Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Kamēr vēl pavasaris tikai klauvē pie durvīm, ir vērts izpētīt, kādas vispār var būt izglītošanās iespējas dārzkopim. Apskatīsim visas neformālās iespējas, jo formālās ir saistītas ar mācībām izglītības iestādē un ilgs nevis dienas, nedēļas, bet vairākus gadus. Neformālās iespējas nozīmē, ka mēs izglītojamies, veltot tam salīdzinoši īsu laiku, 1–2 mēnešu ietvaros. Informācijas par tām ir tiešām daudz. Kā tajā orientēties, ko vajag un ko nevajag? To visu mēģināsim salikt pa plauktiņiem.

Vispirms visas iespējas varam iedalīt pēc tā, kādā veidā mēs piedalāmies mācīšanās procesā. Viens ir klātienē, kad fiziski esam klāt apmācību procesā. Otrs variants – mācāmies attālināti, sēžot mājās.

Mācīšanās klātienē
Priekšrocības
Vienmēr var uzzināt vairāk nekā sola oficiālā programma, protams, tas ļoti būs atkarīgs no lektora komunikācijas un zināšanu nodošanas prasmēm. Ar mērķtiecīgiem jautājumiem var uzzināt to, ko lektors pat nav plānojis stāstīt. Vajag izmantot iespējas uzdot jautājumus. Pēc semināra arī elektroniski vai telefoniski, ja tādu iespēju lektors piedāvā. Tas varbūt pavērs iespējas tikties ar viņu vēlreiz, iespējams, pat uz lauka.

Bieži vien izdodas iegūt materiālu prezentācijas – gan elektroniskā veidā, gan drukātā. Drukātais variants ar jūsu komentāriem kļūs par vērtīgu un turpmāk izmantojamu informācijas avotu. Tas savlaicīgi jāievieto ērti lietojamā mapē atbilstoši tēmai, lai vajadzības gadījumā visu var ātri atrast. Šim nolūkam vajag veltīt laiku, lai izveidotu pārskatāmu un korektu sistēmu. Mapēm vajag atdalāmās lapas ar nosaukumiem.

Seminārā noteikti var iegūt jaunus kontaktus, esiet aktīvi, paudiet savu viedokli, to neuzspiediet, pajautājiet citu kolēģu domas. Citu dārzkopju kontakti dos jaunas iespējas – tikties, aizbraukt uz citām saimniecībām. Tas var palīdzēt izveidoties kādai domu biedru kopai vai grupai.

Ja seminārā uzstājas ārzemju lektors, izmantojiet tulka sniegtās iespējas, tā var tik arī pie kontaktiem vai informācijas ārpus Latvijas, kas specifisku jautājumu gadījumos varbūt ļoti nozīmīgi.

Pastāv reāla iespēja, ka jūs uzaicinās piedalīties pieredzes braucienos.

Īpaši vērtīgi ir apmeklēt Lauka dienas, kur var darīt visu praktiski. Fotografējiet, filmējiet, ja vien īpaši netiek norādīts, ka to nedrīkst darīt. Vizuālais un video materiāls palīdzēs jums daudzas lietas saprast labāk. Mēģiniet rakstīt piezīmes un komentārus. Svarīgi, atgriežoties mājās, bildes, video un piezīmes salikt vienā kopējā blokā. Tā informācija iegūs pavisam cita līmeņa vērtību. To neizdarot, daudzām bildēm vai pat video zudīs tā specifiskā vērtība, ko dod komentāri un piezīmes.

Ja seminārs tiek filmēts, painteresējieties, kur un kad pēc tam būs iespēja to apskatīt. Ir vērts ik pa laikam tādus materiālus apskatīt, jo, augot zināšanu bagāžai, mainās uztvere arī par iepriekš redzētu materiālu.

Klātienē iegūsiet kontaktus, kas var palīdzēt jums piedāvāt savu saimniecību pētniecības vai demonstrējumus projektos. Ir vērts mazliet riskēt.

Trūkumi
Lai arī trūkumu nav daudz, tomēr jāatzīst, ka neviena sistēma nav perfekta.

