Saimnieks LV / 2025.gads (Jūlijs)

Ir vasaras vidus, kad saimnieki sāk lūkoties uz gada noslēgumu, kad varēs novērtēt šogad gūto ražu un pieredzi. Pavasaris mūs nav lutinājis ar siltumu. Toties mitruma daudzos laukos ir bijis vairāk nekā vajag, jo ziemā izpalikušais sniegs atnāca uz zemi lietus veidā maijā un jūnijā, kad saimniekiem bija darba pilnas rokas. Daudzviet uz lauka ar tehniku bija neiespējami strādāt, darbi iekavējās un līdz ar to augu veģetācija un attīstība. Pavasara salnas ne vienā vien dārzā ir sagrāvušas cerības uz normālu ražu. Tad vēl kaitīgie organismi, kuri, par spīti laikapstākļiem, apciemo kultūraugus, tur barojas, vairojas, ietekmējot to augšanu un nodarot dažādus postījumus.

Tripsis uz rudzu stiebra

Graudaugu sējumi
Graudaugu sējumos jūlijā būs novērojamas gan lapu un vārpu slimību pazīmes, gan kaitēkļu radītie bojājumi. Ziemāju sējumi šajā mēnesī sasnieguši nogatavošanās stadiju, arī vasarāju sējumi jūlija beigās jau būs tuvu pilngatavībai. Vasarā augu attīstībā svarīgākie faktori ir nokrišņu daudzums un siltums. Tie ir vajadzīgi augu attīstībai un ražas veidošanai, bet ir tīkami arī kaitīgiem organismiem.

Viena no pirmajām un visas sezonas garumā sastopamajām graudaugu lapu slimībām ziemāju un vasarāju sējumos ir graudzāļu miltrasa. Labvēlīgos apstākļos tā turpinās attīstīties arī uz nenodzeltējušām vārpām. Uz kviešu lapām sastopamas kviešu lapu pelēkplankumainības un kviešu lapu dzeltenplankumainības, bet uz rudzu lapām – rudzu lapu pelēkplankumainības un stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes. Daudzos rudzu sējumos un tritikālē jūlijā turpināsies izplatīties brūnā rūsa, jo jūnijā parasti novērots tās infekcijas sākums. Arī dzeltenās rūsas infekcija jūlijā turpināsies gan ziemas, gan vasaras kviešu sējumos. Ir novērots, ka arī šī slimība inficē augu vārpas, būtiski samazinot ražu. Rudzu stiebru rūsas izplatība pēdējos gados ir maznozīmīga, bet uz rudzu stiebriem iespējamas infekcijas sākuma pazīmes.

Auzu sējumos, kā katru gadu, būs novērojams auzu vainagrūsas izplatīšanās sākums un auzu lapu brūnplankumainības tālāka attīstība uz lapām. Vasaras miežu sējumos turpinās izplatīties miežu lapu tīklplankumainība un lapu brūnplankumainība. Kā novērots iepriekšējo gadu vasarās, vārpošanas laikā auzu un miežu sējumos būs sastopami gan auzu putošās melnplaukas, gan miežu putošās melnplaukas inficēti augi. Iespējams, ka šajos laukos tikusi izsēta nekvalitatīvi kodināta vai vispār nekodināta sēkla, jo melnplaukas nav iespējams ierobežot veģetācijas periodā. Vēlāk savārpojušos laukos šo slimību pazīmes būs iespējams atrast arī jūlijā.

Ja jūlijā ilgstoši iestāsies silts un mitrs laiks, tad uz briestošajām vārpām būs vērojamas vārpu fuzariozes un vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes. Tas jāievēro, jo šo slimību klātbūtne pazemina graudu kvalitāti. Vārpu fuzarioze ir izplatīta un var būt postoša graudaugu slimība, kuras rezultātā graudos veidojas dažādi mikotoksīni. Tādi graudi ir indīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Mitrā laikā uz novājinātiem augiem var sākt attīstīties melnais sodrējums. Dažviet kviešu sējumos kā norāde uz sakņu puvi būs vērojama baltvārpainība, kas pēdējos konstatēta daudzos laukos. Melno graudu izplatība rudzu vārpās ir atkarīga no laikapstākļiem augu ziedēšanas laikā. Ja rudzi karstajā un sausajā laikā zied īsu brīdi, tad inficēšanās nenotiek. Diemžēl šogad rudzi sāka ziedēt lietainā un vēsā laikā, kad dīgstošiem melno graudu sklerocijiem, kas atrodas augsnē, bija gana laika inficēt ziedošās vārpas.

