībā taču kopā skrējām spietiem pakaļ!

– Kādi ir turpmākie plāni?

– Nākotnē vēlos uzsākt 100% dabīgu vaska šūnu ražošanu, jo savs tomēr ir un paliek savs. Tā teikt, vēlos vaska šūnas ar garantiju, jo pirktajām nereti tomēr ir parafīna vai kādi citi piejaukumi.

Ir arī iecere papildināt produkcijas klāstu, lai vietējos pircējus iepazīstinātu ar vēl kādiem ne tik tradicionāliem biškopības produktiem.

– Kāds ir dzīves moto?

– Nepārtraukta un mērķtiecīga virzība uz priekšu! Šeit kā reiz varu citēt Raini: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Cilvēkam ir jānotic sev, jābūt radošam un aktīvam, kā arī jāspēj iedvesmot citus, neaizmirstot par mūžīgu pilnveidošanos.

– Kur gūstat iedvesmu? Kā atpūšaties un atjaunojaties? Kādi vēl vaļasprieki, hobiji ?

– Kad vaļasprieks kļūst par darbu, tad viss automātiski nostājas savās vietās.

Vaļasprieks kā tāds ir iedvesmas un bezgalīgas enerģijas avots. Pašsaprotams ir tas, ka jebkurā procesā ir jāiegulda darbs un jāpārvar dažādi šķēršļi, tāpēc svarīgi ir izprast savu motivāciju un jēgu reālu mērķu sasniegšanā un ar entuziasmu rast prieku darāmajā. Pats galvenais – katram ir jābūt savā vietā!

Kā arī jāmāk sevi atalgot. Atkāpjoties no filozofijas, varu teikt, ka, kā jau katram cilvēkam, ir patīkami dzirdēt uzmundrinošus vārdus no sievas vai citiem ģimenes locekļiem, piemēram, par labi padarītu darbu. Tur arī tā iedvesma un panākumi slēpjas.

Kā jau zināt, bitenieku darbs ir sezonāls. Gandrīz tā pat kā ar bitēm – vasaras sezonā strādā, bet ziemu pārlaiž ēdot un gulšņājot! (Smejas.)

– Kā visu varat paspēt?

– Jāstrādā ir gudri, nevis smagi!

Laiki ir mainījušies un jāmainās domāšanai. Iepriekšējās paaudzes strādāja smagi, lai nopelnītu, jo jābaro bērni un jāpaēd pašiem. Strādāja no rīta līdz vakaram, arī brīvdienās – upurējot personīgo dzīvi, mūžīgā skrējienā pa riteni ar cerību par labākiem laikiem un atpūtu vecumdienās. Lai sasniegtu lielāku rezultātu un pēc iespējas mazāk šķiestu resursus, ir jākoncentrējas uz vislielākās enerģijas ieguldīšanu tieši plānošanā, apdomāšanā un veicamā procesa atvieglošanā nevis uz paša darba izpildes procesu. Kā arī nedrīkst aizmirst par striktu robežu novilkšanu starp darbu un privāto dzīvi.

– Kur jūs var atrast un iegādāties produkciju?

– Savu produkciju tirgojam uz vietas saimniecībā Tērvetē, kā arī “Medus bodē” Jelgavā, Driksas ielas tirdziņā. Iespējamas arī piegādes pēc pasūtījumiem, adresi un kontaktus var atrast šeit: Instagram un Facebook kontos.

IG: @martina_bites  https://instagram.com/martina_bites?igshid=YmMyMTA2M2Y=

Facebook: @martinabite  https://www.facebook.com/martinabite

– Kāds būtu vēlējums citiem biteniekiem?

– Mans vēlējums kolēģiem – lai labi pārziemo bites, kā arī novēlu bagātīgu ražu nākamajā sezonā.

Iesācējiem – nebaidīties no bišu dzēlieniem, jo arī tie ir veselīgi!