Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Rudens Latvijā nāk caur kļavām, caur to zeltaini sarkanajām kleitām, lapu čaboņu un viegli rūgteno smaržu. Šis mūsu dārzos un parkos tik ierastais koks visu vasaru mierīgi zaļo, ar rēnām lapu plātnēm dodot stabilu paēnu, līdz rudenī iedegas košās lapu ugunīs.

Kā dekoratīvus kokus dārzos var audzēt praktiski visas pasaules kļavas, tās labi pielāgojas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Citu sugu kļavu enerģētiskās un dziednieciskās īpašības ir nedaudz atšķirīgas, tādēļ šis apraksts attiecināms uz mūsu parastajām kļavām. Tām vislīdzīgākās ir cukura kļava, kuras lapa rotā Kanādas karogu, kalnu kļava ar lielām, skaistām ziedu skarām un sudraba kļava ar sidrabaini baltām lapu apakšpusēm.

Zied lapu plaukšanas laikā
Aprīlī, reizē ar lapu plaukšanu, kļavas zied sīkiem, medaini smaržīgiem, zaļdzelteniem ziediņiem, kas sakopoti čemuros. Daļa no tiem nobirst un ir izmantojami kļavas ziedu tēju pagatavošanai, bet daļa rudens sākumā pārtop par interesantiem dubultspārnuļiem, ko bērni mēdz līmēt uz deguniem. Šī koka gaišo, cieto koksni izmanto galdniecībā, mūzikas instrumentu ražošanā un rituālo priekšmetu izgatavošanā.

Dižākās kļavas Latvijā aug Vidzemes pusē (Trikātā, Palsmanē) un Zemgalē (Bārbelē, Iecavā), viena īpaši skaista un apjomīga atrodama Rīgas botāniskā dārza teritorijā. Kļavas aug salīdzinoši ātri, bet nedzīvo īpaši garu mūžu, reti pārsniedzot 150 gadu vecumu. Šim kokam ir spēcīga sakņu sistēma, kas to stabili notur zemē un netraucē sadzīvot ar tuvumā un koka pakājē augošajiem augiem, tādēļ ap kļavām var veidot kādas stādījumu grupas no ēnu vai pusēnu mīlošiem augiem.

Sauc arī par naudas koku
Arī enerģētiski kļava ir ļoti draudzīgs un saticīgs koks, apveltīts ar spēcīgu sievišķo enerģiju. Tā ir reizē maiga un atvēsinoša, prieku un taisnīgumu nesoša, ievieš saticību un kārtību to būtņu starpā, kas tās tuvumā atrodas. Kļava ir labs piemājas koks, jo tā it kā neredzamām rokām kārto informatīvo lauku ap sevi, lai tas būtu atbilstošs mājas un ģimenes labklājībai. Reizēm kļavu sauc par naudas koku, bet jāņem vērā, ka tās enerģija palīdz piesaistīt resursus, kas nāk ekoloģiskā ceļā – atbilstoši pasaules un savas dvēseles kārtībai un saderībai. Enerģiju loks ap šo koku riņķo mierīgi, kārtīgi, veidojot pareizu olveida struktūru. Kļava skan dzidri un gaiši, pat ja mēs ar ausi nedzirdam šīs vibrācijas, sēžot kļavas paēnā, tās mūs caurstrāvo un attīra. Pēc kontakta ar kļavu vairojas dzīvotgriba, mostas cerības un kārtojas domas.

