, .
partlycloudy_night 1.5℃
Vārda dienu svin: Tekla, Violeta

Krāsainie lapu sedumi

Zane Purne , 22-04-2021
Krāsainie lapu sedumi

Dārzs un Drava / 2018.gads (Rudens.)

Vieni no telpās visbiežāk audzētiem sukulentiem ir savvaļā Centrālāfrikā, Madagaskarā un Dienvidamerikā mītošie sedumi (Sedum). Ģintī ir apzinātas aptuveni 500 sugas, no kurām daļa ir piemērota tikai audzēšanai telpās, jo ir neizturīgas mīnus grādos, bet citas samērā veiksmīgi visu gadu Latvijas apstākļos aug ārā. Telpās audzētie sedumi nav sīki, mazi sukulenti, kurus esam pieraduši redzēt augam dažāda stila kompozīcijās – šūnakmenī, florārijos u.c., bet gan palieli, atsevišķi augoši sukulenti – nokareni, krūmveida, ložņājoši un augsni klājoši, kas interjerā ieņem nozīmīgu un stabilu vietu, pateicoties to fantastiskajai izturībai pret sausu un karstu gaisu telpās.

Krāšņākās ir lapas
Lielākais sedumu krāšņums ir lapas – daudzveidīgās formas un krāsas, toņu variācijas dažādos gadalaikos mainīgajā, nepastāvīgajā apgaismojumā, ar kuru ir jāsamierinās mūsu platuma grādos. Ne mazāk skaisti ir sedumu ziedi – balti, dzelteni, sarkani, sārti, sarkanvioleti, sakārtoti saliktā ziedkopā, uz īsiem kātiņiem vai sēdoši, 5–9 daļīgi. Sedumu ģintī ir sugas, kas pieder gan pie īsās, gan pie garās dienas augiem. Tādējādi, audzējot sedumus, varam iegūt augu gadu ziedošus sukulentus – viena suga beidz ziedēt, cita ziedēšanu uzsāk.

Sedumu nosaukums radies no latīņu vārda sedare, kas nozīmē – atturēt; senie romieši šos sukulentus stādīja uz jumtiem, lai pasargātu mājas no iespējamiem zibens spērieniem. Arī pie mums dārza dizainā izmanto ložņājošas, paklājus veidojošas, salcietīgas sedumu sugas, piemēram, S. telephium, S. spurium u.c., ar kurām apaudzē, piemēram, ieraktu pagrabu jumtus. To pašu var izdarīt arī ar telpās audzētiem sedumiem, piemēram, S. moranense, S. dasyphyllum u.c., ja jāapstāda nedaudz kvadrātmetru platības, jo sedumi ir ātraudzīgi, labi iesakņojas un veido daudz dzinumu. Vienīgais šo salneizturīgo sedumu mīnuss – tie katru gadu pavasarī jāatjauno, jāsprauž no jauna. Ne pārāk aukstās ziemās, nedaudz piesedzot, interesants klājenisks sedums ir S. sieboldii, kuram rudenī pēc noziedēšanas atmirst virszemes daļas, bet saglabājas resnās, gaļīgās saknes. Pavasarī izaug jaunie dzinumi. Dzeltenzaļas lapas ir S. sieboldii ‘Variegata’.

Savvaļā – kalnu augi
Brīvā dabā augošie sedumi pārsvarā aug kalnos, ne zemāk par 1000 m virs jūras līmeņa. Neskatoties uz lielo nokrišņu daudzumu kalnos, tur ir sausuma periodi, jo ūdens aizplūst uz ielejām. Tādējādi sedumiem jāpaspēj mitrumu savākt, saglabāt un taupīt. Lai arī kalnos klimats ir sauss, pateicoties krasajām diennakts temperatūras svārstībām, uz klintīm kondensējas ūdens, ko uzņem sukulenti, tā nodrošinoties ar nelielu, bet regulāru mitruma devu.

