Saimnieks LV / 2022.gads (Janvāris.)

Kā jau ierasts, nozīmīgākās lauksaimniecības organizācijas Latvijā sniedz savu vērtējumu par aizvadīto gadu, stāsta par svarīgākajiem notikumiem savā darbībā, par to, kas izdevies un kas līdz galam tomēr nē, kā arī sniedz atskatu uz nozari kopumā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
2021. gads, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un pārstrādē nav vērtējams viennozīmīgi.

Tā Latvijas cūkgaļas nozarei aizvadītais gads ir bijis katastrofāli smags, situāciju nevar salīdzināt ne ar vienu no iepriekšējām tirgus krīzēm. Cūku iepirkuma cenas Latvijā ir pat zemākas kā 2020. gadā, kad Vācijā konstatēja Āfrikas cūku mēra pozitīvas meža cūkas un Covid-19 pandēmijas dēļ ES bija noteikti epidemioloģiskie ierobežojumi. Šobrīd situāciju katastrofālu padara pieaugošās cūkgaļas ražošanas izmaksas, īpaši barības cenas. Šī bīstamā zemo cenu un augsto ražošanas izmaksu kombinācija smagi ietekmē cūkgaļas nozari. Zaudējumus tai rada arī nobaroto cūku pieprasījuma samazināšanās no kautuvēm, lai gan jau tā saražojam tikai 57 % no nepieciešamā cūkgaļas patēriņa apjoma valstī. Iemesls tam ir pārprodukcija ES iekšējā cūkgaļas tirgū un tam sekojošais cenu dempings atdzesētiem cūkgaļas liemeņiem no citām ES dalībvalstīm.

Covid-19 krīze ir devusi iespēju vietējiem ražotājiem palielināt ražošanas apjomus un saražoto produkciju realizēt vietējā tirgū. Ir novērots, ka ražotāji vairāk domā, kā saražoto produkciju padarīt pieejamāku iedzīvotājiem, piemēram, atverot savas produkcijas veikalus visā Latvijas teritorijā, izveidojot interneta veikalus. Šāda attīstības tendence ir laba, bet valdībai tas uzliek par pienākumu izstrādāt tādu valsts politiku, kas aizsargās vietējo ražotāju un nodrošinās stabilitāti vietējam tirgum pēc Covid-19 krīzes. Nedrīkst pieļaut, ka izaugsme ir īstermiņa un nestabila.

LOSP kopā ar citām lauksaimnieku organizācijām 2021. gadā aktīvi piedalījās LR Zemkopības ministrijas darba grupās, kur tika lemts par Lauku attīstības pasākumiem pārejas periodā 2021.–2022. gadā un Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) dokumentiem 2023.–2027. gada plānošanas periodam, paužot savu viedokli.

2021. gadā LOSP uzmanības centrā bija enerģētikas, klimata un atjaunojamo energoresursu (AER) jautājumi, kur Latvija ir uzņēmusies saistības ES. Ministrijām šajos jautājumos bija atšķirīgs redzējums, un LOSP bija svarīgi panākt, lai ministru prezidents Kr. Kariņš uzņemtos koordinējošu un uzraudzības lomu Nacionālās enerģētikas un klimata padomes (NEKP) enerģētikas un klimata ekspertu darba grupas sanāksmēs. Tas arī izdevās. LOSP NEKP būs pārstāvēts visās 7 darba grupās.

Gada lepnums: LOSP biedrībai Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija (LSA) ir jauns, enerģisks, kompetents vadītājs Kaspars Melnis, kas ir nācis no pašu LSA biedru vidus. Kaspars spēj apvienot darbu LSA, piedalīties savas ģimenes saimniecības SIA SprūževaM darbu organizācijā un ir viens no LOSP valdes zinošākajiem locekļiem.

Gada neraža: Energoresursu un izejvielu cenu kāpums un piena govju ganāmpulka saimniecības Vītoliņi likvidācija, kas liecina par nopietnām problēmām piena ražošanas nozarē. Kā nekā Vītoliņos bija viens no Latvijā rūpīgāk izkoptajiem un izslaukumu ziņā ražīgākajiem ganāmpulkiem.

