Pagājušajā nedēļā notika ikgadēja Latvijas Kūdras asociācijas (LKA) organizētā tikšanās ar vienu no valsts lielākajiem kūdras resursu apsaimniekotājiem –  “LVM Zemes dzīles”, lai pārrunātu nozares virzību uz ilgtspējīgu un zinātnē balstītu darbību klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Pēc ikgadējās tikšanās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes loceklis Jānis Lapiņš uzsver: “Kūdras nozares pārstāvjiem un nozarei kopumā jāapzinās un jārealizē sava atbildība pārejā uz klimatneritrālu ekonomiku. Nozarei ir milzīgs potenciāls attīstīt ilgtspējīgus, zinātnē balstītus risinājumus gan kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanā, gan resursu ieguvei izmantoto teritoriju rekultivāciju, kas kompensē un mazina radītās SEG emisijas.”

“LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone aicināja kūdras nozari attīstīt kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību un nozarē iesaistītajām pusēm, izglītojot un skaidrojot kūdras nozīmi tautsaimniecībā un klimata mērķu sasniegšanā.

“Ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakse un rekultivācijas pasākumu veikšana ir konkrēti risinājumi, kā nozarei, kopīgi sadarbojoties, samazināt SEG emisijas. Tāpat būtiski ir nodrošināt zinātniski pamatotus argumentus nozares spējā līdzsvarot saimniecisko darbību ar ietekmes mazināšanas pasākumiem un arī tādā veidā dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā,” pārliecināta ir “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone.

2022. gadā apsekotas vairāk nekā 4000 ha vēsturiski degradētās kūdras ieguves vietas, jau ir uzsākta trīs objektu tālāko zemes apsaimniekošanas plānu gatavošana, radot SEG emisiju ietaupījumu un veicinot CO₂ piesaistes palielināšanu zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības sektorā.

Sadarbībā ar nomniekiem šogad uzsākta intensīvāka kūdras ieguves vietu rekultivācija, atjaunojot purva vidi vai apmežojot teritorijas, kur kūdras ieguve ir pabeigta. 2023. gadā LVM plāno veikt purvu rekultivāciju ap 300 ha platībā.

Kopumā Latvijā šobrīd kūdras resursi aprēķināti 1,7 miljardu tonnu apmērā, taču no visiem purviem tikai aptuveni 4 % tiek izmantoti kūdras ieguvei. 69,7 % purvu platību atrodas neskartā stāvoklī atrodas, 23,4 % ir nosusināti, 1,8 % kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2 % ir ierīkotas ūdenskrātuves.