Saimnieks LV / 2020.gads (Jūnijs.)

LPKS Viļāni (Ornicāni, Viļānu pagasts)

Valdes priekšsēdētāja: Aija Kiserovska.

Biedru skaits: 300.

Darbinieku skaits: 22.

Savāktais piens 2019. gadā: 9756 t.

Neto apgrozījums 2019. gadā: 3 047 493 EUR.

Dalība organizācijās: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Ciemošanās Latgalē vienmēr ir īpaša, jo tur, tuvāk valsts robežai, novadi nekad nav lutināti ar leknām zemēm un bagātām investīcijām, tāpēc tik daudz ir padarīts ar savu darbu, gribu un neatlaidību. Arī LPKS Viļāni, metot dažādus attīstības lokus, ar katru gadu palielina gan iepirktā piena apjomu, gan bioloģiskās ražotnes jaudas. Ko nozīmē atrasties trīs simtu biedru kooperatīva priekšgalā? – Stāsta valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska.

– Izrādās, ka apkārtnes novadiem ir senas piensaimniecības tradīcijas.

Aija Kiserovska: – Jā, jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados šajā apriņķī ir bijušas vairākas pienotavas un piena ražotnes, kas savā starpā ir arī apvienojušās un kooperējušās. Citur Latvijā pirmās piensaimnieku biedrības nodibinājās agrāk, jo Latgale vispār vēlāk iekļāvās valsts saimnieciskajā dzīvē, arī saimniecības bija ar nelielām zemes platībām un mazāku vidējo lopu skaitu. Taču, kad jaudas tika uzņemtas, ražošana un piena pārstrāde arvien pieauga. Par novada piensaimniecības vēsturi vēlamies izveidot arī muzeju mūsu kooperatīva jeb bijušās Viļānu pienotavas telpās.

– Pats kooperatīvs radies 90. gados.

– LPKS Viļāni dibināts 1993. gadā, kad Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma lēmumu mazās pienotavas nodot biedru rokās. Tolaik tā veidojās daudzi kooperatīvi. Kā veiksmīgu piemēru no tiem laikiem minu arī LPKS Straupe, kas saglabāja daudz no vecajām iekārtām, kā arī aktīvi modernizējās un šobrīd saviem piena piegādātājiem maksā augstāko cenu. Mūsu kooperatīva stāsts atšķiras – līdz 2000. gadam te notika pārstrāde, pēc tam uz kādu brīdi apstājās. Mani uzaicināja strādāt kooperatīvā 2009. gadā – togad tika savāktas virs 100 t piena. Šis apjoms ar katru gadu ir tikai audzis, un tagad jau ir vairāk nekā 9000 t. Tolaik darba kārtībā bija arī tikai viens kabinets, pašlaik, arī piesaistot dažādus projektus, esam ēku sakārtojuši, lai tajā būtu patīkami uzturēties.

2014. gadā uzsākām bioloģiskā piena pārstrādi mājražotāja statusā un 2015. gada pavasarī izveidojām zīmolu Bryunaļa. Izmantojām modernizācijas projektus – iegādājāmies divas nerūsējošā tērauda piena mucas. Vietējā rīcības grupā (Rēzeknes partnerība) īstenojām Leader projektus, kam ir augsta atbalsta intensitāte, iegādājāmies pārstrādes iekārtas – pasterizatoru, siera presi, sviesta kūlēju un separatoru. Pēc tam bija nepieciešams transports ar refrižeratoru.

– Kāpēc izvēlējāties pārstrādāt tieši bioloģisko pienu?

– Mums ir vairākas bioloģiskās saimniecības, un negribējām šo vērtīgo pienu liet vienā katlā. Pienu savācām vidēji 27 t dienā vasarā un līdz 15 t ziemā. Bioloģiski sertificētas kopā ir ap 38 saimniecībām. Pārējās ir konvencionālās saimniecības – 265, no kurām pienu pārdodam pārstrādātājiem. Arī man pašai ar vīru ir bioloģiskā saimniecība Pīlādži, kurā ir astoņas govis. Pienu nododam katru otro dienu. Kooperatīvā pārstrādājam vienu tonnu bioloģiskā piena dienā.

Vēlamies attīstīt Bryunaļa zīmolu, jo tā ir iespēja mūsu biedriem maksāt arī vairāk par bioloģisko pienu. Tas pagaidām nav līdz galam īstenojies, jo ir ļoti daudz roku darba, taču cilvēku pirktspēja ir ierobežota. Ar rūpnieciski ražotu produkciju ir grūti konkurēt. Tomēr tā ir mūsu niša, ko vēlamies attīstīt. Es un daudzi mūsu biedri ir zaļi domājuši, tāpēc šī produkcijas līnija saskan ar mūsu pārliecību, gribam piedāvāt klientiem veselīgu produkciju!