Gada aktualitāte: Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) gala redakcijas izstrāde 2023.–2027. g. periodam.

Gada mērķis: Panākt, ka, sākot ar 2022. gadu, ES un valsts budžeta atbalsta maksājumi tuvotos ES valstu vidējiem maksājumiem. Ja valsts vadītāji to nespēj panākt Briselē, tad tas ir jāveic no Latvijas valsts budžeta.

Panākt, ka energoresursu cenu kāpums tiek kompensēts ar PVN samazinājumu uz 5 %, atbalsta mehānismiem pašražotai zaļajai enerģijai (saule, vējš, biogāze). Saimniecībām ir jābūt tiesīgām uz vietas ražot elektrību un piemērot neto norēķinu principu, kā tas jau ir fiziskām personām. Ja Saeima un valdība nevar steidzami grozīt Elektroenerģijas tirgus likumu un Enerģētikas likumu, tad enerģētisko resursu cenu kāpums ir jākopmensē uzņēmējiem no valsts budžeta.

LOSP ir par Zaļo kursu, bet tikai tad, ja tam ir finansiāls ES vai valsts atbalsts, kas kompensē izmaksas. Jābūt samēram starp zaļajām prasībām un saimniecisko darbību. Biotopu kartēšana nedrīkst apdraudēt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apsaimniekošanu līdzšinējos apmēros.

Latvijas Jauno zemnieku klubs
Gada lepnums: Pērn atzīmējām organizācijas pastāvēšanas 30. gadadienu. Ar to var lepoties ikkatrs. Gadi iet, laiki un apstākļi mainās, bet Latvijas laukos vienmēr bijuši un būs jaunieši. Katrs no viņiem veido mūsu valsts tagadni un nākotni. Novērtējam un lepojamies ar jauniešu paveikto un sasniegto! Novēlam visiem novērtēt savu pienesumu, lepoties ar to!

Gada aktualitāte: Izglītot un iepazīstināt ne tikai lauksaimniecības jomā iesaistītos, bet arī pārējo sabiedrību, tajā skaitā politiķus. Šis darbs turpināsies, lai visi apzinātos, cik svarīga valstij ir lauksaimniecība, cik daudz cilvēki tajā iegulda. Svarīgi ir spodrināt lauksaimniecības reputāciju, prestižu un sniegt pamatotu, patiesu informāciju.

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācija
Aizvadītais gads ir bijis pētījumu, ziņojumu un viedokļu paušanas gads Zaļā kursa un citu iniciatīvu ietvaros.

Galvenie temati: Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskais plāns, ietekmes novērtējumi par Zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecību, iniciatīva par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas aizliegumu ap apdzīvotajām mājām un nodokļa piemērošana AAL.

Pateicoties vairākiem pētījumiem un ziņojumiem, kuros tika analizēta Zaļā kursa ietekme dažādos griezumos uz lauksaimniecības nozari gan ES, gan globālā kontekstā, diskusijās, publikācijās un sociālajā mediju telpā sāka parādīties pragmatiskāka un skaidrojošāka rakstura informācija, ietverot ne tikai vides, bet arī sociālos un ekonomiskos aspektus. Lai sarunas ar iesaistītajām pusēm būtu pilnvērtīgākas, nozare Vāgeningenas Universitātei uzdeva veikt neatkarīgu pētījumu par Zaļo kursu un tā ietekmi uz lauksaimniecību nozari kopumā. Secinājumi rāda, ka ES ražošanas apjoms var samazināties līdz pat 30 % atkarībā no audzētā kultūrauga, līdz ar to samazinot lauksaimnieku ieņēmumus un ienākumus. Lai cik ambiciozi nebūtu Zaļā kursa izvirzītie mērķi, mums Latvijā ir ļoti svarīgi rast kopējos pieskares punktus starp iesaistītajām pusēm un sabalansētus risinājumus.