Semināru apmeklēšanai ir jāieplāno laiks, kas ne vienmēr var sakrist ar jūsu plāniem. Iespējams, jums paredzēti dārza darbi – kopšana, ražas vākšana, jebkas cits svarīgs. Semināra izsludināšanas savlaicīgums mazina šī faktora negatīvo ietekmi. Vienmēr gan paliks risks, ka kaut kas notiek negaidīti, tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa, kas piespiedīs izdarīt izvēli, pat ja tā nebūs par labu semināra apmeklējumam.

Ja jūs esat dārzkopis iesācējs, par jums nekur nav informācijas un jūs nesaņemsiet ziņas par semināriem, tās nāksies meklēt pašam. Jāziedo tam laiks un, galvenais, jāzina, kur meklēt. Tātad vienlaicīgi vajag gan laiku, gan priekšzināšanas. Jo vairāk atpazīstams kļūsiet, jo vairāk ziņu par semināriem tiks piesūtīts. Atcerieties – no tā, ko jums sūta, jums ir tiesības izvēlēties, izmantojiet!

Vienmēr jārēķinās ar transporta izmaksām – ar sabiedrisko transportu normāli vairs var nokļūt tikai uz lielākajām pilsētām. Viss, kas notiek ārpus tām, jau ir saistīts ar automašīnas izmantošanu. Neatkarīgi no tā, vai jums ir savs transporta līdzeklis vai nav, izdevumi būs tāpat, tikai braucot ar savu mašīnu, jūs ievērojami ietaupīsiet laiku.

Kur smelties informāciju par semināriem
Pirmām kārtām noderēs dažādu iestāžu mājaslapas. Tās ir www.llkc.lv, www.zemniekusaeima. lv, www.laapc.lv, http://fruittechcentre.eu/en, www.vaad.lv, www.laa.lv, www.lbla.lv. www.zm.gov.lv, www.arei.lv/lv/stendes-petniecibas-centrs, www.arei.lv.

Ir dažādi uzņēmumi, kas regulāri rīko seminārus, – www.agrimatco., www.alojaagro, www.agro.basf.lv, www.syngenta.lv, www.balticagro.lv, www.adama.com/latvija/lv/, www.yara.lv, www.greenok.lv, www. biofekts.lv. Tās var būt dažādas interesentu kopas, piemēram, permakultūra – www.permakultura.lv, dārzkopju biedrības, pensionāru biedrības. Dažkārt šajā jomā savu pienesumu dod arī pieaugušo izglītības centri un mūžizglītības centri. Ir dažādas interesentu kopas, kam patīk puķes. Zinu, ka ir daži entuziasti, kas mēģina Latvijā veidot un stādīt meža dārzus.

Tālmācība
Latvijā sāk attīstīties arī šādas iespējas. Vislabāk tās šobrīd tiek veidotas tieši tiem, kas vēlas uzsākt saimniekot bioloģiski. Šī sistēma tiks attīstīta tālāk. Ņemot vērā, ka cilvēku aizņemtība arvien pieaug, tā ir laba iespēja.

Priekšrocības
Cilvēks pats var izvēlēties, kad viņš sāks un beigs mācīties. Tas ļauj daudz sekmīgāk plānot aktivitātes. Mācību periodu katrs var izvēlēties pēc savas noslodzes, neatkarīgi no savas atrašanās vietas, tātad pat ārpus Latvijas.

Mācīties var jebkurā diennakts daļā, pat naktī, ja vien cilvēkam tas šķiet ērti. Būtībā var darīt visus ikdienas darbus saimniecībā un no darbiem brīvo laiku veltīt mācībām.

Ja mācību periods daļēji iekrīt veģetācijas periodā, tad pastāv iespēja, vēl mācoties, jau kaut ko no apgūtā pielietot praksē. Lai arī tas nav tik vienkārši, kā klātienes skolā mācoties, tomēr iespēja ir pilnībā reāla.

Ir pieejami dažādi testi zināšanu pašpārbaudei, kas parasti nav iespējams, mācoties klātienē, izņemot izglītības iestādes.

Trūkumi
Nav iespējas ievākt papildu informāciju no materiālu autora, jo, lai arī tie ir labi sagatavoti, bez speciālista komentāra nedod tādu efektu.