Jūlijā, pirms vārpas sāk zaudēt zaļo krāsu, sējumos labi saskatāmi tripšu bojājumi vārpās. Līdz jūnija vidum nebija novērota labību lapgraužu kāpuru pārlieka savairošanās, bet tas nenozīmē, ka jūlijā nenotiks to intensīva barošanās un lapu bojāšana. Karstā un sausā laikā iespējama laputu savairošanās gan uz lapām, gan arī vārpās. Tās, neskatoties uz vēso un mitro laiku jūnijā, bija vērojamas daudzos laukos. Pirms nolemt lietot insekticīdu laputu ierobežošanai, ieteicams pārliecināties par laputu dabisko ienaidnieku – mārīšu, ziedmušu, zeltactiņu klātbūtni laukā.

Labību lapgrauža kāpurs

Laputis uz zirņiem

Pupu sēklgrauža olas uz pāksts

Krustziežu sējumi
Ziemas rapšu sējumi jūlijā turpina attīstīt pākstis un nogatavināt sēklas. Jūlija sākumā vasaras rapšu laukos aizvien var baudīt koši dzeltenās ainavas, jo augi vēl nav beiguši ziedēt.

Izplatītākie rapšu kaitēkļi ir krustziežu spīduļi, kas jūnijā jau ir paspējuši sabojāt ziemas rapšu pumpurus, bet jūlijā metas uz vasaras rapšu ziediem. Kaitēkļi atrod rapšu platības, līdzko augiem vien nojaušama ziedkopas atrašanās vieta (AS 50). Spīduļu vaboles labprāt mielojas ar ziedputekšņiem, putekšņlapām un ziedlapām. Bieži saimnieki nokavē kaitēkļu ierobežošanu, jo nepieļauj domu par tik agru kaitēkļu klātbūtni sējumā. Veidojoties pākstīm (AS 71), jūlijā parasti parādās arī krustziežu pāksteņu pangodiņu bojājumi, kā arī krustziežu sēklu smecernieku kāpuri. Jūlijā jāvēro iespējamā kaitīgo organismu attīstība un jāveic kaitīgo organismu ierobežošana.

Pēdējos gados rapšu sējumos novērots ļoti daudz kāpostu cekulkožu – gan tauriņu, gan kāpuru, kas aktīvi barojas, gan kūniņu. Kā zināms, cekulkodēm vasarā attīstās vairākas paaudzes – jūlijā nākamās paaudzes kāpuri turpinās baroties ar lapām un pāksteņiem. Iespējams, rapšu sējumos izšķilsies un sāks baroties arī kāpostu balteņa kāpuri. Biežāk tie novērojami vasaras rapšu sējumos. Parasti šie kaitēkļi rapšu sēklu ražu nopietni neapdraud. Jau jūnijā gan uz ziemas, gan vasaras rapšu pākstīm vietām varēja novērot bagātīgas kāpostu laputu kolonijas. Jūlijā tās turpinās veidot nākamās paaudzes un arī barosies uz pāksteņiem.

Jūlijā vasaras rapšiem turpināsies sēklu attīstība un briešana. Izvērtējama būs arī slimību klātbūtne sējumos. Ar fungicīda smidzinājumu bija iespējams ierobežot krustziežu sausplankumainības izplatību. Ja slimības pazīmes uz pākstīm parādās agrā to attīstības stadijā (AS 75–79), sēklu ražas veidošanās tiek traucēta. Būs redzami arī ar balto puvi slimie augi, šo slimību varēja ierobežot ziedēšanas laikā. Šīs slimības attīstībai noteicošais ir mitrums. Vietās, kur lijis mazāk, baltās puves attīstība notiks lēnām vai nenotiks vispār.