Uzskatām, ka integrētās augu aizsardzības principu ievērošana (IAA) un precīzo tehnoloģiju ieviešana ir galvenie instrumenti ķīmisko AAL lietošanas samazināšanai. Pozitīvi vērtējam to, ka KLP Stratēģiskajā plānā uzsvars likts uz IAA, kā arī ir paredzēts atbalsts precīzo tehnoloģiju ieviešanai. Mums kā nozarei būtu noderīgi zināt par valstī plānotajiem mērķiem attiecībā uz AAL lietošanu, taču tādu nav.

Tuvākajos gados Eiropas lauksaimnieki turpinās zaudēt pieejamos risinājumus augu aizsardzībā daudz ātrāk, nekā tiks izstrādāti un ieviesti ražošanā jauni. Šo procesu ietekmē ne tikai arvien pieaugošās novērtēšanas prasības AAL izvērtēšanā, bet arī citas EK izvirzītās prasības ķīmisko vielu stratēģijas ietvaros. Lai sekmīgāk varētu izstrādāt un piedāvāt lauksaimniekiem arvien videi draudzīgākus risinājumus, piemēram, biopesticīdus, mikroorganismus, biostimulantus, ir nepieciešama vienota izpratne starp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un dalībvalstīm vadlīniju izstrādē šādu produktu izvērtēšanai un reģistrēšanai.

Visspilgtākie un neordinārākie viedokļi 2021. gadā piedzīvoti ieilgušajā diskusijā par AAL lietošanas aizliegumu 1 km ap apdzīvotajām mājām. Uzskatām, ka saprātīgu risinājumu pamatā ir pētījumos balstīti lēmumi.

Ar cieņpilnu attieksmi un izpratni uz saprātīgiem risinājumiem Jaunajā gadā!

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Gada lepnums: Lepojamies, ka, par spīti pandēmijas izraisītajai nestabilitātei un neparedzamībai, kooperatīvās sabiedrības turpina veiksmīgi darboties un pat tiek dibinātas jaunas. Īpašs prieks, ka pēc vairāku gadu pauzes šogad LLKA ir uzņēmusi divas liellopu audzētāju kooperatīvās sabiedrības – GreenBeef.LV un Latvijas liellops.

Tāpat esam gandarīti, ka kooperatīvi un to vadītāji jau vairākus gadus tiek novērtēti arī valsts līmenī. Šogad dāsni godalgots mājražotāju kooperatīvs Kuldīgas labumi, kas kļuva par laureātu konkursa Sējējs 2021 nominācijā Gada veiksmīgākā kopdarbība, šā kooperatīva vadītājai Gunitai Šternbergai tika piešķirta Zemkopības ministrijas medaļa Par centību.

Gada neraža: Bez Covid-19 pandēmijas sekām smags trieciens bija arī straujais inflācijas kāpums, kas rada ķēdes reakciju un negatīvi ietekmē gan valsts tautsaimniecību kopumā, gan arī katru mājsaimniecību, sadārdzinot resursus, piemēram, degvielu, elektroenerģiju un gāzi. Ņemot vērā prognozes par inflācijas kāpumu arī turpmāk, ir bažas par stabilitāti un attīstību Latvijas tautsaimniecības kontekstā.

Gada aktualitāte: Tā kā 2021. un 2022. gads ir t.s. pārejas periods Lauku attīstības programmas ietvaros, bet jaunais plānošanas periods sāksies tikai 2023. gadā, kooperatīvu vadītāji šā gada laikā aktīvi iesaistījās gan detalizētu pārejas perioda atbalsta nosacījumu izstrādē, gan stratēģisko virzienu nodefinēšanā attiecībā uz nākamo plānošanas periodu. Tikpat aktīvi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija plāno arī nākamgad turpināt sniegt savu ieguldījumu jaunā plānošanas perioda nosacījumu izstrādē.

