Saimnieks LV / 2020.gads (Aprīlis.)

Aizvadītā ziema, kuru šobrīd dēvējam arī par zaļo ziemu, sagādāja dažādus pārsteigumus  laika apstākļu ziņā un radīja satraukumu zemes kopējiem. Novembra gaitā sniegs un sals  iepriecināja, bet turpmākie trīs mēneši bija nepastāvīgi, mainīgi un pārsteidzoši silti. Visvairāk šoziem pietrūka pastāvīgas sniega segas. Ja vēl valsts vidienē un austrumos ik pa brīdim uz dažām stundām vai dienām bija kaut neliela sniega sega, tad visā Kurzemē, Zemgalē un jūras piekrastē ziemas vidū sniegs tā īsti neparādījās.

Biežo nokrišņu ietekmē tīrumu zemākajās vietās uzkrājās liekais ūdens, laiku pa laikam sasalstot. Izmirkušajos ziemāju sējumos lēna veģetācija turpinājās visu ziemas periodu, arī valsts austrumu un ziemeļu daļā. Diennakts temperatūru svārstības pavasara pusē ir visbīstamākās ziemojošiem kultūraugiem.

Gandrīz katru gadu ziemāju sējumos ir vērojama neliela sniega pelējuma izplatība, parasti lauku zemākās un mitrākās vietās. Lai gan šogad sējumi ir pārziemojuši labi, tomēr vietām sniega pelējumu var novērot arī šogad. Gan perēkļveidīgi, gan uz atsevišķiem augiem, parasti uz augu apakšējām daļām var novērot oranžīgas krāsas apsarmi. Tas ir sārtais sniega pelējums, kas inficē novājinātus augus, kuriem traucēta normāla ziemošana.

Uz apakšējām ziemāju lapām var novērot melnas piknīdas, kas ir izplatītākās graudaugu slimības – kviešu lapu pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Silts un lietains laiks sekmē tālāku slimības izplatību sējumos. Inficēšanās agrīnās labību attīstības stadijās samazina graudu skaitu vārpās, graudu masu un proteīna saturu graudos. Līdzīgas piknīdas kā uz kviešu lapām var novērot arī uz pagājušā gada salmiem. Tur pārziemojuši kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji, kas atbilstošos laika apstākļos var izraisīt agru dzeltenplankumainības pirmo pazīmju izveidošanos uz lapām. Svarīgi ir censties pavasarī izvairīties no plankumainībām pēc iespējas ilgāku laiku, jo tieši inficēšanās agrās augu attīstības stadijās var būtiski ietekmēt sagaidāmo ražu.

Pavasara, bet šogad arī ziemas perioda vēsais un mitrais laiks veicina graudzāļu miltrasas attīstību. Ir lauki, kur šī slimība bija novērojama jau rudenī, slimībai atbilstošos apstākļos tā turpinās attīstību. Slimības attīstība notiek plašā pozitīvās temperatūras diapazonā, svarīgākais ir pietiekošs gaisa mitrums.

Aprīļa siltie un sausie laika apstākļi veicina arī laputu attīstību. Rudens novērojumos netika konstatēts liels laputu ziemojošo olu skaits, bet labvēlīgos apstākļos laputis spēj vairoties ļoti ātri. Dažreiz pat 2–3 laputis uz auga var būt kritisks daudzums, kad jāplāno insekticīdu lietošana. Parasti gan aprīlis vēl nav tas laiks, kad jāsāk veikt insekticīdu lietošana graudaugu sējumos.

Nezāles ir barības augi un saimniekaugi dažādiem kaitēkļiem un slimībām, tāpēc svarīgi neaizmirst par rudenī sadīgušo, pārziemojušo un pavasarī dīgstošo nezāļu ierobežošanu.

Atsākoties aktīvai veģetācijai, zemes saimniekiem jāizvērtē ziemāju stāvoklis katrā konkrētā laukā. Svarīgi nenokavēt sējumu virsmēslošanu un atcerēties par augiem nepieciešamajiem mik-roelementiem, lai veicinātu augu straujāku augšanu.

Aprīļa otrajā pusē laukos, kuros varēs veikt augsnes apstrādi, sāksies vasarāju graudaugu sējas darbi. Kodinātas sēklas izvēle daļēji pasargā sēklas un dīgstus no vairāku slimību ierosinātājiem. Veģetācijas periodā nepieciešamības gadījumā slimības tiek ierobežotas, veicot fungicīdu smidzinājumus, taču melnplaukas izplatību sējumā ierobežos tikai sēklu kodināšana.