Savvaļā Latvijā aug nedaudzas sedumu sugas, piemēram, dzelzceļu uzbērumu apdzīvotājs – S. acre, vēl S. sexangulare u.c.

Vajadzīgs miera periods
Lielai daļai sedumu svarīgs ir miera periods, kura laikā sukulenti spēj savas dzīvības norises samazināt līdz minimumam. Galvenais faktors, kas nosaka sedumu miera periodu, ir sausums. Tas gan ir saistīts ar noteiktu temperatūru, kura savukārt ir atkarīga no gadalaika un ģeogrāfiskajiem platuma grādiem. Ja sausais gadalaiks ir ziemā, tad temperatūra būs pazemināta. Tādējādi sausums ar temperatūru ir cieši saistīti, un tas rāda, ka sedumi miera periodu nevar iziet tikai ar sausumu vien. Telpās audzētiem sedumiem miera periods ir gan ziemā, piemēram, S. sieboldii u.c., gan vasarā, piemēram, S. palmeri u.c.

Atsevišķām sedumu sugām piemīt liela izturība un dzīvotspēja, piemēram, nogriezta S. rubrotinctum galotne turpina (bez augsnes) augt un veidot lapiņas, izmantojot barības vielas no vecajām, apakšējām lapām, kā arī vēl izveido daudz gaisa sakņu, kas uzņem mitrumu no gaisa.

Sukulentiem organisma saglabāšanā ir svarīgs elpošanas un fotosintēzes līdzsvars. Sedumi intensīvā apgaismojumā ūdens trūkuma dēļ samazinātā fotosintēzē arī miera periodā spēj kompensēt organisko vielu zudumu elpošanā. Mūsu platuma grādos telpās ziemā, ja vien papildus nav nodrošināts mākslīgais apgaismojums, paaugstinātā temperatūrā fotosintēze nespēj vairs kompensēt organiskās vielas, kas izlietotas elpošanai, līdz ar to apakšējās lapas stipri dzeltē un sakalst. Tādēļ svarīgi šajā laikā samazināt temperatūru līdz minimumam.

Sedum lineare var. variegatum

Sedum palmeri

Veidojas veģetatīvās ziedkopas
Sedumiem raksturīga parādība ir veģetatīvu ziedkopu veidošanās. To zarojums līdzinās ziedkopas zarojumam, bet ziedu vietā veidojas veģetatīvās vasas, piemēram, S. bellum, S. hultenii u.c. izveidojas ziedkopas ar veģetatīviem dzinumiem.

Svarīgs apgaismojums
Apgaismojuma intensitāte un ilgums ir gandrīz vai vissvarīgākie faktori, kas nodrošina sedumu dekorativitāti (normāla izskata augs). Ļoti jutīgi uz visniecīgāko gaismas trūkumu ir, piemēram, S.pachyphyllum, S.rubrotinctum, S.stahlii u.c., kuriem lapu lielums samazinās. Ja samazinātā apgaismojumā sedumiem lapu lielums palielinās, tad tas liecina par sukulentu spēju piemēroties šādiem apstākļiem, respektīvi, šie augi ir ēncietīgi, piemēram, S. dendroideum subsp. praealtum. No apgaismojuma mainās arī lapu novietojums attiecībā pret stumbru vai arī lapu izliekums. Piemēram, S. mexicanum nepietiekamā apgaismojumā uz augšu saliektā lapa var kļūt taisna vai arī noliekties uz leju. Ziemā augošie sedumi (lapas, stumbri) atšķiras no vasarā augošiem sukulentiem. Diemžēl šīs izmaiņas ir neatgriezeniskas, tās saglabājas tādā izskatā līdz bojāejai. Tātad izveidojas viens augs ar dažādas formas lapām. Lapas, kuras veidojušās ziemā, ir daudz neizturīgākas un aiziet ātrāk bojā nekā tās, kas izveidojušās vasarā. S. rubrotinctum stīdzējot pilnībā zūd galotnes rozetveidīgais lapu sakārtojums, jo izstīdz starplapu posmi. Sukulentu stīdzēšana ir atkarīga no augšanas intensitātes, strauji augoši, jauni sedumi stīdzē vairāk nekā vecie, jau daļēji pārkoksnējušies augi. Stīdzē arī bagāti mēsloti sukulenti, arī tie, kuri aug trūdvielām bagātās augsnēs vai atrodas paaugstinātā gaisa temperatūrā. Viens no superjutīgiem sedumiem šajā ziņā ir S. stahlii.