Gada mērķis (izaicinājums): 2022. gada mērķis ir turpināt darbu pie 2021. gadā iesāktajām aktivitātēm – liellopu audzētāju kooperācijas attīstīšanas un mājražotāju kooperācijas veicināšanas citos Latvijas novados. Aktīvs darbs tiks ieguldīts kooperatīvu vadītāju un darbinieku izglītošanā, kooperācijas idejas popularizēšanā lauksaimnieku, meža īpašnieku un mājražotāju vidū.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība
Gada lepnums: Uzskatām, ka piena pārstrādes nozare ir veiksmīgi pielāgojusies Covid-19 izaicinājumiem, nodrošinot pienācīgu pasūtījumu sortimentu, kvalitāti un izpildi laikā.

Pēc provizoriskas informācijas, mūsu piena produktu eksporta apjoms naudas izteiksmē būs aptuveni 160 milj. EUR (kas ir tuvu eksporta vērtības rekordam 2019. gadā). Tas nozīmē, ka mūsu eksportējošie uzņēmumi ir ne tikai saglabājuši savas pozīcijas ārējos tirgos, bet arī tās vēl vairāk nostiprinājuši un attīstījuši. Par spīti neskaidrībām un pandēmijas ierobežojumiem, mūsu piena pārstrādes uzņēmumiem Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta MEG Promo ietvaros klātienē izdevās piedalīties izstādē Worldfood Ukraine. Esam gandarīti, ka veiksmīgi nu jau 25. reizi mums izdevās organizēt piena produktu un to iepakojumu konkursu, kur visvairāk pieteikumu bija tieši jauno piena produktu kategorijā. Tas liecina par mūsu uzņēmumu izaugsmi un radošo pieeju. Vairāk informācijas par šo konkursu varat apskatīt mūsu mājas lapā www.piens.eu.

Gada neraža: Nozare kopumā strādāja stabili līdz pat 2021. gada oktobrim, kad vienlaicīgi pakāpeniskam visu resursu, materiālu un īpaši energoresursu cenu straujam pieaugumam sekoja piena iepirkuma cenas palielinājums par gandrīz 50 % vien pāris mēnešu laikā, salīdzinot ar to cenu, kāda bija visu pandēmijas laiku iepriekš. Kaut arī mums izdevās paaugstināt piena produktu pārdošanas cenas, turpinoties straujam svaigpiena cenas pieaugumam, ar to nepietiek, lai segtu kaut vai produktu ražošanas izmaksas. Mums ir žēl, ka pandēmijas dēļ daudzas mārketinga aktivitātes trešajās valstīs (Izraēlā, Ukrainā, AAE, Saūda Arābijā) netika īstenotas.

Mūsu piena pārstrādātāji jūt atbildību pret saviem klientiem (produktu pircējiem), lai piena produktu cenas veikalu plauktos būtu pieņemamas. Saprotams, ka tik sarežģītā situācijā, kāda izveidojās 2021. gada beigās, par visu likt maksāt patērētājam ir neiespējami. Piena pārstrādātājam kā ķēdes vidus posmam ir salīdzinoši nelielas iespējas manevrēt – par svaigpienu ir jāsamaksā tā ražotājam, savukārt produkcija jāpārdod par saprātīgu, kopējai tirgus situācijai atbilstošu cenu.

Gada aktualitāte: LPCS, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA), piedalījās tirdzniecības misijā Latvijas Nacionālajā dienā Expo 2020 Dubaijā, kas mūsu produktu ražotājiem nodrošināja
reālu iespēju stiprināt jau esošos un attīstīt jaunus biznesa
kontaktus.

Gada mērķis: LPCS, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, vienmēr ir centusies saviem biedriem nodrošināt optimālu biznesa vidi. Ņemot vērā nozarei kritisko situāciju 2021. gada beigās, mūsu mērķis jaunajā gadā ir rast reālus un efektīvus atbalsta instrumentus, lai lielākā pārtikas ražošanas nozare – piena pārstrāde varētu jēgpilni pārdzīvot šo kritisko laiku un attīstīties, līdz globālā situācija būs normalizējusies. Šobrīd veicam pasākumu kompleksu, lai iespējami efektīvi izmantotu mums piešķirto iespēju izmantot Eiropas Savienības resursus eksporta pozīciju stiprināšanai trešajās valstīs 2022. gadā.