Tāpat apsekojami ziemas rapšu sējumi, kuros jāizvērtē pārziemojušo augu stāvoklis – cik daudziem augiem ir dzīvs augšanas centrs, vai veidosies jauni dzinumi, vai sējums nebūs ļoti izretināts. Ne vienmēr skaisti zaļa lapu rozete var liecināt par rapšu izdzīvošanu. Lai pārliecinātos par to dzīvotspēju, labāk aplūkot izrautā auga saknes. Ja tās ir brūnas un nedzīvas, dažkārt arī jau puvušas, tad augi gājuši bojā. Un otrādi – nedaudz apsalušās, pelēkās lapas nebūt neliecina par augu bojāeju – augi nereti veiksmīgi turpina augt un attīstīties, jo sakne ir dzīva. Ziemas rapšu sējumos atsevišķos laukos vērojamas pelēkā sniega pelējuma infekcijas pazīmes. Augu apakšējās lapas atmirst un pārklājas ar pelēku tīmekļveida apsarmi. Šī slimība vairāk veidojas vietās, kur sniega sega veidojās uz nesasalušas zemes, augi cietuši no barības vielu trūkuma, lieka mitruma un zemas temperatūras pavasarī.

Kviešu lapu dzeltenplankumainība.

Izretinātos sējumos aktuāla ir nezāļu ierobežošana, jo tām pietiek vietas attīstībai. Nezālēs parasti savairojas kaitēkļi, īpaši krustziežu spīduļi, gaidot piemērotu kultūrauga attīstības stadiju, lai sāktu tos bojāt. No rapšu kaitēkļiem parasti pirmie parādās krustziežu stublāju smecernieki, kuri iedēj olas rapšu stublājos. Vēlāk izšķīlušies kāpuri barojas auga iekšienē un traucē augu attīstību. Šis kaitēklis ir parādījies Latvijas teritorijā, bet tik lielus postījumus kā citās Eiropas valstīs vēl nerada. Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, ziemošanas vietas pamet arī citi rapšu kaitēkļi – krustziežu spīduļi, spradži, sēklu smecernieki. Aprīlim raksturīgas mainīgas gaisa temperatūras – rīta un vakara stundas ir vēsas, bet dienas vidū ir īsta vasara. Līdz ar to rīta stundās kaitēkļu sastopamība rapšu sējumos ir neliela, kas var maldināt par to neesamību. Temperatūrai dienas laikā pieaugot, arī kaitēkļi kļūst aktīvāki un redzamāki.

Rudenī ziemas rapšu sējumos konstatētas krustziežu sausplankumainības pazīmes, atsevišķos laukos arī sausās puves un neīstās miltrasas infekcija. Apsekojot laukus, īpaši jāseko sausās puves attīstībai. Slimību infekciju izplatību var veicināt labvēlīgi laika apstākļi, to ietekmē arī augu maiņas neievērošana laukos un rapšu kā sārņaugu neierobežošana citu kultūraugu sējumos.

Aprīļa otrajā pusē daudzviet sāksies lauka pupu sēja. Saimniekiem īpaša uzmanība jāpievērš sēšanai paredzētā sēklas materiāla izvēlei. Jāizvērtē sēklgraužu, kas pārziemojuši pupās noliktavā, un bojāto pupu daudzums, jo tas būtiski ietekmē sēklu dīdzību un līdz ar to arī izsējas normu. Laukus sējai ieteicams izvēlēties tālāk no vietas, kur pērn tika audzētas lauka pupas. Tiklīdz iestājas silts laiks un sēklas uzdīgušas, sējumos sastopams zirņu svītrainais smecernieks, kas sākumā barojas uz savvaļas tauriņziežu augiem. Pēdējo gadu laikā vērojama īpaši liela šī kaitēkļa aktivitāte jau agrīnās kultūraugu attīstības stadijās.

Aveņu dzinumu pangodiņa bojāts dzinums.

Kamēr zeme vēl nav iesilusi, kartupeļi noliktavās gatavojas stādīšanai. Aprīlī veicama sēklas kartupeļu bumbuļu pāršķi-rošana un redzami inficēto bumbuļu atlase.Labas ražas ieguvei nederēs ar lakstu puvi inficētie, sausās un fomozās puves bojātie bumbuļi. Melnā kraupja stipri inficētie bumbuļi, kas iestādīti vēsā, mitrā augsnē, palielinās dīgstu puves attīstības risku stādījumā. Agrākas ražas ieguvei pāršķirotos sēklas bumbuļus var diedzēt, ievietojot tos gaišās, siltās telpās. Iedzīvinātiem bumbuļiem veidojas vairāk asnu, tie ātrāk sadīgst un straujāk aug, un ir izturīgāki pret augsnē esošiem patogēniem.