Jāņem vērā, ka zaļais Bryunaļa logo (tāpat kā eko lapiņa) ir uz bioloģiskajiem produktiem, bet brūnais – uz konvencionālajiem jeb tiem, kam ir piedevas, kuras neesam varējuši iegādāties bioloģiskas, piemēram, brūklenes vai mellenes. Taču pārstrādei izmantotais piens ir tikai bioloģisks. Savukārt smiltsērkšķu piedeva mums ir bioloģiska, to iepērkam no vietējās saimniecības.

Mūsu produkciju tirgo arī vairākos veikalos Rīgā, to ražojam pēc pasūtījuma – cik piesaka. Bryunaļa produkcijai ir salīdzinoši īsi realizācijas termiņi, jo klāt nav konservantu, jābūt pareizai uzturēšanas temperatūrai. Tik lieli, lai ieietu lielveikalu ķēdēs, vēl neesam.

– Vai bioloģiskajam pienam ir augstākas kvalitātes prasības nekā konvencionālajam?

– Pienam ir standarta kvalitātes prasības, nekas vairāk. Tomēr bioloģiskajam pienam teju svarīgākas ir organoleptiskās īpašības – garša, smarža, jo nelietojam nekādas mākslīgas piedevas, ar ko kaut ko varētu apslēpt. Mums jārūpējas, lai pircējam patīk tas, ko viņš saņem, īpaši pirmajā reizē. Viegli šo bioloģiskās produkcijas kvalitāti uzturēt nav!

Mūsu ražotais piens nav homogenizēts, t.i., nav sašķeltas tauku lodītes jeb izjaukta struktūra. Tāpēc arī uz mūsu ražotās produkcijas ir teikts – pirms lietošanas sakratīt, jo ir iespējama noslāņošanās, un tas ir tikai dabīgi. Arī organisms šādu produkciju uzņem labāk. Un homogenizētu saldo krējumu dažkārt nav iespējams sakult.

– Kam nododat konvencionālo pienu?

– Pašlaik sadarbojamies ar a/s Preiļu siers. Var teikt, ka mēs vienmēr meklējam zemniekam izdevīgāko cenu. Kooperatīvs nav vērsts uz pelņu, bet gan uz to, lai kooperatīva biedri saņemtu maksimāli augstāko samaksu par savu pienu. Iepriekš esam sadarbojušies arī ar Lietuvas piena pārstrādātājiem. Zemniekiem galvenais, lai nauda tiek saņemta laikus. Desmit gadu laikā, kopš esmu kooperatīvā, tas arī vienmēr ir izdevies. Paldies mūsu biedriem, kas gados, kad strādājam ar peļņu, tomēr ir nolēmuši to atstāt attīstībai. Tas ir kā drošības spilvens tam, ka varam laikus norēķināties arī tad, ja mūsu sadarbības partneri kavē. Domāju, ka mūsu biedri sajūt mūsu rūpes par viņiem. No kooperatīva var izdevīgāk iegādāties zālāju sēklas, ietinamo materiālu u.c., par ko var norēķināties arī ar atlikto maksājumu.

Jūtam, ka piena iepirkuma cenas pašlaik krītas, vismaz par 10–15 %. Skolas un sabiedriskā ēdināšana pašlaik patērē ievērojami mazāk produkcijas, tāpēc var jau būt, ka kritums ir pamatots. Cenām ir arī zināma sezonalitāte, pavasarī, kad piena ir vairāk, cenas krīt. Mūsu pašu pārstrādes produkcijas noiets, gluži pretēji, pat pieaug – iespējams, tādēļ, ka tik daudz cilvēku neiepērkas lielveikalos, bet mazajos veikaliņos, vairāk apdomā, ko tieši pirkt.

– Kādi ir jūsu biedri?