Tauriņziežu sējumi
Zirņu sējumos nopietnākais kaitēklis ir zirņu tinējs. Pieaugušo tauriņu lidošana sākas reizē ar zirņu ziedēšanu jūnijā, bet siltā un sausā laikā tauriņi turpinās uzturēties zirņu sējumos un dēt olas uz pākstīm arī jūlijā. Ierobežošana iespējama ar trihogrammām, kas kā olu parazīti iznīcinās kaitēkļa sadētās oliņas. Ja ļauj nogaidīšanas laiks, var lietot atbilstošu insekticīdu. Sējumos mēdz baroties arī laputis, bet parasti nav novērota ekonomiski nozīmīga kaitēkļa savairošanās. Tauriņziežu smecernieku pieaugušie īpatņi savu darbu līdz jūlijam ir paveikuši – augu lapu malas ir izrobotas, bet kāpuri turpinās baroties ar sakņu gumiņiem gan pupu, gan zirņu laukos, līdz tie iekūņosies augsnē. Atbilstošos laikapstākļos iespējama pelēkās puves, zirņu askohitozes un zirņu miltrasas attīstība uz augiem.

Lopbarības pupu sējumos jūlijā turpināsies pupu ziedēšana un pākstu veidošanās. Vairākus gadus nav novērota pupu laputu masveida savairošanās, tomēr šo kaitēkļu klātbūtne vietām iespējama arī lielajos laukos. Ja laputis traucē pākstu attīstībai, tās ierobežojamas ar insekticīdu. Pupu sēklgrauži jau jūnijā sāka dēt olas uz pākstīm, jūlijā process turpināsies. Daļa oliņu aiziet bojā, bet, lai sabojātu pupu graudus, pietiek ar dažiem kāpuriem uz vienas pāksts, kuri tur izšķilsies un iegrauzīsies pākstu iekšienē baroties.

 Uz pupu lapām iespējama pupu brūnplankumainības, pupu koncentriskās plankumainības attīstība, mēneša otrajā pusē atbilstošos laikapstākļos sāk veidoties pupu rūsa. Pēdējos gados atsevišķos pupu laukos jūlijā novērojama arī pelēkā puve.

Cekulkodes uz līmes

Kartupeļu stādījumi
Kartupeļu stādījumos jāseko līdzi divu izplatītāko slimību – kartupeļu lakstu sausplankumainības un kartupeļu lakstu puves izplatībai. Sausplankumainības pazīmes bieži vien novērojamas jau jūnijā, lielākoties pirmās slimības pazīmes parādās mazdārziņos. Jūlijā jāseko līdzi laika prognozēm un iespējamai slimību attīstībai. Sausā laikā sausplankumainība var jūtami ietekmēt augu attīstību, tāpēc ir jāierobežo. Pietiekot mitrumam, aktivizēsies kartupeļu lakstu puve. Par infekcijas izplatības sākumu būs informācija VAAD tīmekļa vietnēs sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.

Izvēloties aizsargāt kartupeļu stādījumu no minētajām slimībām ar fungicīda smidzinājumu, pirmajiem diviem smidzinājumiem ieteicams izvēlēties sistēmas iedarbības preparātu, vēlākajiem – pieskares iedarbības. Pirms pirkuma vēlams noskaidrot produkta iedarbības veidu, jo ne visi preparāti ierobežo abas kartupeļu lakstus apdraudošās slimības. Lai veiktu savlaicīgu smidzinājumu, biežāk un rūpīgāk jāapseko stādījumi, kur izveidojusies liela lakstu masa, kas izvietoti aizvējā un kur, iespējams, iestādīts inficēts sēklas materiāls.