Dārzeņu audzētāju sēklas un stādiņi aprīlī ar nepacietību gaida patīkami siltu, mitru un labi sastrādātu augsni savā laukā. Izvēloties lauku kultūraugam, jāatceras, ka jauno augu izturība pret slimībām un kaitēkļu ietekmi ir atkarīga no augu sekas ievērošanas. Augu seka ir viens no lētākajiem līdzekļiem, kā nodrošināt kultūraugu veselību un saglabāt augsnes auglību. Plānojot augu seku, liela nozīme ir piemērotu priekšaugu un pēcaugu izvēlei, jo katrs kultūraugs patērē dažādus barības vielu un mitruma daudzumus, uzkrāj atšķirīgu sakņu un pēcražas atlieku masu, atšķirīgi ietekmē augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, sējumu nezāļainību.

Lai dažādiem kaitīgiem organismiem būtu mazākas iespējas vairoties, sezona ir jāiesāk tīrā un dezinficētā siltumnīcā. Pareizāk to darīt rudenī uzreiz pēc ražas novākšanas, proti – sezonas beigās. Ja rudenī to nav sanācis izdarīt, nebūs nokavēts arī
agrā pavasarī. Tīrība attiecas uz visu – konstrukcijām, segumu, inventāru, taru un instrumentiem. Тā ir labākā profilakse kaitīgo organismu ierobežošanā. Tiesa, šim nolūkam ieteicams izmantot ekoloģiskos tīrīšanas līdzekļus vai citus dabiskus līdzekļus, piemēram, kālija ziepes, jo, ja sadzīves ķīmija nonāk uz augsnes, tā var iesūkties un ietekmēt gaidāmo ražu. Svarīgi mainīt augsni siltumnīcā, tas jādara vismaz reizi divos gados. Nomainot augsni, tiek nodrošināta tās vitalitāte un auglība. Kopā ar veco augsni tiek iznīcināti tajā mītošie augu kaitēkļi un slimību ierosinātāji, atjaunotas uzturvielas augsnē. Ja tomēr nevēlaties mainīt augsni, līdzīgas priekšrocības var panākt, nomainot siltumnīcā audzējamos augus.

Augļu dārzā ziemošanas laikā uz stumbriem un zariem radušās brūces un bojājumi, kurus nodarījuši meža dzīvnieki. Ja bojājums neliels, koka miza sadzīs, bet, ja nograuzts pārāk daudz, tas var aiziet bojā, īpaši jaunie augļu koki. Brūces ieteicams apstrādāt ar kādu dārzkopības veikalos nopērkamu aizsarglīdzekli (brūču ziedi). Tas aizsargātu brūces no sēņu, baktēriju un vīrusu ierosinātu slimību infekcijas tālākā veģetācijas laikā. Stumbru kaļķošanai vairs nav praktiskas nozīmes, jo sals un saule tos vairāk ietekmēja jau februārī un martā.

Marta beigās un aprīļa sākumā, kad augļukokiem vēl ir miera periods, ieteicams mehāniski veikt vainagu kopšanu, izgriezt un sadedzināt slimību bojātos zarus. Zāģējuma vietas ieteicams apstrādāt ar brūču aizsarglīdzekli.

Visagrāk imago stadijā pārziemojušais ābeļziedu smecernieks atstāj ziemošanas vietas zemsedzē, stumbra plaisās un mizu rievās. Jau gaisa temperatūrai sasniedzot plus 6–8 °C, vaboles sāk savu ceļu uz augļu koku vainagiem, lai tur gaidītu ziedpumpuru attīstīšanos.

Pie augļu koku zariem un pumpuriem atrodas ābeļu lapu blusiņas, augļu koku sarkanās tīklērces un bruņutu pārziemojušās olas, kas pavasarī turpina savu attīstības ciklu. Pumpuru briešanas un lapu plaukšanas laikā sāks šķilties šo kaitēkļu oliņas. VAAD speciālistu rudenī veiktajā augļu koku ziemojošo stadiju uzskaitē uz 10 cm augļzariņiem gandrīz visos augļu dārzos konstatētas ābeļu lapu blusiņu olas, lielā daļā dārzu sarkanās augļu koku tīklērces un bruņutu ziemojošās olas. Visu kaitēkļu olu skaits bija salīdzinoši neliels. Aprīļa vidū jaunos augļu koku stādījumos var novērot lapu koku nevienādo mizgrauzi. Šī kaitnieka monitoringam vai ierobežošanai dārzā var izlikt pudeli ar atšķaidītu spirtu (pievilinātājs), kurai aplikts caurspīdīgs līmes vairogs. Parastās puves ierosinātāji saglabājas sausajās mūmijās jeb pērnajos, sapuvušajos augļos, kas dažviet joprojām karājas augļu koku zaros. Tie būtu jāsavāc un jāiznīcina, jo inficēšanās no jauna notiek koku ziedēšanas laikā.