Latvijas Zemnieku federācija
Biedrības Latvijas Zemnieku federācija (LZF) LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka:
– Arī 2021. gads, lai gan pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu apstākļos, biedrībai Latvijas Zemnieku federācija ir bijis ļoti darbīgs. Esam gan mācījušies, gan diskutējuši, gan risinājuši problēmas.

Gada lepnums: Madonas, Preiļu, Krāslavas, Pierīgas, Limbažu un Daugavpils lauksaimnieku apvienību un Rucavas zemnieku darbs sabiedrības labā, jo laikā, kad ekonomiskās intereses sit augstu vilni, sabiedriskais darbs ir pelnījis īpašu atzinību.

Gada neraža: Saimniecību likvidēšanās vai pārorientēšanās uz graudkopību. Latvijas interesēs būtu apdzīvoti un ekonomiski attīstīti lauki un ar vietējo pārtiku nodrošināta visa sabiedrība.

Gada aktualitāte: KLP SP 2023.–2027. gadam izstrāde, kurā aktīvi piedalījāmies.

Gada mērķis: Turpināt pārstāvēt zemnieku intereses un censties saglabāt Latvijas lauku pievilcību. Palīdzēt saviem biedriem risināt problēmas un atgādināt, cik svarīgi, lai darba un personīgā dzīve būtu līdzsvarā.

Visiem novēlu savu sētu, ciemu un valsti turēt godā, lai katrs varam šo līdzsvaru īstenot!

Zemnieku saeima
Gada lepnums: Latvijas cilvēki, kas strādā mērķtiecīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Šogad īpašs prieks par Juri Lazdiņu, kura veikums atzinīgi novērtēts valsts līmenī ar Ministru kabineta atzinības rakstu Par ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā. Lepnums par selekcionāri Viju Strazdiņu, kura konkursā Sējējs saņēma balvu nominācijā Mūža ieguldījums lauksaimniecībā, un mūsu biedru Kasparu Boktu no SIA Forest Fox, kurš saņēma konkursa Sējējs balvu nominācijā Bioloģiskā lauku saimniecība. Lepojamies par ikvienu mūsu biedru, kurš ik rītu ceļas un ar jaunu sparu dodas ikdienas darbos – gādā, lai lai mums Latvijā būtu, laba pārtika un tās nekad
nepietrūkst.

Gada aktualitāte: Lauksaimnieki iziet ēterā un uzrunā sabiedrību, lai saprotami skaidrotu, ar ko ikdienā nodarbojas, dodot pretsparu klajiem meliem un maldu ziņām. Vasaras karstumā lauksaimnieki bija gatavi piedalīties vērienīgos traktoru protestos pret naida runu.

Gada darbs: KLP Stratēģiskais plāns – divu gadu garumā ZSA piedalījās neskaitāmās sanāksmēs un darba grupās, kurās sniedza savus priekšlikumus. Paldies visiem, kas strādāja, bet skaidras politiskās nostājas trūkuma un nebeidzamo kompromisu dēļ rezultāts nav tik labs, kā gribētos.

Gada mērķis: Būs jāiespringst, lai varētu paveikt tos darbus, kuri atlikti līdz vēlākam laikam, kad beigsies Covid-19. Turklāt lēmumi būs jāpieņem ātri un kvalitatīvi.

Gada novērtējums: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumā, izvērtējot AAL līdzekļu atliekvielu daudzumu produktos, secināts, ka Latvijā ražotā lauksaimniecības produkcija ir visdrošākā un tīrākā.

Gada kooperēšanās: ZSA biedri ir izveidojuši divus jaunus gaļas liellopu kooperatīvus – Latvijas liellops un Green Beef. Lai izdodas kļūt vēl stiprākiem!

Gada aktivitāte: Kā ziemā, tā vasarā mēs (lauksaimnieki) rūpējamies par vietu, kurā dzīvojam, pļaujot ceļmalas, tīrot un labojot ceļus. Kopjam vidi, kurā dzīvojam. Saglabājam koku, krūmu joslas, līdz augustam netrimmerējot ceļmalas, bet atstājot rudzupuķes un citas pļavu puķes. ZSA biedri ir arī politiski aktīvi, jo vairāki no viņiem ir ievēlēti vietējās pašvaldībās.