Kā laistīt
Sedumus laista vienmērīgi un mēreni. Augšanas periodā tiem nedrīkst trūkt ūdens. Nereti nākas dzirdēt, ka sukulenti, tāpat kā kaktusi vispār nav jālaista. Sedumi jālaista tāpat kā visi citi telpaugi. Sedumus iznīcināt var ļoti ilgstošs sausums, kā arī pārlieku liels slapjums. Sedumu sausumizturība nav bezgalīga. Taču, ja atvaļinājums ir vasarā, tad uz vienu mēnesi droši var atstāt savus sedumus bez laistīšanas. Šajā laikā tie var pazaudēt tikai kādu apakšējo lapu. Ja sedumi tiek pārmērīgi laistīti, tad ilgstoši neizžūstošā, mitrā augsne spēj tos sapūdēt. Puve vispirms skar saknes, ja tas laikus nav pamanīts, tad sedumu glābj, apsakņojot vēl veselās galotnītes.

Savukārt superizdzīvotājas ir S. nussbaumerianum galotnītes, kuras neaiziet bojā pat vēl pēc gada.

Sedumi telpās obligāti jāaudzē pie dienvidu puses logiem, kuros bagātīgi iespīd saule, ar nelielu nobīdi uz austrumiem vai uz rietumiem. Ja gaismas avots sedumiem ir no vienas puses, tad augu ieteicams ik pa laikam pagrozīt, lai tas vienmērīgi no visām pusēm saņemtu gaismu. Mūsu apstākļos sukulentiem telpās gaismas nekad nevar būt par daudz.

Ir sedumi, piemēram, S. dendroideum subsp. praealtum, kuru stumbru krāsojums atkarīgs no gaismas – augot saulē, tie ir rozā, bet ēnā – zaļi; S. rubrotinctum ēnā augošie dzinumi ir zaļi un gari, bet saulē dzinuma galotnes ir kompaktas, rozetveida un sarkanbrūnā krāsā.

Spēcīgā un intensīvā apgaismojumā, piemēram, ziemasdārzā, bez papildu mākslīgā apgaismojuma ziemā katru gadu bez problēmām uzzied S. nussbaumerianum ar baltu, čemurveida ziedkopu, S. morganianum ar rozā ziedu ķekariem, S. rubrotinctum ar garā ziedkātā sakārtotiem spilgti dzelteniem ziediem utt. Ir sedumi, kuriem ziedēšana izraisa auga bojāeju – S. mexicanum, bet ir sedumi, kurus audzē krāšņo ziedu dēļ, piemēram, S. sieboldii.

Lapu biršanu sedumiem, piemēram, S. rubrotinctum, S. stahlii u.c., izraisa bagātīgs slāpekļa daudzums augsnē un mitruma pārbagātība. Lai lapas nebirtu no vismazākā pieskāriena, sedumus audzē nabadzīgās un pasausās augsnēs, kā arī pietiekamā apgaismojumā, kas stiprina lapu noturību.

Sedum rubrotinctum 'Aurora'

Sedum pachyphyllum

Sedum 'Gilva'

Sedum treleasei

Sedum morganianum

Sedum moranense

Augsne un mēslošana
Sedumus stāda velēnu un rupjas grants vienādu daļu sajaukuma augsnē, var nedaudz pievienot lapu zemi vai kūdru. Sedumi nav jāpārstāda katru gadu, pietiks to darīt reizi 4–5 gados, pēc nepieciešamības. Mēslo reizi mēnesī ar vājas koncentrācijas mēslojumiem, kuros ir vairāk kālija un fosfora, bet mazāk slāpekļa. Sedumus var arī nemēslot. Labāk nemēslot nekā pārmēslot, jo tad sedumi kļūst resni, gaļīgi, ar nenoturīgām lapām, bezkrāsaini, viegli lūstoši. Reti, bet mēdz būt kaitēkļi, piemēram, bruņutis.

