Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Krūmcidonija Latvijā ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, kuras platības strauji palielinās (pēdējos piecos gados četras reizes), pašlaik sasniedzot aptuveni 500 ha.

Laikā no 2017. līdz 2019. gadam tika īstenots projekts Perspektīvas augļaugu komerckultūras − krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas (Nr.1.1.1.1/16/A/094). Šajā rakstā par projektā gūtajām atziņām. Projektā piedalījās Dārzkopības institūts (vadošais partneris), LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts un SIA COOPERATIVE. 30. janvārī Dobelē notika seminārs krūmcidoniju audzētājiem un ražotājiem, kurā visu projekta aktivitāšu vadītāji ziņoja par rezultātiem, bija iespēja nodegustēt jaunus produktus un piedalīties diskusijā. Seminārs bija kupli apmeklēts − ap 80 dalībnieku no dažādiem Latvijas reģioniem, uzņēmumiem un iestādēm.

Audzēšanas vietas izvēle un augsnes sagatavošana
Krūmcidonijas vislabāk audzēt saulainās, atklātās vietās, jo tad augļi laikus nogatavojas, tiem ir labs bioķīmiskais sastāvs un aromāts. Tās labāk pacieš sausumu nekā augstu gruntsūdens līmeni vai ilgstoši mitras ieplakas. Neder arī pārāk sablīvētas augsnes, vislabāk stādīt vāji skābās, irdenās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar organiskās vielas saturu virs 2 % un pH_KCl 5,0−6,0. Neder sārmainas augsnes (pH_KCl virs 7) ar lielu karbonātu saturu, citādi augi cietīs no hlorozes un būs vājas izredzes gūt labu ražu. Tāpēc pirms stādīšanas vēlams veikt augsnes agroķīmiskās analīzes.

Pirms stādīšanas ļoti svarīgi iznīcināt daudzgadīgās nezāles, īpaši vārpatu, jo vēlāk, krūmam sacerojot, tās būs ļoti grūti izravēt. Piemājas dārziņos to vēlams izdarīt, rūpīgi sastrādājot augsni vismaz gadu pirms stādīšanas. Ja gribam audzēt lielās platībās, nezāles jāiznīcina VISĀ stādījuma platībā (ne tikai rindās, kur stādīs augus). Lai ielabotu blīvas augsnes, jāveic dziļirdināšana vai jāaudzē zaļmēslojuma augi, kuriem ir dziļa un spēcīga sakņu sistēma. Ja augsne ir nedaudz par sārmainu, var iestrādāt skābo kūdru, ja pH ir virs 7, tad krūmcidonijas (vismaz ne lielos apjomos) stādīt nevajadzētu.

Rūsinājums.

Stādu izvēle un stādīšana
Krūmcidonijas jāstāda iepriekš labi sagatavotā augsnē agri pavasarī vai rudenī, nodrošinot mitrumu. Vēlams stādīt divgadīgus stādus, kuru virszemes daļa ir vismaz 15 cm gara, ar kuplu sakņu sistēmu, attālums starp stādiem – 0,8−1 m. Ieteicams izvēlēties divus, trīs dažādu šķirņu stādus, jo krūmcidonijas pārsvarā ir pašneauglīgas, t.i., pašas sevi neapputeksnē. Latvijā ir reģistrētas trīs šķirnes: ‘Rasa’, ‘Rondo’ un ‘Darius’, kas tiek pavairotas veģetatīvi, t.i., ar meristēmu metodi Kalsnavas kokaudzētavā. Šiem stādiem var garantēt vienādas šķirnes īpašības – bezērkšķu, noteikta augstuma krūmi, viendabīgi augļi. Tā kā tie ir konteinerstādi, tos var stādīt arī lapu stāvoklī, protams, kārtīgi salaistot. Pārsvarā kokaudzētavas piedāvā sēklaudžus, t.i., no sēklas izaudzētus stādus. Izvēloties šādus stādus, jārēķinās ar zināmiem pārsteigumiem – var veidoties bezērkšķu krūmi ar kvalitatīviem, lieliem augļiem, bet var gadīties arī mazražīgi krūmi ar ērkšķiem un nelieliem augļiem. Tāpēc labāk dot priekšroku tirgotājiem, kuri piedāvā konkrētu šķirņu sēklaudžus, tad iespēja tikt pie kvalitatīviem augļiem ir lielāka. Šos stādus pārsvarā tirgo kā kailsakņus, tāpēc stādīšanu pavasarī nedrīkst nokavēt, lai neiekalstu saknes.

Tinēja kāpura bojāti augļi.

Augu kopšana
Krūmus, jo sevišķi pirmajos gados, kamēr tie nav sakuplojuši, nedrīkst ieaudzēt zālē, apdobi vajag regulāri ravēt un rušināt jeb mulčēt ar šķeldu, kūdru vai nopļauto zāli. Ja stāda lielās platībās, ieteicams agrotekstila segums. Tāpat kā krūmogulājiem, regulāri jāizgriež apsalušie, mehāniski bojātie un slimie dzinumi, kā arī tie, kas sabiezina krūmu. Jāatstāj pēc iespējas jaunāki zari, jo ziedi un augļi pārsvarā veidojas uz divgadīgas vai trīsgadīgas koksnes. Jāizgriež arī tādi zari, kas guļ tieši uz augsnes.

Augu mēslošanas vajadzību krūmcidonijām nosaka gan vizuāli (konstatējot slāpekļa vai mikroelementu vajadzību), gan veicot augsnes analīzes. Slāpekli, ja tas nepieciešams, dod agri pavasarī, fosforu un kāliju − labāk rudenī. Var mēslot arī tikai agri pavasarī, dodot komplekso mēslojumu.

Slimības krūmcidonijas skar maz. Taču, tā kā šobrīd stādījumu platības strauji pieaug, parādās arī vairāk dažādu mikroskopisko sēņu izraisītu puvju, kas ilgstoša mitruma kombinācijā ar ļoti karstiem vai − tieši pretēji – vēsiem laika apstākļiem var sapūdēt daļu ražas. Puves var inficēt ziedu daļas, dzinumus un augļus no pavasara līdz pat rudenim. Bojātie augļi savlaicīgi jālikvidē, lai nepieļautu citu augļu inficēšanu. Minētās slimības var ierobežot tāpat kā ābelēm un bumbierēm − ar varu saturošu fungicīdu pavasarī bopirms ziedēšanas; mitrās vasarās var smidzināt arī pēc ziedēšanas. Uz lapām novēro lapu plankumainību, kā rezultātā inficētās lapas dzeltē un priekšlaicīgi nobirst. Tā kā infekcija saglabājas nobirušajās lapās, tad krūmcidoniju vēlu rudenī var apsmidzināt ar karbamīda šķīdumu vai pēc nobiršanas inficētās lapas aizvākt.

Reizēm (jo sevišķi pēc vēsiem pavasariem, salnām) uz augļiem parādās rūsinājums, ko nepareizi dēvē par kraupi. Augļu izskatam un kvalitātei tas par labu nenāk, bet ir fizioloģisks, nevis infekciozs bojājums.

Saskaņā ar projektā iegūto informāciju krūmcidonijām nav sastopami kaitēkļi, kas valsts mērogā varētu būtiski samazināt ražas. Taču atsevišķu sugu kaitēkļi, veidojoties labvēlīgai ārējo apstākļu kombinācijai, potenciāli kādos dārzos varētu kļūt postoši. Piemēram, dārzos, kas atrodas lapkoku vai jauktu mežu tuvumā, var ieviesties lapkoku baltenis, kura kāpuri apgrauž un satīklo krūmcidoniju lapas. Vietām ir sastopams neizvēlīgais tinējs, kura kāpuri bojā augļus. Pamanot satītus jauno dzinumu galus vai lapas, tos vajadzētu izplūkt un sadedzināt.

Krūmcidoniju augļu vērtība un produkti
Projekta ietvaros tika pamatīgi izpētīts gan augļu, gan lapu, gan sēklu un spiedpalieku ķīmiskais sastāvs un meklētas jaunas to pārstrādes iespējas. Konstatēts, ka visas minētās daļas satur daudz vērtīgu vielu, kas izmantojamas ne tikai pārtikā, bet arī kosmētikā un farmācijā. Lai vērtīgās vielas augļos un sēklās būtu maksimālā daudzumā, vācamas gatavas cidonijas − spilgti dzeltenas vai oranžīgas (atkarīgs no šķirnes vai sēklaudža), ar brūnām sēklām un izteiktu aromātu.

Visizplatītākais krūmcidoniju produkts ir sukādes. Projekta ietvaros tika izstrādāta tehnoloģija, kā ar dabīgo saldinātāju palīdzību var samazināt nepieciešamo cukura daudzumu. Izstrādāta arī tehnoloģija, kā no serdes atlikumiem, kas palikuši pāri pēc sukāžu gatavošanas, un sīkiem mīkstuma gabaliņiem pagatavot dažādas mērces. Izžāvējot un sasmalcinot citu ogu spiedpaliekas un pievienojot tām kvalitatīvu olīveļļu, iegūst mērci, ko var lietot pie gaļas un zivju produktiem, svaigiem dārzeņu salātiem vai ziest uz maizītēm. Izstrādāta arī tehnoloģija, kā visefektīvāk izspiest vērtīgo sēklu eļļu (tā satur augstvērtīgas taukskābes, E vitamīnu), nesabojājot sēklas, lai tā ilgāk saglabātu kvalitāti, nebrūnētu. To var lietot ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā un farmācijā.