Gada kāpums: Covid-19 sekas – inflācija. Ievērojams izmaksu kāpums resursiem un izejvielām, kas novedis pie preču un pakalpojumu cenu pieauguma, piemēram, par agrāko cenu viena kartupeļu kilograma vietā var nopirkt vairs tikai
pusi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Gada izaugsme: Kā rāda pētījums, ko gada sākumā prezentēja Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), saražoto produktu vērtība (preču izlaide) bioloģiskajās saimniecībās katru gadu ir augusi. No aptuveni 43 milj. EUR 2015. gadā tā pakāpusies līdz 89 milj. EUR 2019. gadā (+105 %). Tas devis iespēju būtiski palielināt bioloģiskās produkcijas īpatsvaru lauksaimnieciskās izlaides kopvērtībā – no 3.8 % līdz 6.5 %. Lielākais īpatsvars sasniegts 2018. gadā (7.1 %). Tāpat pozitīvi vērtējams, ka produktu subsīdiju attiecība pret bioloģisko saimniecību produkcijas vērtību samazinās. 2015. gadā subsīdiju attiecība pret produktu vērtību ražotāju cenās bija 59 %, bet turpmāk tā katru gadu ir samazinājusies un 2019. gadā sasniedza tikai 36 %. Tas liecina, ka arvien lielāku ieņēmumu daļu bioloģiskās saimniecības gūst no produkcijas pārdošanas, bet subsīdiju daļa ieņēmumos samazinās. Arī globāli bioloģiskās pārtikas tirgus nemitīgi pieaug – saskaņā ar Agence BIO datiem 2019. gadā pakāpjoties līdz 112.3 mljrd. EUR (2018. gadā – 103.5 mljrd. EUR). Turpmāk būtu svarīgi sekmēt bioloģiskās produkcijas ražošanu ar mērķtiecīgāku atbalsta sistēmu, lai veicinātu saimniecību ekonomisko nostiprināšanos, secināts pētījumā.

Gada starts: Jūlijā AS Dobeles dzirnavnieks atklāja divas ražotnes – vienā no tām ražos bioloģiskās pārslas, bet otrā tiks gatavota pasta. Bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā, un ražotne varētu kļūt par bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstības nozīmīgu dzinējspēku. Kopējās investīcijas abās ražotnēs – 35 milj. EUR. Bioloģiskās ražotnes jauda būs aptuveni 50 tūkst. t produkcijas gadā. Biograudus Dobeles dzirnavniekam piegādā vairāk nekā 200 saimniecības Latvijā. Līdz ar bioloģiskās pārtikas un pastas ražotņu pabeigšanu plānots abu veidu produkcijas ražošanas un realizācijas apjomu pieaugums. Pašlaik top jauna noliktava, lai būtiski paplašinātu gatavās produkcijas uzglabāšanas jaudas. Uzņēmums izziņojis, ka nākotnē plāno ražot arī bioloģisko pastu.

Gada plāns: Kā norāda Eiropas Komisija (EK), strauji augošo bio nozari nepieciešams sekmēt trīs veidos – palielinot patēriņu, izvēršot ražošanu un uzlabojot nozares ilgtspēju. Lai to veicinātu, 25. martā EK nāca klajā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai 2021.–2027. gadam. Rīcības plāna mērķis ir palielināt bioloģiski sertificētas pārtikas ražošanu un veicināt patēriņu, panākot, ka līdz 2030. gadam vismaz 25 % lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā tiktu apsaimniekots bioloģiski. Līdz ar šo notikumu Eiropas līmenī ir iezīmēta skaidra virzība lauksaimniecības attīstībai jau tuvākajā nākotnē. LBLA ieskatā tas nav zaļais radikālisms vai utopija, bet reālākais virziens, kurā attīstīties pārtikas ražošanai arī Latvijā, ņemot vērā gaidāmos izaicinājumus. EK rosina arī dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas izaugsmes plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu. Arī Latvijā tāds top – Zemkopības ministrija sola nozari ar topošo Latvijas nacionālo rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai iepazīstināt janvārī.

Gada svētku diena: 23. septembrī, novērtējot bioloģiskos produktus un to ražotājus, tika svinēta pirmā Eiropas Savienības Bioloģiskās pārtikas diena. Šajā dienā visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā tiek īpaši izcelta tīra un veselīga pārtika, kas radīta ar atbildību pret sabiedrības veselību, ar godīgu attieksmi visā pārtikas ražošanas ķēdē – no zemnieka lauka līdz vakariņu galdam, kā arī vienlaikus gādājot par mūsu planētas resursiem. Eiropas Komisija iekļāva Bioloģiskās pārtikas dienu atzīmējamo dienu kalendārā, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko ražošanu. Iepriekšējos gados Bioloģiskās pārtikas dienu bioloģiskās lauksaimniecības kopiena atzīmēja dienu iepriekš – 22. septembrī. Savukārt viss septembris tradicionāli tiek atzīmēts kā Bioloģiskās pārtikas mēnesis.

Gada politiskais brāķis: Iecerētie atbalsta pasākumi nemazinās klimata pārmaiņas un nedos pienesumu vides aizsardzības jomā, pasliktinās bioloģisko daudzveidību, kā arī neveicinās bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi. Tā secināms pēc Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna 2023. –2027. gadam analīzes, ko LBLA veica kopā ar Latvijas Biškopības biedrību un citām lauksaimnieku un vides nevalstiskajām organizācijām. Stratēģiskais plāns tapis, nevis tiecoties uz nozares zaļo transformāciju, bet pielāgots līdz šim piekoptās prakses vajadzībām.

Stratēģiskā plāna necaurspīdīgā tapšanas procesa piemērs ir vienā no pēdējām sanāksmēm vēl par 6 milj. EUR pēkšņi samazinātais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tas kārtējo reizi parāda, ka Zemkopības ministrijai nav intereses attīstīt bioloģisko lauksaimniecību Latvijā. Zemkopības ministrija izliekas neredzam, ka bioloģiskā lauksaimniecība varētu dot ieguldījumu Eiropas Komisijas izvirzīto zaļo mērķu sasniegšanā. Atšķirībā no citām valstīm Eiropā Latvijai faktiski nav nekādu ambīciju šajā jomā. Vienīgā pozitīvā iezīme – uzlabojumi investīciju sadaļā. Sagatavotais plāns ne tikai kavēs iespējas saimniekot bioloģiski, bet arī apdraudēs mazo saimniecību pastāvēšanu. Mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem vairāki pasākumi nebūs pieejami, jo nevarēs atļauties izmantot tādas dārgās tehnoloģijas kā precīzā lauksaimniecība, tiešā sēja. Ir izdarīts minimums – lai izlīstu caur Eiropas Komisijas adatas aci, nevis domājot par dabas daudzveidību, vides stāvokli, sociālo dimensiju, sabiedrības veselību.

Gada pārmaiņu vēsmas: Ar pilsoņu atbalstu iniciatīva Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā 2020. gada beigās nonāca izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viedokļiem krasi atšķiroties, tā tomēr deva zaļo gaismu iniciatīvas tālākai virzīšanai. Vispirms – uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu, kurai jārod iespējamie risinājumi lauksaimniecībā izmantoto sintētisko AAL nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību. LBLA visu gadu piedalījās darba grupas darbā, rosinot noteikt lauksaimniecības sintētisko AAL lietošanas aizliegumu gan ap apdzīvotām lauku mājām, gan pilsētu un ciemu teritorijās, kā arī noteikt par obligātu piesārņotāja pienākumu mazināt AAL sānplūsmu citos īpašumos, tostarp bioloģiski sertificētās teritorijās. Tāpat LBLA ieskatā nepieciešams būtiski pilnveidot informācijas pieejamību par AAL izmantošanu.