Kā pavairot
Sukulenti ir no tiem telpaugiem, kuru spraudeņus nesakņo ūdenī, bet sprauž augsnē. Sedumu spraudeņus sakņo neitralizētas kūdras un grants maisījumā, kas ir viegli mitrs, ar skābu vidi. Spraudeņus neapsedz, bet noliek gaismā un mēreni siltā vietā, kur tie izveido saknes, pat 3–5 dienu laikā (dienu skaits atkarīgs no sugas). Sedumus pavairo ar galotnes, stumbra spraudeņiem, vairvasām (reti) un lapu spraudeņiem, ar kuriem vairojas ne katra suga. Piemēram, S. palmeri pavairo ar galotnes spraudeni; S. nussbaumerianum gan ar galotnes, gan ar lapu spraudeni; S. rubrotinctum ‘Aurora’ var pavairot tikai ar galotnes spraudeņiem, no lapu spraudeņiem (rozā krāsā) izaugs pamatsuga zaļā krāsā, bet S. rubrotinctum var vairot gan ar galotnes, gan ar lapu spraudeņiem. Sedumiem veidojas t.s. kristāta vai monstrozās (Cristata vai Monstrosa) formas, piemēram, S. dendroideum subsp. praealtum ‘Monstrosa’. Šādai formai ik pa laikam jāizgriež pamatsugas dzinumi. Monstrozās formas pavairo ar spraudeņiem, kurus sakņo tāpat kā pārējos sedumus.

Audzē telpās un ārā
Telpās audzē kokveida – S. dendroideum u.c.; kā nokarenus – S. macdougallii, S. morganianum, S. nussbaumerianum, S. Stahlii u.c.; krūmveida – S. pachyphyllum, S. treleasei, S. Allantoides u.c.; zemsedzi veidojošus – S. mexicanum, S. oaxacanum, S. lineare ‘Variegatum’, S. dasyphyllum, S. compressum, S. furfuraceum u.c., arī šķirnes ‘Aurora’, ‘Burritto’, ‘Monstrosa’ u.c. Sedumi, līdzīgi kā citi sukulenti, ir viegli kopjami un audzējami balkonkastēs vasarā ārā, ar noteikumu, ka nav pakļauti biežiem, ilgstošiem lietiem. Šādas balkonkastes, ja ziemā ir iespēja tās izvietot vēsumā un gaismā, kalpo gadiem ilgi un kļūst arvien krāšņākas. Augu neredzamās enerģijas pētnieki iesaka sedumus audzēt noslēgtiem, ļoti emocionāliem cilvēkiem, jo sedumi palīdz atraisīties un vieglāk kontaktēties ar apkārtējiem cilvēkiem. Mūsdienu medicīnā dažādu preparātu pagatavošanā izmanto S. rupestre, S. telephium, S. acre, S. spurium, S. album.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi
Ar sirdi laukos, ar prieku pa dzīvi

Kristīne Kristjansone. Nemiera gariņš – tā varētu raksturot Kristīni. Arī b...

Atpakal pie bitēm
Atpakal pie bitēm

Atceros no bērnības, kā vasarā vecāmāte šūnoja kāres un sildīja šūnotāju uz...

Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?
Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Ar Sandru Kļaviņu Maslen jeb Sandriņu (kā viņu sauc Māmuļa), iepazinos pirm...

Koki, meži un dīķi
Koki, meži un dīķi

Vērojot Latvijas mežaino ainavu ar upēm un ezeriem, nekritiskam skatītājam ...