Jūlijā kartupeļu stādījumos novērojamas arī vairākas citas slimības, kuras veģetācijas periodā neierobežo. Atsevišķiem augiem laksti atpaliek augumā, lapas krokojas, arī priekšlaikus dzeltē. Visticamākais iemesls ir vīrusu infekcija. Atstājot inficētos augus laukā, rudenī būs daudz sīku bumbuļu. Tie nav kaitīgi ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, bet nederēs stādīšanai, jo atkal izaugs vīrusslims cers. Ja kādam augam stublāji no apakšas nomelnējuši un izraujot nepatīkami smako, tad visdrīzāk tās ir bakteriālās melnkājas pazīmes. Arī šie augi no stādījuma izvācami, jo ceri dos niecīgu ražu un slimība saglabāsies bumbuļos, kurus iestādot, atkal izaugs slims augs. Tāpat stādījumos novērojami ceri, kuros uz viena vai vairākiem stublājiem augsnes tuvumā redzama balta voilokveida apsarme – baltkāja. Bagātīgāk apsarme veidojas mitrā laikā, un tās veidošanās norāda, ka rudenī kartupeļi būs vairāk inficēti ar melno kraupi.

Kartupeļu kaitēkļu klāsts nav plašs, pazīstamākais un izplatītākais no tiem ir kartupeļu lapgrauzis. Pirmie pieaugušie īpatņi, arī pirmie olu dējumi un pirmie izšķīlušies kāpuri parasti atrodami jūnijā, bet jūlijā sagaidāma kaitēkļa kāpuru visintensīvākā barošanās ar kartupeļu lapām. Kāpuriem nav dabisko ienaidnieku, tādēļ lietojama tikai mehāniska vai ķīmiska kaitēkļa ierobežošana. Ja kāpuru daudz, tie siltumā, sausā laikā dažās dienās nograuž augiem lapas, atstājot tikai stublājus. Paiet vesels mēnesis, līdz no viena olu dējuma izšķīlušies kāpuri iekūņojas zemē. Taču apetīte tiem ir liela un pieaug līdz ar kāpura izmēriem.

Jūlijā kartupeļu lapu apakšpusē barojas laputis. Postījumus tās stādījumā nenodara, bet, pārvietojoties no cera uz ceru, pārnēsā vīrusu slimības un inficē arvien jaunus cerus. Vīrusslimību klātbūtne nav pieļaujama sertificētā kartupeļu sēklas materiālā.

Dārzeņu sējumi un stādījumi
Dārzeņu platībās jūlijā iespējamo kaitēkļu klāsts ir plašāks nekā slimību daudzums. Lielākā kaitēkļu dažādība apdraud kāpostus. Turpinās attīstīties kāpostu cekulkožu paaudzes, kas uz kāpostaugiem novērojamas visās attīstības stadijās. Stādījumos kāpostu lapu apakšpusē būs sastopami pieaugušie tauriņi, kāpuri, kas barojas, un tādi, kas jau iekūņojušies. Sākot veidoties galviņai, šie kaitēkļi ir pirmie, kas auga centrā bojā jaunās un sulīgās lapiņas. Pamanāmāki par cekulkožu tauriņiem ir kāpostu un rāceņu balteņu baltie tauriņi, kas ne tikai lidinās virs stādījumiem, bet uz augu lapām dēj arī olas. No oliņām šķilsies kāpuri, kas barosies ar kāpostu lapām. Vakara un nakts stundās lidos un dēs olas pūcīšu tauriņi. No tām šķilsies pūcīšu kāpuri, kas sabojā veidoties sākušos galviņu. Iespējama arī laputu koloniju veidošanās. Ja kāpostu lapas kļūst bālas un deformējas, tad tā ir pirmā pazīme, ka dažas laputis jau barojas. Kāpostu stādījumos jūlijā, ja vien pietiek mitruma, iespējamas arī sausplankumainības, pelēkās un baltās puves pirmo pazīmju parādīšanās uz augiem.

Burkānu sējumos mēneša beigās aktivizēsies burkānu mušas otrā paaudze. No augsnes izlidojušās mušas var novērot un nelielās platībās arī ierobežot, ja sējumā izvietoti dzeltenie līmes vairogi. Burkānu lakstu sarkanvioletā krāsa norāda, ka sakne ir invadēta ar burkānu mušas kāpuriem. Turpretī burkānu lapu blusiņas saknes nebojā, bet lapas ir tik spēcīgi deformējušās, ka nespēj veikt savas funkcijas. Mitrā laikā uz burkānu lapām sāksies dažādu lapu plankumainību veidošanās.