Labs pirtskoks
Kļava ir labs pirtskoks – gan slotiņām, gan lāvu paklājiem, gan citām lietām. Pirtsslotas gatavo no jaunajiem kļavu zariem, bet ne no atvasēm, tad tās ir pietiekami elastīgas un izturīgas. Lielās, platās lapas slotiņu dara maigu un glāstošu, tādēļ kļavas pēriens piemērots tiem, kam ir stresa situācijas, emocionālas traumas, kas pārcieš kādu lielu zaudējumu vai dziļas iekšējas transformācijas. Kļava ir ideāli piemērota brīžos, kad dzīves haosā jāievieš skaidrība un kārtība, kad jāstabilizē ģimenes vai labklājības jautājumi. Starp citu, arī rudenī var pērties ar svaigām sarkano lapu slotiņām, tikai tās vairs nav izturīgas un nav piemērotas glabāšanai. Kļavu lapas ir labs dabīgais antiseptiķis, tās lieto tad, kad ir kādas ādas problēmas, liekot klāt kā aplikācijas, peroties vai mazgājoties kļavas ūdenī. Starp citu, arī pirtslietu gatavošanaikļava ir piemērota, tās koksne ir viegla, pakļāvīga un gana elastīga.

Mudina savas idejas realizēt
Pēc druīdu horoskopa, ar kļavas īpašībām ir apveltīti cilvēki, kas dzimuši aprīļa vai oktobra vidū. Šie ir tādi patīkami, mēreni, kārtīgi un kopti cilvēki, kas vienmēr jūt savu īsto vietu sabiedrībā. Šie ir patstāvīgi un samērā pašpietiekami cilvēki, ar stabilu iekšējo spēku un labām komunikācijas spējām. Tie mēdz būt atturīgi, bet pamanāmi, jo interesējas par visu jauno, viegli pieņem pasaules sasniegumus un atklājumus. Arī paši kļavas cilvēki ir diezgan radoši, turklāt spēj savas idejas ieviest dzīvē. Jūtu pasaule šiem cilvēkiem ir labi attīstīta un strukturēta, bet tajā var būt grūti iekļauties tiem, kas nav tik ideāli, tādēļ kļavu cilvēkiem ir daudz paziņu un draugu, bet var nebūt dziļi tuvu attiecību.

Vislabāk lietot kļavu tēju
Mēs vēl par maz novērtējam kļavas dziednieciskās īpašības. Šis koks ļoti labi attīra un atjauno visus organisma šķidrumus, veicina asinsriti, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un uzlabo vielmaiņu. Vislabāk iekšķīgai lietošanai der ziedu vai sēklu spārnuļu tēja, bet arī lapas ir griežamas tējā – tās ir garšīgas, ar viegli sildošu iedarbību. Dažādās jauktajās tējās kļavu var droši pievienot garšas uzlabošanai. Tā ir ieteicama vājas sirds un lēnas gremošanas gadījumos, kā arī sirgstošiem ar hormonu darbības traucējumiem. Šī ir viena no zāļu tējām, ko var lietot ikdienā ilgstoši jebkurš cilvēks, jo tai nav novērotas nekādas blakusiedarbības – tā veic savu dziedniecisko darbību tieši tik, cik katram cilvēkam vajadzīgs.

Kā pagatavot kļavu sīrupu
Kļavu sīrups, ko gatavo no agrā pavasarī tecinātām sulām, ir viens no veselīgākajiem saldumiem. Tam vispiemērotākās ir Kanādas cukura kļava, bet arī no mūsu parastajām kļavām sīrupu var pagatavot. Tam gan nepieciešams liels daudzums sulu – lai iegūtu vienu litru sīrupa, vajag apmēram 40 l sulas. Lielā katlā lej tik daudz sulas, cik tur ietilpst, un sāk karsēt. To dara ilgi, bet lēni, lai sula nesāk vārīties, bet iztvaiko. Ik pa laikam pamaisa, lai nepiedeg. Pēc dažām stundām, kad šķidruma līmenis jau krities, pielej vēl sulu un turpina procesu. Beigās jāmaisa gandrīz visu laiku, jo sīrups mēdz piedegt un tad daudzas tā vērtīgās vielas iet bojā. Gatavu sīrupu uzreiz salej pudelēs un ātri aizvāko, tad tas labi glabājas.