– Esam viens no retajiem kooperatīviem, kas sadarbojas ar mazajām un vidējām saimniecībām, lai arī šie jēdzieni īsti nav definēti. Mūsu lielākajam biedram ir 75 govis, bioloģiskajā saimniecībā – līdz 49 govīm. Varētu būt arī vairāk, bet tad bioloģiskajā saimniekošanā jābūt brīvajai turēšanai. Mazākajā saimniecībās ir viena un divas govis. Saimniekam arī tā nelielā summa, ko var nopelnīt par dažu govju pienu, ir būtiska. Kooperatīva loģistika ir sakārtota tā, lai mašīnām nebūtu jābrauc lieki kilometri – viss tiek iekļauts maršrutā. Saimniecības atrodas aptuveni 50 km rādiusā. Tāpēc – ja kvalitāte atbilst visām normām, mēs pienu ņemam. Ceru, ka nākamajā plānošanas periodā atbalstīs arī šādas mazās saimniecības, jo tā ir iespēja laukos saglabāt apdzīvotību. Lai arī aizbraukt uz dažām lielām saimniecībām ir ērtāk, mēs atbalstām šīs nelielās saimniecības un vēlamies, lai tās turpinātu pastāvēt.

Mums ir bijuši arī 354 biedri, bet pamazām atsijājās pavisam mazās saimniecības – vai nu vecuma, vai citu apstākļu dēļ. Ir arī jauni zemnieki, kas pārņēmuši saimniecības, paaudžu nomaiņa notiek. Mūsu lielākā vērtība ir uzticīgie biedri, darbinieki un sadarbības partneri.

– Cik daudz darbinieku kooperatīvā ir?

– Mums ir pieci piena savākšanas maršruti, kuros strādā seši šoferi, vēl ir šoferi, kas piegādā produkciju uz Rīgu, kā arī izbraukuma tirdzniecībai Rēzeknē, Varakļānos, Viļānos. Pārstrādē pašlaik strādā četri darbinieki. Tā kā tas ir rokus darbs – gan ražošana, gan fasēšana, viegli nav, tāpēc arī cilvēku mainība ir regulāra. Katrs jauns cilvēks nozīmē, ka atkal jāveic mācības.

Arī man pašai ir izaicinājums sastrādāties ar jaunās paaudzes cilvēkiem, jāizprot viņu ambīcijas, kurām tomēr klāt jāpieliek arī dzīves pieredze.

– Kooperatīva biedriem ir arī kopīgi pasākumi.

– Obligāti mums katru gadu ir kopsapulce, kurā apstiprinām gada pārskatu un lemjam par peļņas sadali. Katram biedram neatkarīgi no viņa saimniecības lieluma ir viena balss. Tāpat tiek ievēlēta arī valde – līdz šim tas bija jādara uz trīs gadiem, tagad, mainoties likumam, – uz pieciem. Nākamgad tātad valdi vēlēsim uz šo ilgo termiņu. Domāju, kas tas ir pareizi, jo ļauj izvērst ilglaicīgākus plānus. Mums ir arī gada balle, kas biedru vidū ir ļoti populāra un apmeklēta.

– Jūs esat arī LLKA biedri.

– Jā, ja ir problēmas, ko paši nespējam risināt, LLKA noteikti palīdz, tur uzzinām arī par dažādām mācībām un projektiem, kas mums var noderēt. Piemēram, pērn iesaistījāmies Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, apmācot divus bezdarbniekus, kas apguva piena produktu pārstrādātāja profesiju. Asociācija izcīnīja, ka NVA sniegtos pakalpojumus var izmantot arī kooperatīvi, iepriekš tas nebija iespējams. LLKA dod iespēju sanākt kopā ar citiem kooperatīvu vadītājiem, apspriest savas problēmas, doties arī pieredzes apmaiņas braucienos.

Arī mēs LPKS Viļāni telpās Ornicānos uzņemam interesentus, zemniekus, skolēnus, iepazīstinām ar mūsu darbu, piena ražošanu, kooperācijas vēsturi un būtību. Organizējam arī mācības kooperatīva biedriem, kurās pieaicinām kompetentus lektorus, lai uzlabotu kooperatīva biedru saimnieciskās darbības rādītājus.

– Kādi ir Viļānu nākotnes plāni?

– Par to lemsim jūlijā gaidāmajā kopsapulcē, lai gan šobrīd apstākļi ir tik neparedzami, ka īsti neko izlemt nevar. Skatīsimies, kādi būs nosacījumi atbalstam lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā. Iespējas paplašināties un attīstīties mums ir. Šajā pienotavā kādreiz ir ražots ļoti daudz! Ir idejas par jauniem projektiem un produktiem, apsveram iespējas izmantot arī lietotas iekārtas. Latvijas pārstrādes uzņēmumiem ir jānodarbina savas iekārtas uz pilnu jaudu, lai tas atpelnītos.

Jāatzīst, ka ārkārtas situāciju laukos ir vieglāk pārdzīvot – govis ir jābaro un jāslauc katru dienu, piens jāved uz pārstrādi, darbi neapstājas. Te ir lielāks miers un vieglāk tikt galā ar stresu!