Galda biešu lapās attīstīsies biešu mušas otrā paaudze. Kāpuru attīstībai vairāk piemērots mēreni silts un mitrāks laiks. Taču augiem būs izveidojusies pietiekami liela lapu masa, lai kāpuri neapdraudētu ražas veidošanos. Iespējama arī pupu laputs koloniju veidošanās biešu lapu apakšpusē. Uz biešu lapām turpināsies dažādo lapu plankumainību izplatība.

Sīpolu stādījumos un sējumos iespējama neīstās miltrasas infekcijas attīstība. Arī šai slimībai vajadzīgs lielāks mitrums, patīk nezāļaini un sabiezināti sējumi, kuros ilgāk saglabājas rīta rasa. Svarīgi pamanīt pirmās pazīmes, jo, ja loki sāk zaudēt spīdumu, uz tiem veidojas plankumi ar pelēcīgu apsarmi. Slimību neierobežojot, cietīs raža – tā būs sliktākas kvalitātes un sliktāk uzglabāsies. Jūlijā sīpolu laukos iespējami arī profilaktiskie fungicīda smidzinājumi puvju ierobežošanai uzglabāšanas laikā.

Neīstās miltrasas izplatīšanās sāksies arī ķirbjaugu sējumos. Pēc pirmo pazīmju parādīšanās to var ierobežot ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu, ievērojot atkārtota lietojuma iespējas un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai.

Gan segtajās platībās, gan atklātā laukā tomātiem jūlijā var sākties tomātu augļu brūnās puves izplatība. Infekcija nodarīto kaitējumu var samazināt, izsmidzinot atbilstošu fungicīdu. Savukārt, konstatējot tomātu augļu galotnes puvi, par fungicīdiem jāaizmirst, bet jāpadomā par augu mēslošanu, jo tā izpaužas kalcija trūkums.

Kraupis uz ābola

Laputis uz plūmes jaunā dzinuma

Augļu dārzi un ogulāju stādījumi
Arī augļu dārziem bijis jāspēj sadzīvot ar pavasara vēsumu un pārlieko mitrumu. Ne visos dārzos augļu koki spēs nogatavināt ražu, jo koks, lai izdzīvotu, vispirms atbrīvosies no augļiem.

Šogad jūnijā kraupja izplatība bija mazāka kā iepriekšējos gados. Tomēr slimības ierosinātāji nav pavisam pazuduši no kaitīgo organismu klāsta. Izvērtējot situāciju dārzā un zinot, ka kraupja sekundārā infekcija jūlijā turpina attīstīties, ražas aizsardzībai vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos jūlijā var turpināt lietot fungicīdus. Savukārt uz bumbieru lapām attīstās bumbieru-kadiķu rūsa. Sausos laikapstākļos slimība izplatās mazāk nekā mitrumā. Ja jaunā dārzā maziem kociņiem rūsas bojājumi redzami tikai uz dažām lapām, tās var nolasīt, lai nepalielinātu slimības izplatību. Lielākiem kokiem var izzāģēt stipri bojātos zarus, lai no rūsas inficētām lapām nepaspētu rudenī izlidot sporas. Arī fungicīda smidzinājumam rudenī nozīme būs tikai tad, ja tas tiks veikts pirms sporu izlidošanas.

Jūlijā dārzos briedīs augļi un noteikti būs novērojamas augļu parastās puves pazīmes uz āboliem, bumbieriem, plūmēm un saldajiem ķiršiem. Slimības attīstībai der silts laiks, bet vajadzīgs arī mitrums. Ja saglabāsies siltums un pietiks mitruma, ja dārzā jau iepriekšējos gados pastiprināti novērota slimības attīstība, bet iepriekšējā vasarā un rudenī vai pavasara periodā mumificējušies augļi nav izvākti no dārza, sezonas laikā parastā puve noteikti attīstīsies un augļi bojāsies. Katrs puvušais auglis nākotnē kalpo par slimības infekcijas avotu, tāpēc, domājot par augļu dārza veselību, bojātos augļus vajadzētu savākt. Palikuši zaros, tie ir infekcijas avots nākamajā gadā.

