Eiropā ir puķu veikali, kuros apzināti netiek izmantota kāda augu grupa. Parasti tie ir alerģiskie augi, piemēram, plīvurpuķe lielos apjomos. Holandes dienvidos esmu bijusi veikalā, kurā izvairās no zaļās krāsas, tā ir kā dzīves un darba koncepcija, kas nav atkarīga no modes tendencēm. Kādā Minsteres dārzu centrā liels bija mūsu, latviešu, izbrīns, uzzinot, ka viņu floristu nemīlamā augu grupa ir dzeltenas krāsas ziedi, pat narcises pavasarī. Izrādījās, ka tā ir konkrētā reģiona tradīciju ietekme, ko pieprasa šī dārzu centra klienti.

Vikipēdija mums stāsta, ka „krāsa ir gaismas viļņa garuma uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem, un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi. Krāsu uztveri nosaka bioloģija.” Taču, izrādās, ka tikai 90 % visu krāsu mēs uztveram ar redzes palīdzību, apkārtējos augus var identificēt arī ar formas, kustības, tekstūras, tumšā un gaišā palīdzību. Teorijā krāsai ir noteikts iedalījums: ahromātiskās (bezkrāsas) – baltā, melnā un pelēkā, hromatiskās (krāsainās) – visas pārējās. Runājot par dārzu vai floristikas modes tendencēm, domājam hromatiskās krāsas, kaut gan lielākie izaicinājumi puķkopībā saistās ar, piemēram, melnas tulpes vai rozes selekciju. Katram augam ir fizioloģiski noteikta krāsu gamma, kura tam ir dabiski raksturīga, un ir toņi, kuri iegūti tikai selekcijas ceļā. Floristi ne tikai seko jaunumiem selekcijā, bet arī vēro modes tendences interjerā, tērpu modē un veido savus toņu salikumus katrā pušķi, kompozīcijā vai vainagā.

Krāsu izvēle pušķos parasti atkarīga no divu vienlīdz svarīgu personību – florista un klienta izjūtas. Objektīvi jebkura cilvēka ķermenī, lai sajustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Krāsas var iziet tieši no auga, kas atstaro gaismu no, piemēram, saules vai mākslīgā gaismas avota. Acs tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signālu vai impulsa veidā to nosūta uz smadzenēm. Zināšanas par krāsu mēs uztveram ar redzes palīdzību, jo redzes aparāts visiem darbojas vienādi, bet sajūtu pasaule katram cilvēkam ir atšķirīga, tā veidojusies katram dzīves gaitā citādi. Parasti dzeltenos ziedus latvietis uztver kā saules krāsu, bet, ja balstās grieķu mītu simbolos, tad, piemēram, dzeltena roze var asociēties ar Narcisa patmīlību un egocentrismu. Jāatceras, ka acs jutīgums dzīves laikā attīstās un mainās, piemēram, zilā krāsa mazu bērnu uztverē ir daudz spožāka nekā pieaugušiem cilvēkiem. Ziedu krāsa ietekmē mūsu fizioloģisko stāvokli – pulsa biežumu, asinsspiedienu, hormonu daudzumu neatkarīgi no tā, ko mēs par šo krāsu zinām vai domājam. Tādēļ pušķu izgatavošanā būtu vēlams ņemt vērā visus šos aspektus, lai izveidotu katram gadījumam atbilstošu salikumu. Bagātinoties toņu skalai augu šķirņu daudzveidībā, floristikā iespējams izgatavot visniansētākos salikumus. Dažkārt pušķi var veidot, no kāda krāsu toņa vai to grupas atsakoties...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!