Ābeļu un bumbieru kraupja ierosinātāju sporas ir saglabājušās uz rudenī kritušajām lapām, kas joprojām ir dārzos zem augļu kokiem. Iestājoties siltam (plus 16–18 ^oC) un lietainam laikam, kāds parasti ir aprīļa beigās vai maija sākumā, nogatavojušās kraupja sporas izlido. VAAD mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv būs atrodami brīdinājumi par kraupja sporu izplatības sākumu. Bumbieru dārzu īpašniekiem aprīļa otrajā pusē jāpavēro, vai uz tuvu esošajiem kadiķu stumbriem ir novērojama oranždzeltena masa. Tā ir bumbieru-kadiķu rūsa, kas sāk savu attīstības ciklu un labvēlīgos apstākļos inficēs tuvumā esošās bumbieres. Pavasarī rūsas ierosinātāji ceļo no kadiķa uz bumbieri, bet vasaras otrajā pusē – no bumbieres uz kadiķi. Tādējādi bumbieres ar šo kaiti katru gadu inficējas no jauna – kadiķos ir rūsa, tās sporas atlido uz bumbieri. Jo mitrāks pavasaris, jo izteiktāk attīstās slimība, jo pavasaris sausāks, jo slimība izplatās un attīstās gausāk. Ja bumbiere ir stipri inficēta un rūsa ir ne tikai uz lapām, bet tās plankumi apņem arī dzinumus, tad var šos dzinumus nogriezt, bet inficētais dzinums parasti pats aiziet bojā.

Ābeļu tīklkodes kāpuri.

Kauleņkoku stādījumos ir laiks uzrušināt apdobes, lai traucētu ķiršu mušu, pumpuru tīklkožu, zāģapseņu, dažādu tinēju ziemojošās stadijas un ierobežotu to turpmāko izplatību. Kaitēkļu ierobežošanas nepieciešamība jāizvērtē uz vietas katrā augļu dārzā.

Ogulāju stādījumos veco, bojāto zaru izgriešana, apdobju irdināšana var daļēji ierobežot dažādu zāģlapseņu, tinēju, jāņogu stiklspārņu, pumpuru kožu, ērkšķogu sprīžmešu izplatību. Pārmērīgi uzbriedušajos pumpuros esošās upeņu pumpuru ērces sāk dēt olas, kaitēkļa bojātie pumpuri jāsavāc un jāiznīcina. Kaitēklis ne tikai bojā pumpurus, bet arī pārnēsā upeņu virālās pilnziedainības vīrusu. Vīrusa izplatības rezultātā stādījumā augi kļūst neauglīgi. Spēcīgas pumpuru ērces invāzijas gadījumā pēc iespējas tuvāk zemei jāizgriež viss dzinums un jāsadedzina. Aprīlī var redzēt jāņogu pumpuru kodes pirmās paaudzes kāpuru bojātos upeņu pumpurus. Tikko plaukstošās lapiņas izskatās kā apvārītas, vēlāk kļūst brūnas, sakalst, pie dzinuma paliek tikai pumpura pamatnīte. Aveņu stādījumos aprīlī jāaplūko dzinumi. Pamanāmos uzbriedumos ziemo aveņu pangodiņu kāpuri. Ja konstatē šādus dzinumus, tie jāizgriež un jāsadedzina. Tā var ierobežot pango-diņu turpmāko izplatību dārzā. Lai ierobežotu kaitēkļu darbību, apdobes nepieciešams irdināt vai mulčēt, vecās lapas izvākt no stādījuma, lai mazinātu citu kaitīgu organismu izplatību.

Lai kādus kultūraugus lielās vai mazās platībās audzējam un kopjam, aprīlis vienmēr ir gaidīts, rosības un darba pilns pavasara mēnesis. Darbīgu un veiksmīgu jaunās sezonas sākumu mums visiem! Informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību, kā arī svarīgāko par integrēto augu audzēšanu var atrast VAAD mājas lapas sadaļā: noverojumi.vaad.gov.lv.