Pamazām samazināsies, bet vēl turpinās lidot arī pīlādžu tīklkožu tauriņi. Jūlijā jaunajos ābolos un plūmēs barosies to kāpuri. Pīlādžu tīklkožu kāpuri ir vismazākie un visgrūtāk pamanāmie. Tie veido ābolos smalku eju tīklojumu, padarot augļus rūgtus. Ābolu tinēja invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Savācot nobirušos augļus, var samazināt kaitēkļa populāciju nākamajā sezonā. Jūlijs ir īstais laiks, kad ap augļu koku stumbriem aplikt kukaiņu ķeramās jostas, jo tinēji un ābeļu ziedu smecernieki sāk gatavoties ziemošanas periodam. Bumbierēs no lapām satītajos cigāros būs attīstījušies lapu koku tinējsmecernieka kāpuri. Lapu veidojumiem nokrītot zemē, kāpuri augsnē iekūņosies. Lidos ābolu un plūmju tinēju tauriņi, jo šo kaitēkļu daudzums pēdējos gados ir liels. Augļu koku lapu apakšpusē jūlijā turpinās baroties un vairoties tīklērces. Uz zariem attīstās bruņutis. Laputis turpinās sūkt sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem. Šo kaitēkļu ierobežošana ir tikpat kā neiespējama, jo augļu kokos briest raža. Tāpēc ir jāievēro nogaidīšanas laiks, ja ir vēlme lietot insekticīdu.

Skābo ķiršu stādījumos jūlijā jāturpina likvidēt ar kauleņkoku pelēko puvi inficētos zarus, kas ir nokaltuši ar visiem ziediem, lapām vai jaunajām ogām un bieži pastiprināti sveķojas. Nākamajā gadā šie zari neizplauks un neuzziedēs, tikai vairos infekciju dārzā. Īpaši izplatīta šīs slimības parādīšanās ir gados, kad ir mitrs pavasaris, kā tas iegadījās šajā gadā. Jūlijā ķiršu stādījumos dažiem kokiem jau it kā iestājas rudens, kura pazīmes ir dzeltējošās lapas. Rūpīgāk apskatot, uz dzeltenajām lapām redzami plankumiņi, kuros esošās sporas veicina lapu atmiršanu. Raibi dzeltenās lapas nobirst, un koki novājinās, arī raža stipras infekcijas gadījumā neienākas. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo tie tāpat neatjaunosies. Pēc ražas novākšanas iespējams fungicīda smidzinājums. Ķiršu muša jūnijā izlidoja no augsnes un uz ogām sadēja oliņas. Lai arī ogu veidošanās laikā augsne daudzviet ir sakaltusi, jūlijā mušas kāpuri kopā ar bojātām ogām vai vieni paši būs nokrituši zemē un sāks iekūņoties augsnē. Vairāk sabojāto ogu parasti ir saldajiem ķiršiem, bet mēdz būt arī skābajiem ķiršiem, kas nogatavojas vēlāk.

Krūmogulājos lapas un arī ogas jūlijā turpinās bojāt ogulāju kausiņrūsa, kas šogad parādījās stādījumos jau maija beigās. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus, spēcīgas infekcijas gadījumā arī ogas, apdraudēs ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstība. Uz ogulāju lapām turpinās attīstību lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes – slimos augus labāk izvākt no dārza. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas darāms pēc ražas novākšanas.

Zemeņu audzētājus šogad satrauca pelēkās puves izplatība uz ogām, jo ogu veidošanās un gatavošanās periodā sagaidījām mitrumu. Siltums un sausums bija un arī jūlijā būs pa prātam zemeņu ērču un tīklērču attīstībai. Tās pēc ražas novākšanas ierobežojamas ar atbilstošu preparātu.

Jūlijā smiltsērkšķu stādījumos briestošajās ogās olas sāks dēt smiltsērkšķu raibspārnmuša. Šī dažviet Latvijā ļoti izplatītā kaitēkļa postošā darbība, kā arī tā klātbūtne konstatējama, smiltsērkšķu zaros izkarot dzeltenos līmes vairogus.

Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kā katru gadu, turpinās kaitīgo organismu novērojumu publicēšanu VAAD tīmekļa vietnē noverojumi.vaad.gov.lv. Tur katru dienu tiek atjaunota informācija par Latvijas novados audzēto kultūraugu izplatītāko kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību.