Ar Luiju Housmani (Louie Housman) iepazinos pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, kad nopirkām māju Kalamazū ziemeļu daļā Mičiganas štatā, ASV. Bijām sākuši iekopt iekšpagalmu, izzāģējām kokus un brikšņus, kas bagātīgi greznoja mūsu īpašumu. Biju sakūrusi ugunskuru, lai sadedzinātu zarus, kad pēkšņi no meža iznāca sirms vīrs. Viņš nosauca savu vārdu, parādīja, kur atrodas viņa māja, un teica, ka vēlas iepazīties ar saviem jaunajiem kaimiņiem.

Izrunājām – kādi ir jaukumi, dzīvojot pie pilsētas (tīrāks gaiss), kādas ir neērtības (mežā zvēri) un cik svarīgi ir tas, ja ir labi kaimiņi.

Luijs, dzīvojot G avēnijā vairāk nekā 60 gadus, pazina visus kaimiņus. Viņš arī pastāstīja par mūsu mājas iepriekšējiem īpašniekiem. Tā iesākās mūsu draudzība.

Luija īpašums no visiem citiem šajā apkārtnē atšķīrās ar to, ka tas bija iekopts ar neskaitāmām puķu šķirnēm un puķu dobēm. Mājas priekšā ir puķu dobe, pie kuras cilvēki apstājas un fotografējas. Vislielākā bagātība viņa īpašumā bija krāšņās dālijas. Es esmu mēģinājusi audzēt dālijas, bet viss beidzies ar neveiksmi. Ja arī tās pirmajā gadā uzziedēja, cauri ziemai nespēju saglabāt dāliju saknes, lai tās savu krāšņumu dāvātu arī nākamajā gadā. Lai gan Luijam ir 81 gads, viņš turpina apčubināt savas 80 dāliju šķirnes, tās saglabājot visu ziemu, lai, siltam laikam iestājoties, tās iestādītu un gaidītu uzziedam. Sākotnēji viņš dāliju priekā dalījās ar savu sievu Virdžīniju (Virginia), bet tad Virdžīnija nomira. Nu jau divus gadus viņš kopj dārzu un aprūpē dobes kopā ar savu otro sievu Deniju...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!