Praktiski nav iespējams tikt pie jauniem kontaktiem, jo katrs pieslēdzas sistēmai individuāli.

Kopumā iegūtais zināšanu apjoms tomēr zināmā mērā atpaliks no tā, ko gūst entuziasti, kas mācījušies klātienē.

Drukātā informācija
Lai arī drukātā prese pamazām zaudē savas pozīcijas, tomēr tās dārzkopībā joprojām ir samērā stingras.

Priekšrocības
Informācijas klātesamības efekts, vienmēr pa rokai. Daudziem šķiet vieglāk informāciju apskatīt, to iespējams pārvadāt. Tiesa, mūsdienās elektroniskā informācija, pateicoties viedtālruņiem un planšetēm, būtībā ir mums klāt jebkurā vietā, kur atrodamies.

Avīzes – kā centrālās, tā reģionālās – ik pa laikam cenšas stāstīt par dārzkopības tematiem. Bieži centrālos plašsaziņas līdzekļos paustais viedoklis tiek papildināts, parasti pieaicinot kādu zinošu un populāru dārzkopi. Tā var būt gana specifiska informācija, bet līdz ar to lietderīga. Ja pamanāt ko sev noderīgu, ir vērts izgriezt un saglabāt, bet tāpat ir jautājums par sistematizāciju, jo bez tās ātri vien krājumā iestāsies haoss un atrast vajadzīgajā brīdī nevarēs neko.

Latvijā ir diezgan daudz žurnālu, kas raksta par dārzkopības tēmām. Profesionāliem dārzkopjiem nedaudz raksta žurnāls Agrotop. Daļēji profesionāļiem raksta Dārzs un Drava, pārējie (vairāk Dārza Pasaule, Ievas Dārzs) domāti dārzkopjiem amatieriem. Laiku pa laikam kaut kas dārzam parādās žurnālā Praktiskais Latvietis. Ļoti reti profesionāla līmeņa raksti, kas saistīti ar vides jautājumiem lasāmi Vides Vēstīs. Visi žurnāli, lai sev pievērstu uzmanību, ļoti piestrādā pie vizuālās informācijas. Tā cilvēkam labāk paliek atmiņā. Ko darīt ar iegādātajiem žurnāliem? Lai arī informācija mēdz novecot, ir jautājumi, uz kuriem tieši vecie žurnāli palīdz rast atbildes. Lai vieglāk varētu ar tiem strādāt, tos var iesiet. Tiem, kam pašu žurnālu mājās nav, ieteicams izveidot tematisku rakstu sarakstu. Tas prasīs laiku, taču paveiktais ar uzviju atmaksāsies, kad vajadzēs atrast ko konkrētu.

Atsevišķi ir jāmin Lauku Avīzes tematiskās avīzes, kas iznāk reizi mēnesī, katru gadu atsevišķi izdevumi tiek veltīti dārzkopības tēmai. Pēdējā iznākusī ir Salāti, zaļumi un kāposti. Šie izdevumi noderēs samērā plašam interesentu lokam un noteikti saglabājami. Tos ir vērts iesiet pēc tematikas un, protams, arī izveidot apskatīto tēmu sarakstu.

Visbeidzot, grāmatas. Sāksim ar tām, kas tiek izdotas katru gadu. Tāds ir Dārzkopja Padomnieks. Katru gadu pa kādai tiek izdots arī Lauku Avīzes izdevniecībā: Ķirbji, Gurķi, Plūmes, Ķirši, Ogulāji. Praktiska ir izdevusies izdevniecības SIA J.L.V. (bijusī Jumava) grāmata Dārza darbi gadalaikos. Noteikti jāatzīmē Augļkopība. Vēl ir tādu grāmatu grupa, kuras ir enciklopēdiju statusā, piemēram, divreiz izdotā Dārzkopības enciklopēdija. Tajās var atrast visu par pamatjautājumiem, bez kā dārzkopība nav iedomājama, bet aktualitātes lai paliek mazo grāmatu ziņā. Tā kā izdevniecību ir daudz, kopumā dārzkopji nevar sūdzēties, jo sevišķi dekoratīvajā dārzkopībā.